|
|
Rakstīja Jānis, 26.01.2012
Daudzu desmitu gadu laikā daktiloskopija tika lietota kriminālistikā kā pilnīgi uzticama personas identifikācijas metode — ja eksperti nozieguma vietā atrada pirkstu pēdas, un pēc tam paziņoja, ka tās pieder tam vai citam cilvēkam, izmeklētāji un tiesneši tad ticēja, ka šis cilvēks tur ir bijis. Bet tagad skotu pētnieku pētījums rāda, ka ne viss ir tik vienkārši.
Joprojām tiek uzskatīts, ka papilāro līniju zīmējums uz pirktu vai plaukstas ādas ir unikāls un nemainīgs visā cilvēka dzīves laikā, bet šim pieņēmumam nav stingra zinātniska apstiprinājuma, neskatoties uz to, ka daktiloskopija tiek plaši praktiski izmantota. Līdz šim neviens nav veicis nopietnu ticamības novērtējumu personas identifikācijai pēc pirkstu pēdām. Pēc noklusējuma tiek pieņemts, ka ticamība ir 100%, bet ir uzticami zinātniski dati, ka patiesībā ticamība ir 98%. Tas nozīmē, ka vidēji katrā piecdesmitajā gadījumā cilvēks var būt kļūdaini notiesāts, balstoties uz pirkstu pēdu datiem. Bet tas vēl nav viss.
Skandāls ar Širlijas Makkijas pirkstu pēdām
Pamatīgu triecienu daktiloskopijas reputācijai deva gadījums, kas Skotijas kriminālistikas vēsturē ir iegājis kā “skandāls ar Širlijas Makkijas pirkstu pēdām (Shirley McKie fingerprint scandal)”. Neiedziļinoties visos sīkumos, būtība bija sekojoša: 1997. gada 8. janvārī Skotijas pilsētiņā Kilmanrokā savā mājā tika atrasta nogalināta vecāka dāma Mariona Rossa, bijusī bankas darbiniece. Vietas apskates laikā policija atrada pavisam 428 dažādas roku pēdas, no kuriem 18 bija derīgas identifikācijai. Pirkstu pēdu analīze, kuru veica daktiloskopijas eksperti, norādīja uz Deividu Asberiju, kurš tika apsūdzēts slepkavībā. Viņš savulaik bija strādājis nogalinātās mājā, bet savu vainu noliedza un viņam bija alibi.
Bez tam, tie paši eksperti apgalvoja, ka viena no pirkstu pēdām, kura tika atrasta uz nogalinātās dāmas vannas istabas durvīm, pieder vietējās policijas darbiniecei Širlijai Makkijai. Viņa kategoriski noliedza, ka būtu bijusi nogalinātās mājās. Lieta sarežģījās un atrisinājās tikai pēc 10 gadiem, kad par viltus liecībām aizdomās turētajai un no darba atbrīvotajai Širlijai Makkijai tika izmaksāta pamatīga kompensācija par morālo kaitējumu. Arī galveno aizdomās turētu Devidu Asberiju, kuru sākotnēji notiesāja uz mūža ieslodzījumu, zvērinātie pēc tam attaisnoja, jo visa apsūdzība balstījās uz daktiloskopisko ekspertīzi, kura, kā izrādījās, bija veikta ārkārtīgi pavirši un pat tendenciozi. Vienu brīdi pat bija runa par apzinātu pierādījumu viltojumu. Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 21.01.2012
Kamēr Latvijā tiek kurinātas kaislības otrās valsts valodas jautājumā, britu zemē klusi un mierīgi latviešu valoda ir parādījusies oficiālā apritē. Nu, ne tikai latviešu, bet arī čehu, lietuviešu, poļu, krievu un slovāku valodas. Un iemesls tam ir pilnīgi praktisks — daļa imigrantu tur neprot vai negrib prast uzvesties, policijai tas sagādā rūpes un lielus [...]
Rakstīja Jānis, 17.01.2012
Avīze The Sun raksta, ka kāds pasažieris vilcienā atradis un nodevis avīzei mapi, kuru tur atstājis kāds aizmāršīgs un izklaidīgs policists. Mapē bijuši dokumenti un plāni, kas detalizēti apraksta policijas spēku darbības Olimpisko spēļu laikā.
The Sun raksta, ka dokumentos detalizēti aprakstīti Olimpiādes notikumi un precīzi laiki, policijas spēku drošības plāni dažādās Olimpisko [...]
Rakstīja Jānis, 07.12.2011
Vācijas satelītu kompānijas OHB Technology vadītājs Berry Smutny pastāstīja, ka industriālās spiegošanas ziņā Eiropas Savienības valstīs Francija ir pat sliktāka par Krieviju un Ķīnu. Francija ir īsta ļaunuma impērija, kura zog tehnoloģijas, un Vācijā to zina. Francijas veiktā kiberspiegošana nodara Vācijas ekonomikai lielākus zaudējumus, nekā tā, kuru veic Ķīna un Krievija, kuras ir bēdīgi [...]
Rakstīja Jānis, 02.12.2011
Tiesa, tas tiek piedāvāts ne visiem, bet tikai Lielbritānijas pilsoņiem. Bet piedāvājums ir interesants savā formā.
Britu Valdības sakaru centram GCHQ, kurš, cita starpā, nodarbojas arī ar elektronisko izlūkošanu, ievajadzējās jaunus darbiniekus jaunai nodaļai, kuras uzdevums būs cīnīties ar kiberuzbrukumiem. Lai paplašinātu pretendentu loku, jo ne visi talantīgie cilvēki lasa Valdības sakaru centra sludinājumus [...]
Rakstīja Jānis, 29.11.2011
Interneta veikaliem ir viena priekšrocība pret parastajiem veikaliem — visas apmeklētāja darbības tur tiek reģistrētas un labi ir redzams, kā cilvēks nonāk līdz pirkumam, ko un kā meklē, cauri kādām lapām iet, cik ilgu laiku pavada tajās. Marketinga speciālistiem šī informācija ir īsta bagātība, jo ļauj pieskaņot piedāvājumu pieprasījumam un rezultātā pārdot vairāk.
Ar [...]
Rakstīja Jānis, 21.11.2011
Neskatoties uz daudzām lielām datu noplūdēm, gandrīz puse no Lielbritānijas korporatīvajiem datoriem joprojām nav aizsargāti pret zādzībām vai datu pazušanām. Šādus datus ir ieguvusi aptauja, kuru pasūtījusi drošības firma Checkpoint.
No aptaujātajiem 320 Apvienotās Karalistes privātā un publiskā sektora IT menedžeriem, 52% apgalvoja, ka uz korporatīvajiem laptopiem izmanto datu šifrēšanu. 50% nekā neaizsargājot USB [...]
Rakstīja Jānis, 14.11.2011
Britu policija no Derbišīras ir izstrādājusi jauku triku ar bezmaksas sieru alu. Policisti izsūtīja vēstules dažiem desmitiem meklējamo noziedznieku no it kā kādas marketinga kompānijas vārda un piedāvāja katram kasti alus bez maksas. Tikai jāpasaka uz kurieni vest.
Pavisam 19 aizdomās turamie un meklējamie uzķērās uz šī vienkāršā trika un piezvanīja uz vēstulē minēto [...]
Rakstīja Jānis, 11.11.2011
Britu salās eksprestesti uz alkohola saturu braucēja asinīs vai izelpā notiek kopš pagājušā gadsimta 60-tajiem gadiem, bet līdz šim laikam nebija ekvivalentas metodes, lai noteiktu, vai braucējs nav narkotisku vielu iespaidā. Tagad zinātnieki cer šo situāciju mainīt.
Vairākās valstīs, tādās kā Austrālija un Kanāda, tiek lietotas ātras pārbaužu metodes, bet tās pārbauda siekalas un [...]
Rakstīja Jānis, 01.11.2011
Gan krāsaino, gan melno metālu zādzības kļūst arvien plašākas ne tikai pie mums, bet arī “pie viņiem”. Britu dzelzceļš saka, ka pagājušajā gadā vara cenas ir dubultojušās un šajā gadā vien ir bijuši 72 nopietni incidenti ar kabeļu zādzībām, kuru dēļ nācies aizkavēt vairāk kā 2500 vilcienu reisus un kompānijai tas izmaksājis vairāk par [...]
|
|
