|
|
Rakstīja Jānis, 09.04.2011
ASV valdība no 27. aprīļa maina sistēmu, ar kādu atbildīgās personas un iedzīvotāji tiek apziņoti par terora draudiem. Pēc 11. septembra ieviestie krāsu kodi tiek atcelti. Turpmāk būs tikai divi draudu līmeņi — paaugstināts (elevated) un tiešs/tūlītējs (imminent). Saskaņā ar jauno kārtību brīdinājumi var būt selektīvi, piemēram, tikai lidostām. Dokuments nosaka arī apziņošanas kārtību, [...]
Rakstīja Jānis, 22.12.2010
Šorīt vienā no saviem pastiem pamanīju kārtējo krāpniecisko vēstulīti. Tādu nav mazums, bet šī konkrētā lika pasmaidīt ar savu īsumu:
Aizdomājos par vistas un olas savstarpējām attiecībām — vai tie ir lasītāji, kas nespēj vairs uztvert par 140 zīmēm garāku tekstu un tādēļ blēži ir pieskaņojušies auditorijas spējām, jeb tie ir blēži, kas [...]
Rakstīja Jānis, 19.11.2010
Visnotaļ pamācošs stāstiņš par to, ko bieži daudzi piemirst:
Pateicoties īsam ierakstam tviterī, var zaudēt darbu un vēlētājus
Liene Apse
31. oktobris (2010) 09:00
Par lielākā mikrobloga servisa „twitter.com” lietderību var daudz diskutēt – dažiem patīk, dažiem ne. Tomēr jāatzīst, ka 140 simboli, kas atvēlēti tvītotājiem, ir visai nozīmīgi – dažkārt tie var ietekmēt [...]
Rakstīja Jānis, 03.11.2010
To dzīvokļu īpašniekiem, kuri lieto tādus sociālos tīklus, kā, piemēram, Facebook un Twitter, iespējams, nākotnē par mājokļa apdrošināšanu būs jāmaksā vairāk.
Šādu prognozi publicē Confused.com, norādot, ka iemesls dārgākai mājokļa apdrošināšanai ir vienkāršs – daudzi sociālo tīklu lietotāji internetā publicē savus plānus brīvdienām, tā sniedzot sava veida mājienu zagļiem.
Tiem, kuri internetā izplata tamlīdzīgu [...]
Rakstīja Jānis, 16.09.2010
Daudziem cilvēkiem Twitter jēga nav saprotama, bet vēl daudzi uzskata to par kārtējo modi un izklaidi. Ir arī piemēri, kad neapdomīga Twittera lietošana kļūst bīstama cilvēka mantai, bet nesen bija piemērs, ka Twitter var izglābt cilvēku no cietuma.
Japāņu žurnālists Kosuke Tsuneoka devās uz Afganistānu vākt materiālus kādām publikācijām, bet negaidīti 1. aprīlī pazuda un kopš tā laika par viņu nebija nekādu ziņu. Ģimene un draugi jau samierinājās ar ļaunāko, ka viņš varētu būt miris. Bet 3. septembrī Twitterī Kosuke Tsuneoka kontā negaidīti parādījās divas jaunas ziņas, kuras tur var izlasīt joprojām:
“i am still allive, but in jail.”
“here is archi in kunduz. in the jail of commander lativ.”
Ģimenei un draugiem tā bija jauna cerība, bet vienlaikus tomēr bija šaubas par šo tvītu īstumu, jo šie tvīti bija angliski atšķirībā no visiem pārējiem, kas bija tikai japāniski. Vēl neparasts bija tvīta rīks — Twitter’s Mobile Web, kamēr visi iepriekšējie tvīti bija, lietojot Gravity Twitter klientu. Un ja viņš patiešām ir cietumā, kā viņš no turienes ir spējis tikt līdz Twitterim? Lai arī vēl bija šaubas, tika veikti attiecīgi pasākumi, iesaistīta Japānas vēstniecība un trīs dienas vēlāk Kosuke Tsuneoka no cietuma tika atbrīvots.
Jau Tokijā Kosuke Tsuneoka atbildēja uz visiem jautājumiem par to, kā viņš bija ticis pie Twittera.
Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 22.06.2009
Ļeņins kādreiz teica, ka kapitālists esot ar mieru pārdot virvi tiem, kas gatavojas viņu pakārt. Apmēram šāda doma nāk atmiņā, lasot ziņas, ka kāda Eiropas firma ir Irānai pārdevusi sakaru pārtveršanas iekārtas, kuras varas iestādes tagad aktīvi izmantoto cīņā pret tiem, kas protestē pret vēlēšanu viltojumu.
Pirmie par neparasto pasūtījumu, kuru pildīja Nokia Siemens Networks, ziņoja austrieši vēl pagājušā gada aprīlī – Datenjagd auf Dissidenten, bet toreiz viņu ziņa, kas publicēta vācu valodā, lielu ievērību neguva. Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 17.05.2009
Gadu gadiem lietotājiem ar mainīgām sekmēm ir stāstīts, ka nevajag klikšķināt uz visām saitēm, kas atnāk jebkurā e-pasta vēstulē vai citā veidā. Tā kā sistēmas kopumā ir iespējams izveidot visai drošas, sliktie puiši arvien vairāk orientējas un lietotāja apmuļķošanu, vilinot to klikšķināt uz naidīgu un kaitīgu saiti.
Tradicionāli viens no paņēmieniem, ar kuru pārbaudīt saiti, ir uzbraukt virs tās kursoru un paturēt bez klikšķināšanas. Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 05.04.2009
Paroles jau sen ir informācijas drošības vājais punkts. Attēlā (atrasts pie Graham Cluley) ir parādītas 200 paroles, ko izmanto Conficker tārps lai izplatītos datorsistēmās:
 Tārpa Conficker izmantotā paroļu vārdnīca
Raksta turpinājums→
|
|