|
||||||
|
Kā ziņo turku avīze Hürriyet, Turcijas policija pamatīgi kļūdījusies un vairākus mēnešus noklausījusies nepareizu personu vārdā Dursun Çiçek, kamēr atklājusi, ka noklausās vienkāršu celtnieku, nevis aizdomās par sazvērestību turētu pulkvedi. Gan celtniekam, gan pulkvedim bija vienādi vārdi un uzvārdi, bet atšķirīgi citi personas dati. Attiecīgi atšķirīgi bija arī telefona numuri. Avīze sazinājās ar celtnieku, [...] Pēc neatkarīgā pētījuma datiem par zādzībām mazumtirdzniecībā, Eiropas tirgotāju zaudējumi no zādzībām veikalos 2010. gadā ir bijuši 29,3 miljardi eiro, kas ir par 3 miljardiem eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā. Baltijas valstīs zaudējumi sastādījuši 177 miljonus eiro, kas ir par 29 miljoniem eiro mazāk nekā salīdzinājumā ar 2009 gadu. Šādus datus šodien konferencē nosauca uzņēmums “New Vision Baltija”, kurš tirdzniecībai piedāvā kompleksās sistēmas. Minētais pētījums tiek veikts pasaules mērogā; citās Eiropas valstīs tas tiek piedāvāts devīto, bet Lietuvā septīto reizi. Pašus lielākos zaudējumus no zādzībām uz “savas ādas” izjutuši Krievijas tirgotāji, kuri pētījumā piedalījās pirmo reizi. Kopējie zaudējumi tur sastādījuši 1,61 procents no iekšējā apgrozījuma. Otro vietu ieņēmusi Turcija (1,52%), savukārt trešo vietu dalīja Čehijas Republika un Baltijas valstis (1,40%). Vismazākos zaudējumus šajā gadā, tāpat kā iepriekšējā, cieta Austrija (0,97%). 2010. gadā vidējie zaudējumi no kopējā apgrozījuma, ko radīja zādzības Eiropā bija 1,29%, tas ir, salīdzinoši ar tieši tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, bija samazinājušies par 4,4%. Baltijas valstu tirgotāju zaudējumi bija samazinājušies un sastādīja 2,8% no kopējā apgrozījuma. Pēc Turcijas avīzes Radikal ziņām, Turcijā vairāk kā 70 tūkstoši telefonu tiek elektroniski novēroti likumā noteiktā veidā. Avīze Radikal esot bijis pirmais mēdijs, kuram izdevies paviesoties Telekomunikāciju Direktorātā (TIB), iestādē, kura veic telefonu noklausīšanos saskaņā ar tiesu sankcijām. Precīzais TIB noklausītais telefonu skaits saskaņā ar tiesu atļaujām ir 71538, un no šī skaitļa ap 65% gadījumu noklausīšanās tiek veikta cīņā ar terorismu un organizēto noziedzību. Atlikušajos 35% gadījumu novērošana tiek veikta, kad ir stipras aizdomas par noziegumu, bet nav citu veidu, kā iegūt pierādījumus. Pretēji viedoklim, ka TIB darbinieki pieslēdzas līnijām un visu darba dienu sēž ar austiņām un klausās sarunas, aģentūra tikai ieraksta sarunas, teksta ziņojumus un faksus. Ierakstītā informācija tiek nosūtīta attiecīgajai iestādei, kas to ir pasūtījusi, piemēram — žandarmērijai, policijai vai Nacionālās Izlūkošanas Aģentūrai MIT. TIB strādā arī juristi, kuri izpēta atsūtītos dokumentus no tiesām, kuros tiek prasīts veikt novērošanu. Ja juristi atrod jebkādas neprecizitātes, viņi nosūta dokumentus atpakaļ tiesām, bet novērošana vienalga tiek uzsākta. Ja juristu iebildumi tiek pieņemti, novērošanas ieraksti tiek iznīcināti. Par “miera flotiles” reisu uz Gazu ir rakstīts un rādīts tik daudz, ka vienu brīdi domāju, vai vērts šai tēmai pieskarties. Bet tomēr ir vērts, jo lielākā daļa ziņu nāk no pavisam neliela avotu skaita un no tā ir grūti gūt sabalansētu viedokli. Pašā sākumā ir vērts pateikt, ka “miera flotiles” mērķis nekādā gadījumā nebija ar savām piegādēm tūlītēji mazināt trūkumu un postu Gazā. Gazā badā nemirst un kopumā dzīvo pat labāk nekā vienā otrā kaimiņvalstī, no kurienes tiek saņemta palīdzība, bet ne tas ir galvenais. Būtiskais ir tas, ka flotiles mērķis bija tieši ar spēku, ar varu, ar viltību pārvarēt Gazas blokādi un izveidot nekontrolētu piegāžu maršrutu.Izraēla piedāvāja kuģiem ienākt Ašdodas ostā, un pēc kravu pārbaudes visas atļautās kravas tiktu nogādātas tuvumā esošajā Gazas sektorā. Flotile atbildēja ar kategorisku NĒ un ar līdzīgu NĒ atbildēja arī Gazas sektora vadība, paziņojot, ka nepieņems no kuģiem Izraēlā izkrautās kravas. Gazas blokādi Izraēla noteica 2007. gadā, pēc “Hamas” nākšanas pie varas, kad strauji pieauga Izraēlas teritorijas apšaudes ar “Kassam” raķetēm. Viens no blokādes uzdevumiem bija novērst jaunu ieroču, sprāgstvielu un to sastāvdaļu un izejvielu piegādes. No Gazas puses atbilde bija kontrabandas tuneļi uz Ēģipti, kura arī nez kāpēc noslēdza robežu ar Gazu. Bet masu apziņā kā Gazas bloķētājs parasti bija tikai Izraēla. Vācijā veikts pētījums rāda, jo vairāk jaunietis ir pievērsies musulmanismam, jo viņš ir vardarbīgāks. Pētījums tika veikts Vācijas Iekšlietu ministrijas un Lejassaksijas Kriminoloģijas pētījumu institūta sadarbībā. Pētījuma būtiskais secinājums ir saite starp jauno musulmaņu imigrantu reliģiozitātes līmeni un viņu vēlēšanos izdarīt vardarbīgus noziegumus. Salīdzinājumam, pētījumā secināts, ka ar kristīgajiem imigrantiem ir novērojams tieši pretējais [...] Stambulas policijas Organizētās noziedzības nodaļa divus gadus veica rūpīgu izmeklēšanu pēc apmēram 100 sūdzībām par nelikumīgu noklausīšanos, un 6. aprīlī arestēja 24 (pēc citām ziņām – 26 un pat 36) cilvēkus, tai skaitā kāda mobilā telefona operatora augsta līmeņa administratorus, sešus bijušos policijas virsniekus, piecus plaši pazīstamus biznesmeņus un bijušo slaveno Turcijas izlases un kluba Fenerbahçe spēlētāju, bet tagad futbola komentētāju Ridvanu Dilmenu.
Joprojām dažās valstīs nerimst interese ap Hamas komandiera Mahmoud al-Mabhouh nogalināšanu Dubajā, kuru veica grupa ar viltotām dažadu valstu pasēm. Pilnīga skaidrība pierādījumu līmenī par veicējiem joprojām nav gūta, bet lielākā daļa komentētāju ar pirkstiem rāda Izraēlas virzienā, tai skaitā Lielbritānija, kura uzskata, ka pases ir nokopētas uz Izraēlas robežas. Uz šī fona pavisam nemanīta palika neliela ziņa vācu žurnālā Focus, ka Turcijas slepenais dienests MTI ir iesaistīts trijās ielaušanās Vācijas valsts iestādēs Berlīnē, kas notikušas pagājušā gada jūlijā. Žurnāls Focus to uzzinājis no avotiem prokuratūrā. Februāra beigās varas iestādes esot izvirzījušas apsūdzības aizdomās turamajam. Jūlija sākumā zagļi esot nozaguši apmēram 5000 dokumentu no Berlīnes ārzemnieku biroja un diviem dzimtsarakstu birojiem. Starp nozagtajiem dokumentiem bijušas pagaidu pasu veidlapas, vīzas, uzturēšanās atļaujas un uzlīmes un zīmogi. Sākšu par Krieviju, kaut arī tur tā nesaucas policija, bet milicija. 3. decembrī Krievijā bija četras stundas ilgs TV raidījums “Tikšanās ar Vladimiru Putinu”, kura laikā Putins atbildēja uz daudziem jautājumiem un citu starpā viņam tika uzdots apmēram šāds jautājums: “Vai mums nevajadzētu izformēt Iekšlietu Ministriju?”. V.Putins, protams, bija pret šādu ideju un atbildē cita starpā pieminēja šībrīža milicijas skaitu – apmēram 1.4 miljoni. Pēc citām ziņām Krievijā ir no 800 līdz 900 tūkstošiem miliču, bet ja precīzs ir Putina dotais skaitlis un Krievijā ir apmēram 142 miljoni iedzīvotāju, tas nozīmē, ka uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir apmēram 10 Salīdzinājumam policistu skaits uz 1000 iedzīvotājiem G8 grupas valstīs:
|
||||||
|
Copyright © 2012 Drošība (redakcija@pudele.com) - All Rights Reserved |
||||||
