|
|
Rakstīja Jānis, 30.01.2012
Piektdien, 27. janvārī Lietuvas centrālā banka izturēja kiberuzbrukumu. Banka paziņoja, ka tas ir bijis DDOS (Distributed Denial-of-Service) uzbrukums, kura laikā daudzi ārējie datori pārslogoja bankas IT sistēmas, kuras pieslēgtas pie interneta, un ka uzbrukums noticis no vairākām valstīt piektdien agri no rīta.
Paziņojumā teikts, ka Lietuvas Bankas IT speciālisti uzbrukumu izturēja veiksmīgi un pieeja [...]
Rakstīja Jānis, 29.09.2011
Agrāk dažādi blēži zvanīja uz visādiem numuriem un stāstīja, ka viņu radinieki/bērni/mazbērni ir iekļuvuši auto avārijā un, lai jautājumu “sakārtotu” bija nepieciešama nauda. Iespējams, ka šī konkrētā blēdība vairs labi “neiet”, tāpēc ir parādījusies modifikācija.
Tagad zvana un stāsta, ka radinieks ir nokļuvus slimnīcā un viņam nepieciešama steidzama operācija. Un tātad atkal – nauda.
[...]
Rakstīja Jānis, 21.09.2011
Pēc ilgāka pārtraukuma atkal kriminal.lv
Rīgā no 19. līdz 20. septembrim notika starptautiska konference „Organizētās noziedzības grupu novērtēšanas un sarindošanas izaicinājumi un praktiskie aspekti” , kuras rīkotājs bija Valsts policija un viesu vidū bija tiesībsargājošo institūciju darbinieki un kriminologi no Dānijas, Zviedrijas, Lietuvas, Norvēģijas, kā arī Europola eksperti. Šajā konferencē visai augstā līmenī tika apspriesta reģionālā organizētā noziedzība.
Kā izrādījās, starptautiskā līmenī visai aktīvi darbojas noziedzīgās grupas no Lietuvas. Zviedrija ir nopietni nobažījusies par “krievu mafijas” ietekmi, jo pēdējā laikā uz šo valsti ir pārcēlušies trīs “likumīgie zagļi” no Krievijas.
Baltijas tranzīts
Baltijas valstis parasti tiek izmantotas kā tranzīta punkts, pastāstīja Zviedrijas drošības un attīstības institūta profesors Valters Kego. No Krievijas uz Eiropu tiek sūtītas dažādas preces un nauda. Pretējā virzienā iet aktīvs narkotrafiks — amfetamīns, esktazi, kokaīns, hašišs. Tieši tādēļ sadarbība starp mūsu valstīm ir jāpastiprina, tāpat kā tā ir japastiprina ar Krieviju.
V. Kego agrāk ir piedalījies vairāku policijas starptautiskās sadarbības programmu izstrādāšanā un ir novērojis, ka Zviedrijā ir spēcīgi lietuviešu, igauņu un poļu noziedzīgie tīkli. Viņu galvenā darbība ir kontrabanda un narkotiku tirdzniecība.
Latvija ir nedaudz mazāk iesaistīta šajos procesos, tāpēc ka šeit neražo narkotikas. Bet ir kāds cits aktuāls fenomens — “krievu” kriminalitāte. Pēdējā gada laikā uz Zviedriju ir pārcēlušies trīs “likumīgie zagļi”, no kuriem viens pieder pie ļoti pazīstamas noziedzīgas grupas, kuru Krievijā vada Tariels Oniani. Mēs nezinām, kāpēc viņi ir pārcēlušies uz Zviedriju, bet skaidrs, ka tas nav vis atpūtai, bet kriminālām lietām, pastāstīja Kego.
Lietuvieši terorizē Angliju
Pēdējos gados Lietuva tiek uzskatīta par automafijas reģionālo centru. Tieši šīs valsts noziedznieki visaktīvāk zog eiropiešu auto, lai tos pārdotu austrumos. Bet, kā pastāstīja Mindaugas Petrauskas, Lietuvas kriminālpolicijas Informācijas analīzes pārvaldes vadītājs, situāciju mēģina kontrolēt:
Mēs vācam ziņas par mūsu noziedzniekiem un organizētām grupām gan Lietuvā, gan ārpus tās. Katrus trīs mēnešus mēs atjaunojam datus par to, cik lietuviešu bija arestēti vai vismaz pārbaudīti aiz valsts robežām, par kādām lietām, sekojam situācijai. Mēs redzam, ka lielākā daļa aktīvo kriminālistu ir izbraukusi uz ārzemēm. Tas nav jaunums, jo paši lielākie noieta tirgi, protams, atrodas ārpus Lietuvas, ārpus Baltijas valstīm. Noziedzniekus pievelk Krievijas, Skandināvijas, Centrāleiropas tirgi.
Visaktīvāk no Lietuvas izbraukušie grupējumi darbojas Anglijā, lielākā daļa no viņiem — Londonas austrumos. Policija tur 2010. gadā ir veikusi 12 izmeklēšanas par lietuviešu grupām. Ar ko šīs grupas nodarbojas? Pārsvarā gadījumu runa ir par narkotranzītu un automašīnu zādzībām.
Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 27.05.2011
ANO ir publicējis ikgadējo Global Peace Index, kurā 153 pasaules valstis sarindotas pēc to mierīguma. Vērā ir ņemti gan ārējie konflikti, gan iekšējie, gan kriminālā situācija un terora draudi, kā arī ieslodzīto skaits cietumos, tiesībsargājošās iestādes, starptautiskā tirdzniecība ar ieročiem, bruņoto spēku lielums, militāro izdevumu lielums un virkne citu parametru.
Par vismierīgāko valsti pasaulē [...]
Rakstīja Jānis, 10.05.2011
Eiropas policijas organizācija Europol ir publicējusi organizētās noziedzības draudu pārskatu OCTA 2011. 38 lapaspuses garajā dokumentā Latvija ir pieminēta vienu reizi — zemāk redzamajā bildē, kurā atzīmēti galvenie ES noziedzības centri:
Igaunija dokumentā pieminēta pavisam trīs reizes — kopā ar lietuviešiem narkotiku kontrabandas sakarā, vēl — ka igauņu bandas ir piedalījušās bruņotās laupīšanās [...]
Rakstīja Jānis, 14.01.2011
ASV ir iesūdzēta tiesā blēžu grupa, kas četru gadu laikā no saviem upuriem ir nozagusi vairāk kā 10 miljonus dolāru. Tik ilgi šī grupa darbojās tādēļ, ka tā zaga pa sīkumam vien — no katras kredīta vai debeta kartes tika ar viltota pirkuma palīdzību noņemta summa mazāka par 10 dolāriem. Nekad neesot no vienas [...]
Rakstīja Jānis, 25.10.2010
Pēc neatkarīgā pētījuma datiem par zādzībām mazumtirdzniecībā, Eiropas tirgotāju zaudējumi no zādzībām veikalos 2010. gadā ir bijuši 29,3 miljardi eiro, kas ir par 3 miljardiem eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā. Baltijas valstīs zaudējumi sastādījuši 177 miljonus eiro, kas ir par 29 miljoniem eiro mazāk nekā salīdzinājumā ar 2009 gadu. Šādus datus šodien konferencē nosauca uzņēmums “New Vision Baltija”, kurš tirdzniecībai piedāvā kompleksās sistēmas. Minētais pētījums tiek veikts pasaules mērogā; citās Eiropas valstīs tas tiek piedāvāts devīto, bet Lietuvā septīto reizi.
Pašus lielākos zaudējumus no zādzībām uz “savas ādas” izjutuši Krievijas tirgotāji, kuri pētījumā piedalījās pirmo reizi. Kopējie zaudējumi tur sastādījuši 1,61 procents no iekšējā apgrozījuma. Otro vietu ieņēmusi Turcija (1,52%), savukārt trešo vietu dalīja Čehijas Republika un Baltijas valstis (1,40%). Vismazākos zaudējumus šajā gadā, tāpat kā iepriekšējā, cieta Austrija (0,97%). 2010. gadā vidējie zaudējumi no kopējā apgrozījuma, ko radīja zādzības Eiropā bija 1,29%, tas ir, salīdzinoši ar tieši tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, bija samazinājušies par 4,4%. Baltijas valstu tirgotāju zaudējumi bija samazinājušies un sastādīja 2,8% no kopējā apgrozījuma.
Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 06.07.2010
ASV Federālā Tirdzniecības Komisija ir panākusi tiesas lēmumu apturēt starptautisku shēmu, kas no patērētāju kredīta un debeta kartēm nelikumīgi ir ieguvusi vairāk kā 10 miljonus dolāru. Shēmā bija iesaistīti 16 fiktīvi uzņēmumi ar vairāk kā 100 kontiem dažādās bankās. No šiem uzņēmumiem, kuru nosaukumi bija daudzos gadījumos veidoti līdzīgi īstiem uzņēmumiem, un kuri internetā [...]
Rakstīja Jānis, 11.05.2010
11.05.2010. 00:30 Žurnāla “Newsweek” krievu izdevuma rīcībā nonācis Krievijas Ārlietu ministrijas izstrādāts jaunas ārpolitiskās doktrīnas projekts, kas iedarbīgākas ārpolitikas īstenošanai paredz tikai valsts interešu ievērošanu, nešķirojot partnerus draugos un ienaidniekos. Projekta uzmetumu jau atbalstījis Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš uzsvēris, ka ārpolitikai jāpalīdz īstenot galveno uzdevumu – valsts ekonomikas modernizāciju.
Avots Krievijas Ārlietu ministrijā, kas piedalījies projekta sagatavošanā, apstiprinājis, ka “auksto karu atkal nomainījusi atspriedze”, taču lūzums attiecībās ar Poliju esot sācies “gandrīz nejauši”, raksta “RuNewsweek”. Krievijas valdības aparāta vadītāja vietnieks Jurijs Ušakovs, kas pārrauga ārpolitikas jomu, esot saņēmis telegrammu no Krievijas vēstniecības Varšavā, ka Polija cenšoties bloķēt jebkādu sadarbību starp Krieviju un Eiropas Savienību, jo nav atrisināts Katiņas jautājums. Ja izdotos atrisināt šo smago problēmu Maskavas un Varšavas attiecībās, varētu panākt izrāvienu Krievijas attiecībās ar ES, apgalvoja telegrammas autori. Kā raksta “RuNewsweek”, “Ārlietu ministrija bija kategoriski pret jebkādu piekāpšanos Katiņas jautājumā”, taču Ušakovs parādīja telegrammu premjerministram Vladimiram Putinam, kurš esot devis rīkojumu Ārlietu ministrijai “mainīt kursu par 180 grādiem”. Pēc tam tika sarīkota Polijas un Krievijas valdību vadītāju tikšanās Katiņā, pieminot 60. gadskārtu, kopš pēc Staļina pavēles tika nošauti 22 000 poļu virsnieku. Pēc pāris dienām uz piemiņas ceremoniju Katiņā devās Polijas prezidenta Leha Kačiņska vadītā gandrīz simt amatpersonu delegācija, kas gāja bojā lidmašīnas katastrofā. Bija jānotiek vēl vienai traģēdijai, lai norautu vairāk nekā pusgadsimtu uzturēto melu aizkaru un Maskava atslepenotu dokumentus, kas pierāda tās vainu Katiņas slaktiņā.
Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 21.04.2010
Google ir publicējusi statistiku par to, cik daudz dažādu valstu pieprasījumus tā ir izpildījusi no 2009. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 31. decembrim. Statistika ir uzrādīta par divām lietām — informācijas izņemšana un informācijas pieprasījumi par lietotājiem. Pati Google norāda, ka statistika ir zināmā mērā nepilnīga, jo vienā pieprasījumā var būt lūgumi izņemt [...]
|
|