Ja nopietnāk, tad tās ir Indijas armijas mācības netālu no robežas ar Pakistānu.
Un lai jums jaunais gads ir labāks par pagājušo!
|
||||||
|
Grupa indiešu pēkšņi kļuva aizdomu pilni, kad kāda starptautiska kompānija piedāvāja viņiem ziepes, kurās, kā izrādījās, bija elektroniska shēma. Ziņās no Indijas bija minēts, ka skandālā bija iesaistīta kāda britu firma, kura ar šīm ziepēm veica patērētāju paradumu novērošanu. Pēc protesta demonstrācijas un sūdzībām policija divus firmas darbiniekus aizturēja, bet vēlāk tos atbrīvoja. Izrādījās, [...] …tos ar prātu nesaprast. Jau agrāk biju te pieminējis, ka Indijā sakaru operatoriem ir aizliegts izmantot iekārtas no Ķīnas piegādātājiem. Par spīti šim oficiālajam aizliegumam, nupat atklātībā nākusi ziņa, ka Ķīnas sakaru iekārtu ražotājs Huawei aprīkos jaunu pētniecisko laboratoriju Bangalorā. Jaunā laboratorija pētīs, pārbaudīs, analizēs ārvalstu sakaru iekārtas, vai tajās nav kādas aizdomīgas tehnoloģijas, [...] Jau stipri sen esmu pamanījis, ka Indijas militārajā aviācijā kaut kas nav labi ar lidojumu drošību, jo ir visai daudz katastrofu. Šķiet, ka pie vainas tomēr būs lidotāju nepietiekama kvalifikācija, ja vien pēkšņi neizrādīsies, ka militārajā aviācijā ir daudz vairāk kārtības nekā civilajā. Deli policija nupat ir arestējusi četras personas, ieskaitot vienu Indijas Civilās [...] Daudzās valstīs ir ierobežojumi vai pat aizliegumi izmantot IP telefoniju. Piemēram, pagājušā gada pašās beigās parādījās ziņa, ka Ķīnā grasoties aizliegt IP telefoniju un īpaši jau Skype. Līdzīgi ir arī Indijā, kur likums aizliedz IP telefoniju savienot ar parastajiem telefoniem. Pakistānā pret nelegālajiem IP telefonijas pakalpojumu sniedzējiem ir notikuši policijas reidi. Bet interesanta ierosmw [...] Trešais lielākais ASV mobilais operators Sprint Nextel bija paredzējis modernizēt savu tīklu un izsludināja konkursu. Konkursā pieteicās Alcatel-Lucent, Ericcson, Samsung un divi lieli Ķīnas uzņēmumi — Huawei un ZTE. Tā kā ASV likumdevēji un Pentagons ir visai nobažījušies par abu Ķīnas uzņēmumu saitēm ar Ķīnas valdību un armiju, bažas bija arī par to, ka [...] Gribēju jau rakstīt par virsrakstā minēto tēmu, bet pēdējā brīdī pamanīju LETAs publikāciju:
Avots, šķiet, ir šis: U.S. Tries to Make It Easier to Wiretap the Internet Kaut arī man būtu ko teikt pie tulkojuma, to šoreiz izlaidīšu, jo kopējo domu jau saprast var. Un tā kā tulkot vēlreiz visu to pašu būtu gluži lieki no enerģijas patēriņa un globālās sasilšanas viedokļa, papildināšu ar to, kas palicis nepateikts: Raksta turpinājums→ Indijas valdība ir devusi Kanādas firmai Research in Motion, kura ir BlackBerry ražotāja, 15 dienas, lai tā nodrošinātu, ka BlackBerry e-pasta un citi datu servisi darbotos saskaņā ar tiem formātiem, kurus prot lasīt drošības un izlūkošanas dienesti. Galveno drošības dienestu vadītāji nesenā tikšanās reizē esot sūdzējušies, ka šībrīža datu formāti apdraud valsti. Šāds valdības [...] Nesen rakstīju par Indiju, kur tehniskās izlūkošanas dienests bija bez pienācīgas pārbaudes nopircis lieldatoru no Ķīnas, ar kuru Indijai ir visai saspīlētas attiecības. Tagad saspīlējumā ir tālāka attīstība, jo Indijas valdība ir aizliegusi saviem sakaru operatoriem iepirkt sakaru iekārtas no Ķīnas piegādātājiem. Iemesls — nacionālā drošība un bažas, ka ķīnieši savās iekārtās varētu klusi [...] Pavisam nesen bija plaši izskanējusi ziņa par Daimler kukuļošanas skandālu visā pasaulē un Latvija tur bija pieminēta gan kā viena no kukuļošanas vietām, gan arī kā valsts, caur kuras bankām citām valstīm kukuļi nodoti. Pamatīgi skandālā iesaistīta bija Krievija, kuras prezidents Dmitrijs Medvedevs ir uzdevis pārbaudīt visu informāciju par iespējamiem kukuļiem sakarā ar Mercedes iepirkumiem. Daimler it kā esot kukuļos samaksājis apmēram 3 miljonus eiro, lai noslēgtu līgumus par 64.6 miljoniem eiro. Sākumā daudz klusāks bija nākošais notikums, kur Krievijas iestādes veica lielās starptautiskās kompānijas Hewlett-Packard Maskavas biroja pārmeklēšanu. Ziņās parādījās, ka tas noticis pēc Vācijas lūguma tiesiskās palīdzības kārtībā un drusku vēlāk parādījās arī iemesls — Vācijā tiek izmeklēta vēl viena kukuļdošanas lieta, kur HP it kā esot devis pamatīgu kukuli, lai iegūtu Krievijas Ģenerālprokuratūras pasūtījumu daudzu miljonu vērtībā. Ja ir taisnība tām ziņām, kas parādījušās atklātībā, 2003. gadā (pēc citām ziņām – no 2004. līdz 2006. gadam) kādam ir dots kukulis 8 miljonu eiro apjomā lai dabūtu līgumu 35 miljonu eiro vērtībā. Aizdomas par iespējamu kukuļdošanu radušās pēc audita kādā nelielā Vācijas uzņēmumā, kas parādīja šaubīgas naudas pārskaitīšanas operācijas. Varasiestādes sāka pētīt naudas pārskaitījumus, un pagājušajā decembrī pēdas aizveda uz HP biroju Vācijas pilsētās Bēblingenē un Minhenē. HP gan saka, ka visi aizdomās turamie vairs pie viņiem nestrādājot. Galvenajam aizdomās turamajam – bijušajam HP Krievijas nodaļas vadītājam (pēc citām ziņām – tirdzniecības vadītājam) Hilmaram Lorencam Vācijā draudot 5 gadu ieslodzījums cietumā, ja apsūdzības tiks pierādītas. Arī HP lietā parādās Latvijas vārds — naudas ceļi ir gājuši caur Lielbritāniju, Austriju, Šveici, Britu Virdžīnu salām, Belizu, Jaunzēlandi, Latviju un Lietuvu. |
||||||
|
Copyright © 2012 Drošība (redakcija@pudele.com) - All Rights Reserved |
||||||