|
||||||
|
Kaut arī eiro nākotne krīzes dēļ ir apdraudēta, kriminālie elementi joprojām uzskata, ka vienotā valūta ir vērta viltošanas pūliņu. Eiropas Centrālā Banka šodien ir publiskojusi statistiku, ka pagājušā gada otrajā pusē atrasto viltojumu skaits ir pieaudzis par 4.7% līdz 310 tūkstošiem banknošu, salīdzinājumā ar iepriekšējo sešu mēnešu periodu. Vienlaikus Banka uzsver, ka lielākais vairums [...] Eiropas Savienība 2010. gada beigās dalībvalstīs rīkoja aptauju par tēmu, kādas ir šo dalībvalstu iedzīvotāju attieksme pret elektroniskās identitātes jautājumiem un attiecīgo datu aizsardzību. Aptauja aptvēra visai plašu jautājumu loku, kas pamatā bija saistīts ar mūsdienu tehnoloģijām, ar internetu, ar mobilajiem telefoniem, sociālajiem tīkliem, iepirkšanos internetā u.t.t. Ne viss varbūt šajos jautājumos un atbildēs ir vienlīdz interesants privātuma aizstāvjiem, jo atsevišķi punkti var vairāk interesēt citu nozaru speciālistus, bet kopumā tomēr ir interesanti, cik lielā Eiropa ir atšķirīga savās sastāvdaļās. Patīkami bija redzēt, ka virknē jautājumu Latvija izskatās labi uz kopējā fona — interneta lietotāju īpatsvarā iedzīvotāju vidū, sociālo tīklu lietošanā (droši vien draugiem.lv fenomens), internetbanku lietošanā. Bet tagad — dažas ilustrācijas: Kāda veida informāciju iedzīvotāji uzskata par privātu informāciju?
Pagājušā gada oktobrī tika atklāti pasta sūtījumi ar spridzekļiem, kas tika no Jemenas sūtīti uz vairākām ASV sinagogām. Notikušai lika pārskatīt kravas avio pārvadājumu drošības jautājumus. Pirmo reizi kopš 11. septembra tas bija atkal mēģinājums izmantot teroristu vajadzībām aviāciju un teorētiskā iespēja kļuva daudz reālāka. Laimīgā kārtā, pateicoties dažādu izlūkdienestu sadarbībai, sūtījumi tika pārtverti. [...] Eiropas savienības ministru padome ir atbalstījusi iniciatīvu ieviest kriminālatbildību par hakeru rīku un vīrusu radīšanu. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas plāniem radīt jaunu anti-hakeru direktīvu, padome ir nolēmusi, ka hakeru rīku radīšanai jābūt krimināli sodāmai. Starp šiem rīkiem minēta kaitīgā programmatūra botnetu radīšanai vai nesankcionētai paroļu iegūšanai. Krimināli sodāma būšot arī pretlikumīga datoru informācijas pārtveršana. [...] Eiropas policijas organizācija Europol ir publicējusi organizētās noziedzības draudu pārskatu OCTA 2011. 38 lapaspuses garajā dokumentā Latvija ir pieminēta vienu reizi — zemāk redzamajā bildē, kurā atzīmēti galvenie ES noziedzības centri: Igaunija dokumentā pieminēta pavisam trīs reizes — kopā ar lietuviešiem narkotiku kontrabandas sakarā, vēl — ka igauņu bandas ir piedalījušās bruņotās laupīšanās [...] Atkal ir apzagti gaisa tirgotāji — vairāku valstu tirdzniecības sistēmas, kurās tika tirgotas oglekļa izmešu kvotas. Nozagti esot apmēram divi miljoni sertifikātu, katrs 14 eiro vērtībā un katrs sertifikāts ir ekvivalents vienai emisijas tonnai. Starp cietušajām sistēmām ir Austrijas, Čehijas, Igaunijas, Grieķijas un Polijas nacionālās sistēmas. No Čehijas vien esot nozagti sertifikāti septiņu miljonu [...] Šodien pieņemtā “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā” ietver 41 darbību, ar ko pievēršas vissteidzamāk risināmajiem drošības draudiem, kas skar Eiropu. Starp tām ir kopīga programma, kā izjaukt noziedznieku un teroristu tīklus, aizsargāt iedzīvotājus, uzņēmumus un sabiedrības pret kibernoziegumiem, uzlabot ES drošību, modernizējot robežu pārvaldību, un uzlabot Savienības gatavību un reaģēšanu krīzes situācijā. “ES iekšējai drošībai tradicionāli bijusi raksturīga vienpatņu pieeja, pievēršoties katrai jomai atsevišķi. Tagad mēs veidojam kopīgu pieeju, kā reaģēt uz turpmākiem draudiem un pārbaudījumiem drošības jomā. Terorisms, organizētā, pārrobežu un kibernoziedzība, krīzes situācijas un katastrofas ir tās jomas, kurās mums nepieciešams apvienot spēkus un darboties kopā, lai uzlabotu mūsu iedzīvotāju, uzņēmumu un sabiedrību drošību visā ES. Šajā stratēģijā ir izklāstīti draudi, ar kādiem mums būs jāsaskaras, un darbības, kādas mums nepieciešams veikt, lai varētu ar tiem cīnīties. Es rosinu visus attiecīgos dalībniekus uzņemties savus pienākumus, lai īstenotu šīs darbības un līdz ar to stiprinātu ES drošību,” sacīja iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma. Zviedrijas valdība ir publiskojusi plānu, ka e-pastu un mobilo telefonu īsziņu saturu operatoriem turpmāk nāksies glabāt sešus mēnešus. Seši mēneši ir īsākais periods, kāds ir prasīts Eiropas Savienības 2006. gada Datu saglabāšanas direktīvā, saskaņā ar kuru Zviedrija tagad veic izmaiņas nacionālajā likumdošanā, kam vajadzētu stāties spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Garākais direktīvā minētais termiņš [...] Zviedrijas valdība grib paplašināt policijas un prokuratūras pilnvaras piekļuvei pie interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai no tiem iegūtu informāciju arī mazāk bīstamos noziegumos, tādos kā autortiesību pārkāpumi internetā, neslavas celšana un pavedināšana. Šobrīd interneta pakalpojumu sniedzējiem savu klientu IP adreses un personas dati ir jādod lietās, kur ir iespējams brīvības atņemšanas sods, bet valdība vēlas [...] Ne drošības jautājums, bet mazs stāstiņš par atjautību. Vācu inženieris Siegfried Rotthaeuser bija apskaities par EU aizliegumu kvēlspuldzēm ar jaudu virs 60W. Kopā ar brāli viņš tagad ir izdomājis, kā legāli varētu importēt kvēlspuldzes 75W un 100W. Inženieris izstudēja EU juridiskos materiālus un atrada, ka kvēlspulžu aizlieguma pamatā bija niecīgais lietderības koeficients gaismai — [...] |
||||||
|
Copyright © 2012 Drošība (redakcija@pudele.com) - All Rights Reserved |
||||||
