februāris 2012
P O T C P S Sv
« Jan    
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
272829  

Latvija ir mierīga valsts

ANO ir publicējis ikgadējo Global Peace Index, kurā 153 pasaules valstis sarindotas pēc to mierīguma. Vērā ir ņemti gan ārējie konflikti, gan iekšējie, gan kriminālā situācija un terora draudi, kā arī ieslodzīto skaits cietumos, tiesībsargājošās iestādes, starptautiskā tirdzniecība ar ieročiem, bruņoto spēku lielums, militāro izdevumu lielums un virkne citu parametru.

Par vismierīgāko valsti pasaulē [...]

Ukraina izraida divus Čehijas diplomātus

Vakar LETA ar atsauci uz Ukrainas ārlietu ministriju ziņoja, ka par spiegošanu no Ukrainas izraidīti divi Čehijas vēstniecības militārie atašeji.

Kā laikrakstam “Ukrainska Pravda” skaidroja vārdā neminēts informācijas avots diplomātiskajās aprindās, “šeit nav nekādas politikas. Tie ir militārie atašeji. Vīrietis un sieviete. Viens no viņiem ir pulkvežleitnants, otrs – majors.”

“Tās ir militārpersonas, ne [...]

Gaisa tirgotāju nedienas

Atkal ir apzagti gaisa tirgotāji — vairāku valstu tirdzniecības sistēmas, kurās tika tirgotas oglekļa izmešu kvotas. Nozagti esot apmēram divi miljoni sertifikātu, katrs 14 eiro vērtībā un katrs sertifikāts ir ekvivalents vienai emisijas tonnai. Starp cietušajām sistēmām ir Austrijas, Čehijas, Igaunijas, Grieķijas un Polijas nacionālās sistēmas. No Čehijas vien esot nozagti sertifikāti septiņu miljonu [...]

Veikalu kari: investīcijas aizsardzībā aug, zaudējumi samazinās

Pēc neatkarīgā pētījuma datiem par zādzībām mazumtirdzniecībā, Eiropas tirgotāju zaudējumi no zādzībām veikalos 2010. gadā ir bijuši 29,3 miljardi eiro, kas ir par 3 miljardiem eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā. Baltijas valstīs zaudējumi sastādījuši 177 miljonus eiro, kas ir par 29 miljoniem eiro mazāk nekā salīdzinājumā ar 2009 gadu. Šādus datus šodien konferencē nosauca uzņēmums “New Vision Baltija”, kurš tirdzniecībai piedāvā kompleksās sistēmas. Minētais pētījums tiek veikts pasaules mērogā; citās Eiropas valstīs tas tiek piedāvāts devīto, bet Lietuvā septīto reizi.

Pašus lielākos zaudējumus no zādzībām uz “savas ādas” izjutuši Krievijas tirgotāji, kuri pētījumā piedalījās pirmo reizi. Kopējie zaudējumi tur sastādījuši 1,61 procents no iekšējā apgrozījuma. Otro vietu ieņēmusi Turcija (1,52%), savukārt trešo vietu dalīja Čehijas Republika un Baltijas valstis (1,40%). Vismazākos zaudējumus šajā gadā, tāpat kā iepriekšējā, cieta Austrija (0,97%). 2010. gadā vidējie zaudējumi no kopējā apgrozījuma, ko radīja zādzības Eiropā bija 1,29%, tas ir, salīdzinoši ar tieši tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, bija samazinājušies par 4,4%. Baltijas valstu tirgotāju zaudējumi bija samazinājušies un sastādīja 2,8% no kopējā apgrozījuma.

Raksta turpinājums

Kabatzagļu pilsētas

Saraksts, kuru sastādījis TripAdvisor.com nav zinātnisks, bet savu ieskatu kabatzagļu bīstamībā tas sniedz:

  1. Barselona, Spānija (vai Katalonija) (1. vieta arī 2009. gadā)
  2. Roma, Itālija (2. vieta 2009. gadā)
  3. Parīze, Francija (5. vieta 2009. gadā)
  4. Madride, Spānija
  5. Atēnas, Grieķija (9. vieta 2009. gadā)
  6. Prāga, Čehija (3. vieta 2009. gadā)
  7. Costa Brava, Alikantes province, Spānija
  8. Lisabona, Portugāle
  9. Tenerife, Kanāriju salas, Spānija
  10. Londona, Lielbritānija

Kā redzams, kabatzagļu pilsētu sarakstā pilnīgi dominē Eiropa.
Raksta turpinājums

Drošības dienesti brīdina no BlackBerry

Drošības dienesti brīdina no BlackBerry, bet čehi nebaidās. Virkne čehu politiķu un ierēdņu lieto Blackberry, bet informācijas noplūdes laikam nebaidās, tāpēc ka nopietnus jautājumus nerisina.

Vairāku Rietumeiropas valstu pretizlūkošanas dienesti lauza galvas par to, kā novērst iespējamo politiķu un ierēdņu kontroli caur viedtelefoniem. Nesen brīdinājumu publicēja Beļģijas pretizlūkošana — aizliedza svarīgas informācijas pārraidi, izmantojot [...]

Policija, policija…

Sākšu par Krieviju, kaut arī tur tā nesaucas policija, bet milicija.

3. decembrī Krievijā bija četras stundas ilgs TV raidījums “Tikšanās ar Vladimiru Putinu”, kura laikā Putins atbildēja uz daudziem jautājumiem un citu starpā viņam tika uzdots apmēram šāds jautājums: “Vai mums nevajadzētu izformēt Iekšlietu Ministriju?”. V.Putins, protams, bija pret šādu ideju un atbildē cita starpā pieminēja šībrīža milicijas skaitu – apmēram 1.4 miljoni. Pēc citām ziņām Krievijā ir no 800 līdz 900 tūkstošiem miliču, bet ja precīzs ir Putina dotais skaitlis un Krievijā ir apmēram 142 miljoni iedzīvotāju, tas nozīmē, ka uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir apmēram 10 menti miliči.

Salīdzinājumam policistu skaits uz 1000 iedzīvotājiem G8 grupas valstīs:

  • Itālija 5.5
  • Vācija 2.9
  • ASV 2.7
  • Francija 2.0
  • Lielbritānija 2.0
  • Japāna 1.8
  • Kanāda 1.7

Raksta turpinājums

Krievija spiego

Čehijas varas iestādes nupat paziņoja par to, ka no valsts tiek izsūtīts Krievijas militārā atašeja vietnieks un vēl viens vēstniecības darbinieks. Abi tiek apvainoti spiegošanā. Bet šoreiz nav runa par militāro spiegošanu, par informāciju, kas saistīta ar amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas elementiem Čehijā. Spiegus visvairāk ir interesējuši enerģētikas jautājumi. Pēc čehu izdevuma Mlada Front Dnes ziņām, interesējošo ziņu starpā ir jautājumi par Čehijas apgādi ar gāzi un plāni paplašināt Temelinas atomelektrostaciju.

Kā raksta vācu Sueddeutsche Zeitung, šis skandāls skar jūtīgu vietu abu valstu attiecībās. Līdzīgi kā Polijā, arī Čehijā nav beigušās debates par bijušā “vecākā brāļa” jauno lomu. Pēc Čehijas ārlietu ministra Karela Švarcenbergera vārdiem, Krievija turpina uzvesties tā, it kā bijušās satelītvalstis no Centrālās un Austrumeiropas joprojām atrastos Krievijas ietekmes zonā.

Raksta turpinājums