|
||||||
|
Ir daži viegli ceļi uz cietumu, kur pietiek izdarīt kaut ko pavisam nelielu un vieta cietumā atradīsies. Bet ir arī vēl vieglāks ceļš, kur pietiek nedarīt neko. Un šāds ceļš ir atrasts Austrijā. Kāds 52 gadus vecs Vīnes iedzīvotājs nokļuva cietumā par to, ka atsacījās savākt savu suņu kakas. Vīnes pilsētas vadība savulaik izdeva [...] Insbrukas universitātes profesors uzdeva saviem studentiem izpētīt 21 Austrijas bankas vājās vietas, izplānot uzbrukumus un publicēt rezultātus grāmatā. Viņš vēlējās, lai arhitektūras studenti izmanto ēku vājās vietas banku drošības sistēmu apiešanai. Uzdevums radīja visai spēcīgu pretreakciju no bankām, kuras to nosauca par bezatbildīgu, jo vājo vietu publikācija dodot kriminālajām aprindām gatavas darbības receptes. Citi [...] Al Kaida šobrīd izmanto zilzobu pārraidi lai izplatītu teroristu materiālus starp lietotāju mobilajiem telefoniem. Šī tehnoloģija ir veiksmīgi lietota, lai izplatītu aģitācijas video un materiālus, tai skaitā rituālās galvas nociršanas, starp mobilo telefonu lietotājiem. Saskaņā ar Nico Prucha, Austrijas ārlietu institūta pētnieka ziņojumu, sociālie paradumi vidējo austrumu (mūsu klasifikācijā — Tuvo austrumu) valstīs nosaka, [...] Lielais Ķīnas uzņēmums Huawei, kas tagad ir kļuvis par pasaulē trešo lielāko informācijas tehnoloģiju un sakaru iekārtu ražošanas uzņēmumu, ir nonācis nepatikšanās. Līdz šim daudzi uzskatīja, ka Huawei straujās izaugsmes pamatā ir uzņēmuma ciešās saites ar Ķīnas valdību, bet tagad atklājies, ka ir bijusi izmantota arī kukuļošana. Austrijas vietnes Format.at pētnieciskajā ziņojumā ir teikts, [...] Atkal ir apzagti gaisa tirgotāji — vairāku valstu tirdzniecības sistēmas, kurās tika tirgotas oglekļa izmešu kvotas. Nozagti esot apmēram divi miljoni sertifikātu, katrs 14 eiro vērtībā un katrs sertifikāts ir ekvivalents vienai emisijas tonnai. Starp cietušajām sistēmām ir Austrijas, Čehijas, Igaunijas, Grieķijas un Polijas nacionālās sistēmas. No Čehijas vien esot nozagti sertifikāti septiņu miljonu [...] Pēc neatkarīgā pētījuma datiem par zādzībām mazumtirdzniecībā, Eiropas tirgotāju zaudējumi no zādzībām veikalos 2010. gadā ir bijuši 29,3 miljardi eiro, kas ir par 3 miljardiem eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā. Baltijas valstīs zaudējumi sastādījuši 177 miljonus eiro, kas ir par 29 miljoniem eiro mazāk nekā salīdzinājumā ar 2009 gadu. Šādus datus šodien konferencē nosauca uzņēmums “New Vision Baltija”, kurš tirdzniecībai piedāvā kompleksās sistēmas. Minētais pētījums tiek veikts pasaules mērogā; citās Eiropas valstīs tas tiek piedāvāts devīto, bet Lietuvā septīto reizi. Pašus lielākos zaudējumus no zādzībām uz “savas ādas” izjutuši Krievijas tirgotāji, kuri pētījumā piedalījās pirmo reizi. Kopējie zaudējumi tur sastādījuši 1,61 procents no iekšējā apgrozījuma. Otro vietu ieņēmusi Turcija (1,52%), savukārt trešo vietu dalīja Čehijas Republika un Baltijas valstis (1,40%). Vismazākos zaudējumus šajā gadā, tāpat kā iepriekšējā, cieta Austrija (0,97%). 2010. gadā vidējie zaudējumi no kopējā apgrozījuma, ko radīja zādzības Eiropā bija 1,29%, tas ir, salīdzinoši ar tieši tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, bija samazinājušies par 4,4%. Baltijas valstu tirgotāju zaudējumi bija samazinājušies un sastādīja 2,8% no kopējā apgrozījuma. 21. oktobrī par tiem informēja Kriminal.lv. Ceļu policijas vadība presei demonstrēja, kā strādā uzlabotai fotoradars. Bez jau pierastā ātruma tas fiksē arī tehniskās apskates un obligātās apdrošināšanas trūkumu. Jaunā programnodrošinājuma izstrāde policija izmaksāja apmēram 10 tūkstošus latu. Naudu tam iedeva Latvijas transporta līdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB). Vēl noskaidrojās viens nopietns moments — šajās dienās apdrošinātāji sāks izmaksāt rekordlielos 300 tūkstošus eiro zaudējumus, kurus radīja Latvijas BMW bez apdrošināšanas Īrijā. Avārijā gāja bojā viens cilvēks un cieta četras automašīnas. “Radara ātrums” — 230 automašīnas stundā “Izmeklēšanas eksperimenta” gaitā žurnālistiem tika demonstrēts, kā strādā radars Rīgas ielās. Triju stundu laikā radars, kas uzstādīts Lomonosova ielā, pārbaudīja 700 automašīnas. Kamēr radars strādāja preses uzraudzībā, pārkāpēju nebija. Bet parastā darba kārtība ir sekojoša — pārī ar fotoradaru, bet jau birojā strādā Ceļu policijas darbinieks. Nepieceļoties no darba vietas, viņš ir spējīgs soda protokolus izrakstīt par kārtu lielākā skaitā nekā viņa kolēģi no vienkāršām ceļu patruļām. Par tēmu ir daudz dzirdēts un daudz lasīts. Varam atcerēties arī skaļāko zādzību Rīgas lidostā, kad no maisiem tika nozagti apmēram 1.2 miljoni eiro “Parex” bankas naudas apmēram 20 kilogramu kopsvarā. Toreiz lidmašīnā tika iekrauti četri maisi naudas ar apmēram 4.4 miljoniem eiro, bet Vīnē viens no tiem tika atklāts sagriezts un nauda no tā bija pazudusi. Līdzīgas zādzības gadās arī citās lidostās, piemēram Parīzes Šarla de Golla lidostā 2008. gadā tika nozagti apmēram 450 tūkstoši eiro. Neskatoties uz to, naudas pārvadāšanā aviopārvadājumi tiek joprojām uzskatīti par vienu no drošākajiem veidiem, jo naudas pārvadāšanā, iekraušanā un izkraušanā lidmašīnās tiek lietotas īpašas procedūras. Bet ar parasto pasažieru bagāžu ir daudz bēdīgāk. Aviobagāžu zog visā pasaulē un atšķirības ir tikai apjomos. Konektikutas policija stāsta, ka pēc viņu ziņām visvairāk zogot portatīvos datorus, fotoaparātus, iPodus, GPS ierīces, juvelierizstrādājumus un pulksteņus. Sentluisā zagļi esot iecienījuši no kara mājās braucošu karavīru somas, kuras krāvēji nogrūžot bagāžas tunelī no konveijera lentas un vēlāk savācot. Fēniksā, Arizonā, policijai izdevies izsekot un arestēt kādu precētu pāri, kurš bagāžu zadzis no lidostas bagāžas izsniegšanas karuseļiem. Pāra mājās atrastas vairāk kā 1000 somas: Ļeņins kādreiz teica, ka kapitālists esot ar mieru pārdot virvi tiem, kas gatavojas viņu pakārt. Apmēram šāda doma nāk atmiņā, lasot ziņas, ka kāda Eiropas firma ir Irānai pārdevusi sakaru pārtveršanas iekārtas, kuras varas iestādes tagad aktīvi izmantoto cīņā pret tiem, kas protestē pret vēlēšanu viltojumu. Pirmie par neparasto pasūtījumu, kuru pildīja Nokia Siemens Networks, ziņoja austrieši vēl pagājušā gada aprīlī – Datenjagd auf Dissidenten, bet toreiz viņu ziņa, kas publicēta vācu valodā, lielu ievērību neguva. Raksta turpinājums→ |
||||||
|
Copyright © 2012 Drošība (redakcija@pudele.com) - All Rights Reserved |
||||||
