oktobris 2017
P O T C P S Sv
« Apr    
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Cietums Salvadorā

Pārējās bildes no šīs galerijas ir atrodamas šeit: Фоторепортаж: в стенах сальвадорской тюрьмы.

Cietumā vispār būtu labi nenonākt, bet ārzemēs vēl jo vairāk. Nu, ja nu vienīgi Norvēģijā vai Zviedrijā, ja būtu izvēle ;-)

Luksofora uztvere

Kā nēsāt savu dārgo iPhone

Vīriešiem:

un sievietēm:

Raksta turpinājums

Beļģijas tieslietu šarms

Beļģijas galvaspilsētas Briseles lidostā tika aizturēts kāds 25 gadus vecs brazīlietis, kura somā tika atrasti četri kilogrami kokaīna. Aizturēšana notika piektdienas vakarā. Saskaņā ar Beļģijas likumiem, tiesvedībā tiek izmantota flāmu un franču valodas, bet ja aizturētais tās neprot, aizturētā nopratināšana var tikt veikta tikai tulka klātbūtnē.

Diemžēl tulku neizdevās atrast, jo:

  • 1. novembrī Beļģijā tiek atzīmēta mirušo piemiņas diena;
  • 2. novembrī šajā sakarā valstī ir brīvdiena;

Faktiski tas nozīmēja to, ka līdz pirmdienai tulku neizdotos atrast. Tiesas izmeklētājs pieņēma lēmumu: Tā kā nopratināšanu nav iespējams veikt un attiecīgi nav iespējams celt apsūdzību, aizturēto jāatbrīvo.

Kā vēlāk noskaidrojās, atbrīvotais brazīlietis turpat pie tiesas mājas iesēdies taksometrā un devies uz lidostu, lai ar pirmo iespējamo reisu atstātu valsti.

Avoti:

Nebrīnīšos, ja no šī stāsta kāds izdarīs savus secinājumus ;-)

 

Spiegošana

Iebrukumu mēģinājumu skaits privātmāju rajonos pieaudzis par 200%

Apsardzes kompānijas “Koblenz Drošība” statistika rāda, ka līdz ar diennakts tumšā laika pagarināšanos, strauji pieauguši zādzību un ielaušanās mēģinājumi privātmāju rajonos Pierīgā. Atsevišķos Rīgas apkārtnes rajonos šādu gadījumu skaits pieaudzis pat par 200% salīdzinot ar visu pārējo šī gada periodu.

“Koblenz Drošība” pārstāvji to skaidro ar to, ka zagļi tumsā jūtas nepamanīti, kā arī tiem ir vieglāk noteikt, kurā mājā konkrētā laika posmā neatrodas paši saimnieki, par ko var liecināt gan gaisma logos, gan cilvēku kustība mājā.

“Šajā rudenī esam novērojuši arī salīdzinoši jaunu tendenci, kad zādzības un ielaušanās mēģinājumi notiek darba dienu vakara pusē, laikā starp 19.00-23.00. Tas ir laiks, kad ir jau kārtīgi satumsis, bet ļoti bieži māju saimnieki vēl nav pārradušies mājās. Salīdzinoši iepriekšējos gados zādzību mēģinājumi notika vairāk nakts laikā un uz rīta pusi. Vēl jāpiebilst, ka 90% mājas, kuras tikušas izvēlētas par uzbrukuma mērķiem, nebija aprīkotas ar nožogojumu, kas norāda uz to, ka zagļi izmanto vieglāko ceļu piekļūšanai izvēlētajam objektam,” skaidro Raivis Terinks, “Koblenz Drošība” valdes priekšsēdētājs.

Viens no pēdējiem satraucošākiem gadījumiem ir, kad zagļi mēģināja ielauzties mājā laikā, kad tur atradās tikai bērni. Ņemot vērā šādus riskus, “Koblenz Drošība” aicina vecākus rīkoties apdomīgi un pārrunāt ar bērniem nepieciešamos drošības pasākumus, kas veicami kamēr viņi vieni atrodas mājās. Bērniem ir jāiemāca aizslēgt durvis, neatvērt durvis svešām personām un nerunāt ar tām.

Tāpat “Koblenz Drošība” iesaka vecākiem parūpēties par bērnu drošību un pieslēgt apsardzes pakalpojumu “SOS-taustiņš” , kas nodrošina apsardzes nekavējošu izsaukumu no mājas vai mobilā telefona tikai ar viena taustiņa nospiešanu. Tas ir vienkārši izmantojams pakalpojums un arī bērniem nerada grūtības, jo nav jāatceras sarežģītas telefona numuru kombinācijas, kas satraukuma un briesmu brīdī, kad jārīkojas ātri, ir būtiski. Šāda pakalpojuma pieslēgšana neprasa investīcijas apsardzes iekārtās un ir vienkārši lietojamas arī bērniem un vecākiem cilvēkiem.

“Koblenz Drošība” ieteikumi, kas palīdz novērst interesi par jūsu māju, kā uzbrukuma mērķi:

  • Atstāt mājās ieslēgtu apgaismojumu,
  • Kritiski izvērtējiet un nostipriniet durvju un slēdzeņu drošību,
  • Arī atrodoties mājās, vienmēr aizslēdziet ārdurvis,
  • Iemācīt bērnus lietot signalizācijas sistēmu, telefona numurus ārkārtas gadījumiem- atgādināt bērniem par vispārēju drošību, un rīcību ja pie mājas pamana svešas personas
  • Pievērsiet uzmanību, vai logi, kā arī balkonu un terašu durvis ir droši aizvērtas,
  • Ierīkojiet logiem žalūzijas, lai nav iespējams ieskatīties pa logu un gūt nevajadzīgu interesi par priekšmetiem un mantām jūsu mājoklī,
  • Palūdziet Jūsu kaimiņu pieskatīt Jūsu īpašumu, ja ilgāku laiku esat prom no īpašuma, kā arī lūdzat, lai tiek “iztukšota pastkastīte”,
  • Ierīkojiet āra apgaismojumu, kas reaģē uz kustību
  • Sekojiet līdzi koku un krūmu augšanai jūsu dārzā. Zagļi bieži izmanto kokus, lai piekļūtu piemēram balkonam otrajā stāvā.

Avots: SIA “Koblenz drošība”.

Darba dienas rīts

Visi brauc uz darbu, daži ir jau darba drēbēs:

Kiberdrošība

Politradari

Fotoradaru epopeja joprojām negrib beigties. Presē ik pa brīdim parādās ziņas, cik grūti strādā Iekšlietu ministrija, lai panāktu pagaidu vienošanos ar uzņēmumu “V-Traffic” (iepriekš “Vitronic Baltica un Partneri”), un ka katra radaru bezdarbības diena nes jaunas nelaimes. Ziņās parādījās, piemēram, šādas vēstis:

Turpretī aizvadīto dažu dienu laikā, kopš fotoradaru darbība ir apturēta, braukšanas ātrums esot krietni vien pieaudzis, braukšanas kultūra pasliktinājusies. Savukārt pēdējo trīs dienu laikā, kad pārtraukta fotoradaru darbība, Pētersones-Godmanes novērojumi liecinot, ka uz Jūrmalas šosejas braukšanas ātrums ir krasi palielinājies, uz šosejām autovadītāji biežāk “brauc pa trešo joslu lidojot”, atzina Pētersone-Godmane.

Viņai piebalso arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis:

Ķuzis ar rūgtumu secina, ka šajā nedēļā, kad fotoradari nedarbojās, satiksme uz ceļiem ir kļuvusi sliktāka. Nedēļas laikā visā Latvijā par 1% ir pieaudzis negadījumu skaits. Šonedēļ uz ceļiem dzīvību ir zaudējuši pieci cilvēki, pārsvarā avārijas notikušas uz taisniem ceļiem, pārsniedzot braukšanas ātrumu, iebraucot pretējā braukšanas joslā vai ietriecoties šķērslī. Visi minētie apstākļi pierāda tikai to, cik ļoti nepieciešami ir fotoradari, uzsvēra Ķuzis.

Kārtējo reizi šīs runas nepārliecina. Esmu visai aktīvs autovadītājs, kurš brauc praktiski katru dienu gan pa Rīgu, gan ārpus tās. Vairākas reizes iznāca braukt arī pa Rīgas – Jūrmalas šoseju un būtiskas izmaiņas kustības ātrumā nemanīju. Arī citos ikdienas maršrutos neesmu pamanījis, ka ātrums būtu nozīmīgi pieaudzis. Jā, ir mazāka sabremzēšanās uzstādīto radaru darbības zonā, bet pārējās vietās kustības ātrums ir saglabājies līdzīgs.

Nepārliecina arī par 1% pieaugušais satiksmes negadījumu skaits. Nē, es neapstrīdu, ka satiksmes negadījumu skaits radaru bezdarbības nedēļā varētu būt lielāks nekā kādā citā nedēļā, bet skaitļi ir viltīgi un to izmantotāji vēl viltīgāki, īpaši ja ar tiem kas jāpamato, bet auditorijai ir vājas matemātikas zināšanas. Lai spriestu, vai 1% ir daudz vai maz, ir jāzina kādas ir parastās novirzes no vidējā lieluma, jo diez vai mums katru nedēļu notiek tik vienāds negadījumu skaits, ka 1% ir uzreiz pamanāms lielums. Nākošais precizējošais jautājums — cik liels īpatsvars šajos negadījumos un to pieaugumā ir avārijām, kurās galvenais iemesls ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegums? Galu galā — “nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums” un “pārsniegts atļautais braukšanas ātrums” nav viens un tas pats un avārijas notiek arī nepārsniedzot atļauto ātrumu. Un ja ātrumu pārsniegušais un avarējušais autovadītājs ir iereibis, kas tiek uzskatīts par galveno avārijas cēloni — pārsniegtais braukšanas ātrums vai reibums? Un kur pieskaitīsim rēgainos gājējus tumšās drēbēs un bez atstarotājiem, kuri šajā laikā ir arvien grūtāk pamanāmi?

Šobrīd mums mēģina iestāstīt, cik briesmīgi slikti ir, ja atļautais braukšanas ātrums tiek pārsniegts un cik ļoti to vajadzētu kontrolēt, bet patiesībā ātruma kontrole ir visvieglāk veicamā pārbaude, jo tā ir pietiekami precīza un automatizējama. Salīdzinoši tikpat vienkārša ir temperatūras mērīšana slimniekam. Bet ko mēs teiktu par ārstiem, kuri, izmērot mūsu temperatūru, spriestu tikai par šo izmērīto temperatūru, citas slimības simptomus uzdodot par iemeslu mirstībai? Un pēc tam cīnītos ar aspirīnu pret šiem simptomiem, ignorējot pamatsaslimšanu? Droši vien ietu pie cita ārsta, kurš savu amatu zinātu labāk.

Diemžēl, citu policiju mēs izvēlēties nevaram. Protams, ātruma kontrole uz ceļiem ir vajadzīga un arī fotoradariem šajā procesā ir sava vieta. Tikai šai vietai būtu jābūt piesaistītai tām vietām, kur atļautā ātruma pārsniegšana ir bīstama, jo tā ir brutālā naudas kāšana taisnos un labi pārredzamos ceļu posmos ar labu ceļa segumu, kas izraisa vislielāko autovadītāju pretestību šai idejai. Un vēl ļoti svarīga ir precīza satiksmes negadījumu uzskaite un statistika, jo, tikai uzstādot precīzu diagnozi, var noteikt pareizu ārstēšanu. Pagaidām gan neizskatās, ka steigas un nervozitātes galvenais iemesls ir satiksmes drošība un drīzāk jau Iekšlietu ministrijai “deg” soda naudu iekasēšanas plāns.

Nezināmā deputāta vēsture

Ja kāds vēl nav paspējis iepazīties ar lietas būtību, tad var doties uz pietiek.com un palasīt par tur atrodamo par kāda tautas kalpa (domājams — Imanta Parādnieka) Googles meklējumu vēsturi, bet es šeit izteikšu tikai dažas pārdomas šajā sakarā.

Pirmkārt — Šķiet, uzreiz ir redzams, ka datoru lieto vairāki cilvēki, jo meklējamā informācija brīžiem vairāk atbilst bērnam, nekā pieaugušam cilvēkam un juridiski tas nav pierādīts, ka visu to slikto būtu skatījies kāds konkrēts cilvēks. Protams, uzreiz ir arī skaidrs, ka atmaskojuma mērķis ir tīri politisks, jo, ja tur būtu kāds krimināls, tas būtu jāsniedz policijai vai prokuratūrai. Bet šeit ir skaidri saskatāms vēstījums, kuru kāds grib nodot plašām masām, lai vēlēšanu brīdī adresāts padomā “Šajā sarakstā ir deputāts NNN, tas ir tas, kurš to porno skatījās, par šo sarakstu es nebalsošu”.

Otrkārt un, manuprāt, galvenokārt — šis gadījums vēlreiz apliecina, cik svarīga ir datora drošība un cik cilvēki mēdz bezrūpīgi pret to izturēties. Protams, milzīga taisnība ir Googles Ērika Šmita vārdos: “Ja negribi, lai kaut ko par tevi uzzina, tad nedari to!”, bet cilvēki pārāk bieži ir pilnīgi bezrūpīgi šajos jautājumos un viņiem reizēm šķiet, ja telpā ar savu datoru viņi ir vienatnē, tad neviens visā pasaulē par viņiem neko neuzzinās. Bet pēdu patiesībā tiek atstāts ļoti daudz un Googles meklējumu vēsture ir tikai viena no tām.

Interesanti, kā šajā gadījumā reaģēs Saeima un citi valdošie, jo līdzīgi var gadīties ar jebkuru. Ja atceramies, tad joprojām ne ar ko nav beidzies process par bildēm, kuras bija izzagtas no Viņķeļu ģimenes datora. Arī nekas TĀDS, bet vienalga viņiem nepatīkami, bet to jau spēj saprast lielākoties tie, kas paši ir kādreiz apzagti.

Esmu tālu no ilūzijām, ka ar labiem likumiem vien pietiks, lai situāciju uzlabotu, bet varbūt ir nepieciešams instruments, lai tiesībsargājošās institūcijas varētu (un pat būtu spiestas) meklēt vainīgos un tos sodīt?

Pagaidām paliek “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās” un tāpat kā mēs slēdzam savu mājokļu durvis, mums vajadzētu parūpēties arī par savu datoru un viedtelefonu drošību. Vismaz sadalīt lietotājus, nelietot bez vajadzības administratora privilēģijas, ieviest normālas paroles un neizmantot vienas un tās pašas paroles vairākās vietās. Tā būtu minimālā programma, kas neprasītu daudz spēka un dotu jau ievērojamu drošības uzlabojumu.