|
||||||
|
Nīderlandē Tventes universitātes studenti nozaga savas universitātes darbiniekiem 30 klēpjdatorus, bet ne tikai netika par to sodīti, bet pat saņēma kredītpunktus mācībām. Šāds neparasts gadījums universitātē notika tādēļ, ka tā bija daļa no zinātniska eksperimenta. Universitātes pētnieks Trajce Dimkovs strādāja pie savas doktora disertācijas un viņa pētījuma tēma bija organizāciju drošības politikas. Pētījuma ietvaros [...] Reti kurai lielākai veikalu ķēdei mūsdienās nav savas klientu lojalitātes programmas, bet ir veikali, kas rūpīgi analizē savu klientu iepriekš izdarītos pirkumus, lai jau ļoti mērķtiecīgi ieteiktu tiem nākošo pirkumu idejas. Viens no šādiem veikaliem ir ASV populārais Target. Target katram klientam ir piešķīris savu ID, kam ir piesaistīts kredītkartes numurs, adrese, vārds un [...] Nekā krimināla, tikai prasmīga sistēmas īpatnību izmantošana. Līdz šim policistiem parasti bija jāprasa operatoriem, ja bija vajadzība izsekot kādas personas atrašanās vietu pēc mobilā telefona atrašanās vietas. ASV Minesotas universitātes pētnieki ir atklājuši, ka patiesībā šis ir samērā vienkāršs uzdevums hakeriem, un tam ir nepieciešams tikai lēts telefona aparāts un atvērtā koda programma. Ar [...] Parasti vienkāršām video kamerām ir grūtības atšķirt blakus esošus objektus līdzīgās krāsās, bet beļģu pētnieki ir spērušu pamatīgu soli attīstībā šajā jomā. Arī agrāk nepieciešamības gadījumos varēja mēģināt izmantot t.s. hiperspektrālās kameras, kuras kombinēja tradicionālās attēla veidošanas tehnoloģijas ar hiperspektrālajiem sensoriem, kuri analizē krāsu sadalījumu šaurās joslās un attiecīgi reaģē atšķirīgi uz objektiem ar [...] Daudzu desmitu gadu laikā daktiloskopija tika lietota kriminālistikā kā pilnīgi uzticama personas identifikācijas metode — ja eksperti nozieguma vietā atrada pirkstu pēdas, un pēc tam paziņoja, ka tās pieder tam vai citam cilvēkam, izmeklētāji un tiesneši tad ticēja, ka šis cilvēks tur ir bijis. Bet tagad skotu pētnieku pētījums rāda, ka ne viss ir tik vienkārši. Joprojām tiek uzskatīts, ka papilāro līniju zīmējums uz pirktu vai plaukstas ādas ir unikāls un nemainīgs visā cilvēka dzīves laikā, bet šim pieņēmumam nav stingra zinātniska apstiprinājuma, neskatoties uz to, ka daktiloskopija tiek plaši praktiski izmantota. Līdz šim neviens nav veicis nopietnu ticamības novērtējumu personas identifikācijai pēc pirkstu pēdām. Pēc noklusējuma tiek pieņemts, ka ticamība ir 100%, bet ir uzticami zinātniski dati, ka patiesībā ticamība ir 98%. Tas nozīmē, ka vidēji katrā piecdesmitajā gadījumā cilvēks var būt kļūdaini notiesāts, balstoties uz pirkstu pēdu datiem. Bet tas vēl nav viss. Skandāls ar Širlijas Makkijas pirkstu pēdām Pamatīgu triecienu daktiloskopijas reputācijai deva gadījums, kas Skotijas kriminālistikas vēsturē ir iegājis kā “skandāls ar Širlijas Makkijas pirkstu pēdām (Shirley McKie fingerprint scandal)”. Neiedziļinoties visos sīkumos, būtība bija sekojoša: 1997. gada 8. janvārī Skotijas pilsētiņā Kilmanrokā savā mājā tika atrasta nogalināta vecāka dāma Mariona Rossa, bijusī bankas darbiniece. Vietas apskates laikā policija atrada pavisam 428 dažādas roku pēdas, no kuriem 18 bija derīgas identifikācijai. Pirkstu pēdu analīze, kuru veica daktiloskopijas eksperti, norādīja uz Deividu Asberiju, kurš tika apsūdzēts slepkavībā. Viņš savulaik bija strādājis nogalinātās mājā, bet savu vainu noliedza un viņam bija alibi. Bez tam, tie paši eksperti apgalvoja, ka viena no pirkstu pēdām, kura tika atrasta uz nogalinātās dāmas vannas istabas durvīm, pieder vietējās policijas darbiniecei Širlijai Makkijai. Viņa kategoriski noliedza, ka būtu bijusi nogalinātās mājās. Lieta sarežģījās un atrisinājās tikai pēc 10 gadiem, kad par viltus liecībām aizdomās turētajai un no darba atbrīvotajai Širlijai Makkijai tika izmaksāta pamatīga kompensācija par morālo kaitējumu. Arī galveno aizdomās turētu Devidu Asberiju, kuru sākotnēji notiesāja uz mūža ieslodzījumu, zvērinātie pēc tam attaisnoja, jo visa apsūdzība balstījās uz daktiloskopisko ekspertīzi, kura, kā izrādījās, bija veikta ārkārtīgi pavirši un pat tendenciozi. Vienu brīdi pat bija runa par apzinātu pierādījumu viltojumu. Raksta turpinājums→ Ņujorkas policijas komisārs Rejs Kellijs pastāstīja, ka pilsētas policijas departaments kopā ar Pentagonu strādā pie skenera, kurš varētu no attāluma atrast slēptus ieročus uz nēsātājiem. Ierīce skenē dabisko starojumu no apskatāmā cilvēka un spēj pamanīt, ka kādā vietā enerģijas plūsmu bloķē kādi priekšmeti, piemēram ieroči. Kellijs piebilda, ka tehnoloģija izskatoties ļoti cerīga un ka [...] Kamēr vieni uzlabo sejas atpazīšanas metodes, citi ir ķērušies pie identifikācijas jautājuma no otras puses un pat guvuši tur panākumus. Japāņu inženieri ir izveidojuši un demonstrējuši auto pretaizdzīšanas sistēmas prototipu, kura savu likumīgo saimnieku atpazīst pēc pakaļas nospieduma sēdeklī. Identifikācijas ierīce sastāv no 360 spiediena detektoriem, kas izvietoti sēdeklī un katrs no šiem detektoriem spēj dot izejas signālu robežās no 0 līdz 256.
Lielā problēma šifrēšanā aizvadītajos apmēram 30 gados ir bijusi ne jau tā, ka aizšifrētos failus kāds būtu varējis uzlauzt. Problēma joprojām ir tā, ka ar aizšifrētiem datiem gandrīz neko nav iespējams darīt, un lai tajos ko meklētu vai tos šķirotu, vai veiktu ar tiem kādus aprēķinus, šos datus nepieciešams atšifrēt un tad tos var [...] ASV vairākas pētnieku grupas strādā, lai izveidotu jaunas datorprogrammas, kas varētu analizēt cilvēka runu un noteikt, vai cilvēks melo, vai ir dusmīgs vai piedzēries. Piemēram, Kolumbijas universitātes datorzinātņu profesore Jūlija Hiršberga veido programmu, kas spētu detalizēti analizēt cilvēka runu, vai tā ir patiesa. Tam tiek pētītas izmaiņas skaļumā, balss augstumā, pauzes starp vārdiem un [...] Visā pasaulē ļaudis domā, kā labāk izdzenāt visādus nemierniekus. Tie laiki, kad varēja šaut ar šautenēm vai pat ložmetējiem, ir pagājuši un atzīti tiek tikai visādi neletālie ieroči. Protams, arī ar neletālajiem ieročiem var kādam nodarīt gauži un pat letāli, bet pret lielāko daļu cilvēku tie nav nāvīgi. Ne pirmo reizi pētnieki ir pievērsušies [...] |
||||||
|
Copyright © 2012 Drošība (redakcija@pudele.com) - All Rights Reserved |
||||||
