Šodien zvēresta nodošanas svētkus svin viena no krāšņākajām specvienībām pasaulē – pāvesta Šveices gvardi, kas pilda Romas pāvesta miesassardzes pienākumus un faktiski ir arī pasaules mazākās valsts Vatikāna armija. Neskatoties uz krāšņajiem tērpiem tradicionālajās Mediči krāsās (leģenda vēsta, ka tos izgudrojis Mikelandželo, tomēr vēsture liecina, ka tos izstrādājuši paši gvardu komandieri, īpaši Žils Repons (Jules Repond) 20.gadsimta sākumā), pāvesta Šveices gvarde ir moderna, labi apmācīta un trenēta kaujas vienība, kas rūpējas par visu pāvesta drošības jautājumu spektru. Tās apmācība īpaši tika paplašināta pēc pāvesta Jāņa Pāvila II atentāta mēģinājuma 1981.gadā. Bez viduslaiku ieročiem gvardi ir bruņoti ar Šveices armijā izmantotajiem kājnieku ieročiem, tajā skaitā SIG P225 pistolēm and SIG SG 550 triecienšautenēm.
Pāvesta Šveices gvarde tiek uzskatīta par uzticības un nelokāmības paraugu. Tā tika izveidota 1506.gadā, laikā, kad šveiciešu algotņi tika uzskatīti par vieni no labākajiem karavīriem Eiropā. Šveices gvardu vienības dažādos laikos ir apsargājušas arī Francijas, Savojas un Sardīnijas, Prūsijas, Tuskānas, Saksijas, Neapoles, Nīderlandes un Austroungārijas valdniekus.
Pirmajā pāvesta Šveices gvardes vienībā bija 150 gvardu (šobrīd ir nedaudz mazāk). Slavu pāvesta Šveices gvarde iemantoja 1527.gada 6.maijā, kad 147 gvardi gāja bojā uz Svētā Pētera basilikas kāpnēm kaujā ar Svētās Romas imperatora Kārļa V karaspēku, piesedzot pāvesta Klementa VII un 40 gvardu atkāpšanos. Nostāsti arī vēsta, ka Šveices gvarde bija vienīgā no tobrīd trim pāvesta apsardzes vienībām (divas pārējās – Palatīna un Dižciltīgo gvardes – tika likvidētas 1970.gadā), kura Vatikāna un fašistiskās Itālijas līdera Musolīni konflikta laikā, kad Musolīni draudēja pakļaut pāvestu savai kontrolei ar varu, reāli gatavojās iespējamā uzbrukuma atvairīšanai.
Šobrīd vienībā ir nepilni pusotri simti gvardiešu. Tagadējais gvardes komandieris pieļauj iespēju lauzt pustūkstoti gadu vecu tradīciju un pieļaut sieviešu iekļaušanu vienībā.
Attēli no pagājušā gada zvēresta nodošanas ceremonijas: Raksta turpinājums→