janvāris 2013
P O T C P S Sv
« Dec   Feb »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Pētījums: Darba devēju apzagt gatavs katrs trešais darbinieks

Nonākot finansiālās grūtībās, no darba devēja būtu gatavs zagt katrs trešais, noskaidrots SKDS un drošības kompānijas GRIFS AG pētījumā. Grūtos ekonomiskos apstākļos uzņēmuma resursus piesavinātos vairāk nekā puse aptaujāto ar pamatizglītību, teju 34% iedzīvotāju ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un 27,3% ar augstāko izglītību.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās biežāk pamudinātu vīriešus negodīgai rīcībai, nevis sievietes – darba devēja mantu piesavinātos 36,6% vīriešu un 26,4% sieviešu. Salīdzinot rādītājus starp iedzīvotājiem pēc nodarbošanās veida, nonākot ekonomiski sarežģītā situācijā, visnelojālākie pret darba devēju būtu iedzīvotāji, kas veic fizisku darbu (44,2%) un bezdarbnieki (gandrīz 40%). Savukārt salīdzinoši godīgākās grupas ir pensionāri un jaunās māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā, no kuriem tikai katrs piektais izšķirtos par darba devēja mantas piesavināšanos.

“Cilvēkus var iedalīt cīnītājos un pa straumi peldētājos. Kā liecina pētījuma rezultāti, ir gana daudz iedzīvotāju, kuri drīzāk piesavinātos darba devēja mantu, nevis finansiālo stabilitāti censtos nodrošināt citiem godīgākiem līdzekļiem. Līdz ar to var uzskatīt, ka mūsu sabiedrībā ir gana daudz pa straumei peldētāju. Šī tendence parāda, ka iedzīvotāji nav gatavi jauniem ekonomiskiem triecieniem, un valdības virsuzdevumam ir jābūt tautas labklājībai,” pārliecināts drošības kompānijas GRIFS AG valdes loceklis Ainars Bundulis.

“Neatkarīgi no organizācijas izmēra, sistemātiska resursu piesavināšanās, piemēram, pildspalvu, papīra nešana uz mājām, studiju darbu un citu materiālu printēšana darba vietā, uzņēmumam var radīt ļoti lielus zaudējumus. Manta un naudas piesavināšanās ir tikai viena no formām, kā darbinieki kaitē uzņēmumam. Darba kavēšana un nelietderīga darba laika pavadīšana, paviršība un neiedziļināšanās rada darba devējam vēl lielākus zaudējumus. Kā liecina pasaules prakse, tieši darbinieki rada uzņēmumam 70 % no visiem zaudējumiem,” stāsta A. Bundulis. “Nereti darbinieki neapzinās savas rīcības sekas, tāpēc ļoti būtiski darba devējam izskaidrot katram darbiniekam, kāda ir viņa loma uzņēmumā un kā viņš palīdz sasniegt tā mērķus”, turpina GRIFS AG vadītājs.

Pēc GRIFS AG ekspertu pieredzes, piedāvājot Iztrūkumu novēršanas pakalpojumu, uzņēmuma darbībā neiesaistītu jeb neitrālu cilvēku kontrole nes daudz labākus rezultātus nekā uzņēmuma vadības vai darbinieku veiktās pārbaudes. Turklāt, piesaistot cilvēkus no malas, vadītājs nezaudē pozitīvu vērtējumu savu darbinieku acīs, bet tajā pašā laikā saglabā kontroli pār uzņēmumā notiekošo. Iztrūkumu novēršana tiek veikta ar Mobilās kontroles grupas pārbaužu palīdzību. Tās tiek pielāgotas katra klienta situācijai, bieži vien atrisinot arī tādas problēmas, kuras nepiefiksē videokameras vai citi apsardzes veidi.

SKDS un GRIFS AG aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem.

Avots — preses relīze.

1 comment to Pētījums: Darba devēju apzagt gatavs katrs trešais darbinieks

  • Muļķības! Katrs otrais ir ar mieru zagt pats nosava darba devēja. Un nevajag jau par zagšanu uzskatīt tikai tādu klaju darba urbmašīnas aiznešanu uz lombardu, bet gan arī visus pārējos sīkumus saskaitīt! Piemēram draugiem.lv SMS pakalpojumu sūtīšana no darba telefona. Diemžēl tas ir ir ITKĀ nieks, un tam ne1 uzmanību nepievēršs. Līdz brīdim kad VID nebūs par ko uzlikt sodu, un uzliks par to. K-POW – 250 latiņi!
    Uzņēmumu var ielomīt ne tikai zogot, bet arī apzināti vai stulbuma dēļ kaitējot firmai. Piemēram – iepērkoties pa firma naudu! Ļoti bieži sastopams tehniskās jomās, kur priekšniecība padumja un panaiva. Sapērkas nevajadzīgas huiņas pa tūkstošiem tikai lai paspēlētos. A uzņēmumam tie ir zaudējumi, kuri kautkā jāieekonomē vai jāatpelna!