oktobris 2012
P O T C P S Sv
« Sep   Nov »
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031  

Politradari

Fotoradaru epopeja joprojām negrib beigties. Presē ik pa brīdim parādās ziņas, cik grūti strādā Iekšlietu ministrija, lai panāktu pagaidu vienošanos ar uzņēmumu “V-Traffic” (iepriekš “Vitronic Baltica un Partneri”), un ka katra radaru bezdarbības diena nes jaunas nelaimes. Ziņās parādījās, piemēram, šādas vēstis:

Turpretī aizvadīto dažu dienu laikā, kopš fotoradaru darbība ir apturēta, braukšanas ātrums esot krietni vien pieaudzis, braukšanas kultūra pasliktinājusies. Savukārt pēdējo trīs dienu laikā, kad pārtraukta fotoradaru darbība, Pētersones-Godmanes novērojumi liecinot, ka uz Jūrmalas šosejas braukšanas ātrums ir krasi palielinājies, uz šosejām autovadītāji biežāk “brauc pa trešo joslu lidojot”, atzina Pētersone-Godmane.

Viņai piebalso arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis:

Ķuzis ar rūgtumu secina, ka šajā nedēļā, kad fotoradari nedarbojās, satiksme uz ceļiem ir kļuvusi sliktāka. Nedēļas laikā visā Latvijā par 1% ir pieaudzis negadījumu skaits. Šonedēļ uz ceļiem dzīvību ir zaudējuši pieci cilvēki, pārsvarā avārijas notikušas uz taisniem ceļiem, pārsniedzot braukšanas ātrumu, iebraucot pretējā braukšanas joslā vai ietriecoties šķērslī. Visi minētie apstākļi pierāda tikai to, cik ļoti nepieciešami ir fotoradari, uzsvēra Ķuzis.

Kārtējo reizi šīs runas nepārliecina. Esmu visai aktīvs autovadītājs, kurš brauc praktiski katru dienu gan pa Rīgu, gan ārpus tās. Vairākas reizes iznāca braukt arī pa Rīgas – Jūrmalas šoseju un būtiskas izmaiņas kustības ātrumā nemanīju. Arī citos ikdienas maršrutos neesmu pamanījis, ka ātrums būtu nozīmīgi pieaudzis. Jā, ir mazāka sabremzēšanās uzstādīto radaru darbības zonā, bet pārējās vietās kustības ātrums ir saglabājies līdzīgs.

Nepārliecina arī par 1% pieaugušais satiksmes negadījumu skaits. Nē, es neapstrīdu, ka satiksmes negadījumu skaits radaru bezdarbības nedēļā varētu būt lielāks nekā kādā citā nedēļā, bet skaitļi ir viltīgi un to izmantotāji vēl viltīgāki, īpaši ja ar tiem kas jāpamato, bet auditorijai ir vājas matemātikas zināšanas. Lai spriestu, vai 1% ir daudz vai maz, ir jāzina kādas ir parastās novirzes no vidējā lieluma, jo diez vai mums katru nedēļu notiek tik vienāds negadījumu skaits, ka 1% ir uzreiz pamanāms lielums. Nākošais precizējošais jautājums — cik liels īpatsvars šajos negadījumos un to pieaugumā ir avārijām, kurās galvenais iemesls ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegums? Galu galā — “nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums” un “pārsniegts atļautais braukšanas ātrums” nav viens un tas pats un avārijas notiek arī nepārsniedzot atļauto ātrumu. Un ja ātrumu pārsniegušais un avarējušais autovadītājs ir iereibis, kas tiek uzskatīts par galveno avārijas cēloni — pārsniegtais braukšanas ātrums vai reibums? Un kur pieskaitīsim rēgainos gājējus tumšās drēbēs un bez atstarotājiem, kuri šajā laikā ir arvien grūtāk pamanāmi?

Šobrīd mums mēģina iestāstīt, cik briesmīgi slikti ir, ja atļautais braukšanas ātrums tiek pārsniegts un cik ļoti to vajadzētu kontrolēt, bet patiesībā ātruma kontrole ir visvieglāk veicamā pārbaude, jo tā ir pietiekami precīza un automatizējama. Salīdzinoši tikpat vienkārša ir temperatūras mērīšana slimniekam. Bet ko mēs teiktu par ārstiem, kuri, izmērot mūsu temperatūru, spriestu tikai par šo izmērīto temperatūru, citas slimības simptomus uzdodot par iemeslu mirstībai? Un pēc tam cīnītos ar aspirīnu pret šiem simptomiem, ignorējot pamatsaslimšanu? Droši vien ietu pie cita ārsta, kurš savu amatu zinātu labāk.

Diemžēl, citu policiju mēs izvēlēties nevaram. Protams, ātruma kontrole uz ceļiem ir vajadzīga un arī fotoradariem šajā procesā ir sava vieta. Tikai šai vietai būtu jābūt piesaistītai tām vietām, kur atļautā ātruma pārsniegšana ir bīstama, jo tā ir brutālā naudas kāšana taisnos un labi pārredzamos ceļu posmos ar labu ceļa segumu, kas izraisa vislielāko autovadītāju pretestību šai idejai. Un vēl ļoti svarīga ir precīza satiksmes negadījumu uzskaite un statistika, jo, tikai uzstādot precīzu diagnozi, var noteikt pareizu ārstēšanu. Pagaidām gan neizskatās, ka steigas un nervozitātes galvenais iemesls ir satiksmes drošība un drīzāk jau Iekšlietu ministrijai “deg” soda naudu iekasēšanas plāns.

5 comments to Politradari

  • sh00s

    Nesen atgriezos no ASV. Interesanti, ka tur uz ceļiem, kas nav _ne ar ko_ labāki par mūsu Siguldas šoseju (viduvējas kvalitātes ceļa segums, 2 joslas katrā virzienā, plata sadalošā josla pa vidu un nav nekādu barjeru) ir ātruma ierobežojums 75 mph (120 km/h). Tikmēr pie mums pa identisku ceļu ir jābrauc 90 km/h, nemaz nerunājot par Jūrmalas šoseju, kuras 90-100 km/h ir tīrākais absurds.

    Protams, ir skaidrs, ka ziemas sezonā ātrumam vajadzētu būt zemākam, bet vasaras laikā neredzu nekāda iemesla, lai tik lēni vilkties pa mūsu šosejām. Varbūt, kad pie mums liks adekvātus ātruma ierobežojumus, tad arī autovadītājiem būs lielāks respekts pret tiem?

    • waffens

      “Pa mūsu šosejām”… cik tādu ir? Gaterniekam pirkstu pietiek, lai uzskaitītu. Pa tām dažām varētu laist ātrāk, bet prieks, ka vasarās tur mēdz uzlikt arī 100 km/h zīmi.

      Bet tādu īsti drošu šoseju mums nav, jo arī tās, kur ir norobežotas plūsmas un ir 3 joslas, nav pasargātas no meža dzīvniekiem, bomžiem – alkāniem un velosipēdistiem – kamikadzēm.

      Savukārt tur, kur ir viena josla katrā virzienā, atdalīta ar kaut kādu krāsas strīpu uz asfalta – tur jau 90 km/h ir tāds kompromiss starp nevilkšanos un kaut cik ierobežotām sekām, kad kāds idiots iznesas pretī.

  • sh00s

    Pieļauju, ka amerikāņi šos jautājumus sen jau ir izpētījuši, aprēķinot, cik liels risks paaugstinot ātruma ierobežojumu ir zaudēt cilvēku dzīvības, pareizinot to ar dzīvību vērtību naudas izteiksmē un salīdzīnot to ar ekonomisko ieguvumu no ātrākas transporta plūsmas. Piemēram, ja pa Jelgavas/Siguldas šoseju varētu līdz Rīgas centram aizbraukt 120 km/h ātrumā, tad šīs pilsētas būtu 20-25 minūšu attālumā no Rīgas centrā – tikpat “tuvu”, cik šobrīd ir Jugla vai Vecmilgrāvis. Iedomājaties, kādu ekonomisko effektu tas varētu radīt.

  • Zigis

    Offt. Bet 2 rindkopa no beigām nemaz nav tālu no farmācijas biznesa…
    http://www.youtube.com/watch?v=EK1bU_tQiCA :)