oktobris 2012
P O T C P S Sv
« Sep   Nov »
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031  

Nezināmā deputāta vēsture

Ja kāds vēl nav paspējis iepazīties ar lietas būtību, tad var doties uz pietiek.com un palasīt par tur atrodamo par kāda tautas kalpa (domājams — Imanta Parādnieka) Googles meklējumu vēsturi, bet es šeit izteikšu tikai dažas pārdomas šajā sakarā.

Pirmkārt — Šķiet, uzreiz ir redzams, ka datoru lieto vairāki cilvēki, jo meklējamā informācija brīžiem vairāk atbilst bērnam, nekā pieaugušam cilvēkam un juridiski tas nav pierādīts, ka visu to slikto būtu skatījies kāds konkrēts cilvēks. Protams, uzreiz ir arī skaidrs, ka atmaskojuma mērķis ir tīri politisks, jo, ja tur būtu kāds krimināls, tas būtu jāsniedz policijai vai prokuratūrai. Bet šeit ir skaidri saskatāms vēstījums, kuru kāds grib nodot plašām masām, lai vēlēšanu brīdī adresāts padomā “Šajā sarakstā ir deputāts NNN, tas ir tas, kurš to porno skatījās, par šo sarakstu es nebalsošu”.

Otrkārt un, manuprāt, galvenokārt — šis gadījums vēlreiz apliecina, cik svarīga ir datora drošība un cik cilvēki mēdz bezrūpīgi pret to izturēties. Protams, milzīga taisnība ir Googles Ērika Šmita vārdos: “Ja negribi, lai kaut ko par tevi uzzina, tad nedari to!”, bet cilvēki pārāk bieži ir pilnīgi bezrūpīgi šajos jautājumos un viņiem reizēm šķiet, ja telpā ar savu datoru viņi ir vienatnē, tad neviens visā pasaulē par viņiem neko neuzzinās. Bet pēdu patiesībā tiek atstāts ļoti daudz un Googles meklējumu vēsture ir tikai viena no tām.

Interesanti, kā šajā gadījumā reaģēs Saeima un citi valdošie, jo līdzīgi var gadīties ar jebkuru. Ja atceramies, tad joprojām ne ar ko nav beidzies process par bildēm, kuras bija izzagtas no Viņķeļu ģimenes datora. Arī nekas TĀDS, bet vienalga viņiem nepatīkami, bet to jau spēj saprast lielākoties tie, kas paši ir kādreiz apzagti.

Esmu tālu no ilūzijām, ka ar labiem likumiem vien pietiks, lai situāciju uzlabotu, bet varbūt ir nepieciešams instruments, lai tiesībsargājošās institūcijas varētu (un pat būtu spiestas) meklēt vainīgos un tos sodīt?

Pagaidām paliek “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās” un tāpat kā mēs slēdzam savu mājokļu durvis, mums vajadzētu parūpēties arī par savu datoru un viedtelefonu drošību. Vismaz sadalīt lietotājus, nelietot bez vajadzības administratora privilēģijas, ieviest normālas paroles un neizmantot vienas un tās pašas paroles vairākās vietās. Tā būtu minimālā programma, kas neprasītu daudz spēka un dotu jau ievērojamu drošības uzlabojumu.

4 comments to Nezināmā deputāta vēsture