janvāris 2012
P O T C P S Sv
« Dec   Feb »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031  

Apdrošināšanas krāpšanas Latvijā

Kriminal.lv par šo jautājumu raksta, atsaucoties uz apdrošināšanas sabiedrības BTA drošības dienesta vadītāju Igora Bobira stāstīto.

Pasaules apdrošināšanas biznesā tiek uzskatīts, ka apmēram 30% gadījumu, kad tiek prasīta zaudējumu atlīdzināšana, ir krāpšana. Latvijā ilgu laiku šādu gadījumu īpatsvars nepārsniedza 10-15%, bet krīzes gados ir pieaudzis trīs reizes.

Mūsu krāpnieki ir sadalāmi trijās grupās. Pirmā — “profesionāļi”, kuri apdrošina īpašumu speciāli ar domu vēlāk to iznīcināt un saņemt kompensāciju. Otrā grupa — “gadījuma” krāpnieki, piemēram, piedzēruši autovadītāji, kuri mēģina satiksmes negadījumu iztēlot par nelaimes gadījumu un saņemt naudu par bojātu auto. Trešā grupa — blēži, kuri inscinē satiksmes negadījumus, lai ar saņemto kompensāciju dzēstu līzingu.

Pēc I.Bobira vārdiem, “profesionāļu” ir samērā nedaudz — viņi izveido tikai 1-2% visu blēdību, bet viņi nenodarbojas ar sīkumiem un izmāna no apdrošināšanas sabiedrībām visai lielas summas.

Otrā grupa — “gadījuma” krāpnieki, veido lielāko daļu, līdz pat 90% visu gadījumu. Piemēram, izraisīja negadījumu, vadot auto dzērumā — šajos gadījumos apdrošināšanas līguma punkti ir pārkāpti un atlīdzība nepienākas. Tomēr auto vadītājs vienalga cenšas dabūt atlīdzību, mēģinot izdomāt dažādus paņēmienus, piemēram, savā vietā ielikt citu vadītāju, vispār aizbēgt no notikuma vietas. Bija viens auto vadītājs, kurš alkohola reibumā izraisīja avāriju, sākumā pa telefonu teica, ka esot pie stūres aizmidzis, tad pārzvanīja un teica, ka uz ceļa izskrēja suns, policijai savukārt viņš teica, ka uz ceļa izskrējusi meža cūka, bet pēc tam mums pateica, ka bija alnis. Kad viņam parādījām sarunu ierakstus un jautājām, kā tad īsti bijis, viņš saprata savu kļūdu.

Trešajā grupā, piemēram, tiek inscenēta auto nozagšana vai ceļu satiksmes negadījums. Ceļu satiksmes negadījumus parasti inscenē ielikteņi, bet šos negadījumus ir viegli pārbaudīt, jo ir eksperti, ekspertīzes. Tomēr bēdīgi, ka šajās atlīdzību izkrāpšanās piedalās jauni cilvēki, neapzinoties, ka krāpniecības traips paliks uz visu mūžu. Sods par apdrošināšanas krāpšanu paredzēts 6 – 8 gadi cietumā.

Reizēm krāpnieki izrāda neparastu bezkaunību:

Klients bija notiesāts par apdrošināšanas mahinācijām, nosēdējis cietumā astoņus mēnešus, bet pēc iznākšanas no cietuma divu mēnešu laikā iekļuva avārijā. Bet tikai OCTA atlīdzību viņš prasīja no Baltas, bet pēc mēneša KASKO — no BTA. Kā izrādījās, viņš savu sasisto auto bija vienkārši pārvedis uz citu vietu, izsaucis avārijas dienestu un paziņojis, ka nezināmi cilvēki sasituši viņa auto un aizbraukuši. Policijai bija pirmās avārijas fotogrāfijas un izrādījās, ka visi bojājumi ir identiski. Bet, neskatoties uz acīmredzamiem pierādījumiem, cilvēks zvanīja uz BTA 17 reizes, kliedza uz mūsu darbiniecēm, draudēja tās nogrūst pa kāpnēm u.t.t. Rezultātā tika uzsākts kriminālprocess par apdrošināšanas krāpšanu.

Latgalē bija gadījums, kad cilvēkam nodega māja. Kad mēs sākām noskaidrot, izrādījās, ka māja deg jau ceturto reizi. Sazinājāmies ar kolēģiem, viņi iedeva ugunsgrēku bildes no 2008., 2009. un 2010. gadiem. Kad uzaicinājām klientu un parādījām fotogrāfijas, viņš palūdza nokārtot šo jautājumu bez policijas un atteicās no kompensācijas. Tā parasti rīkojas profesionāli krāpnieki.

Viena no jaunākajām tendencēm, pēc apdrošinātāju novērojumiem, ir polišu viltojumi, kas agrāk Latvijā netika novērots. Piemēram, veselības apdrošināšanas polise, bez kuras nedod Krievijas vīzu. Izplatīti ir arī muitas garantiju viltojumi, kur summas reizēm sasniedz miljonu latu.

Joprojām aktuāla ir automašīnu pārdošana uz ārzemēm (parasti uz Krieviju) ar vienlaicīgu iesniegumu par automašīnas zādzību un kompensācijas pieprasījumu:

2009. gada novembrī mēs apturējām šādu afēru par 2 miljoniem eiro. Bija gadījums, kad viens cilvēks bija inscenējis četru kravas automašīnu ar piekabēm zādzību, kur katrs auto maksāja 100 tūkstošus eiro.

Vēl viena nianse — ar profesionālām krāpšanām parasti nodarbojas grupā, kurā bparasti ir bijušais policists, kurš zina visas nianses un bijušais apdrošināšanas sabiedrības darbinieks kā konsultants.

Avots: Страховые аферы: как «продать» одну аварию дважды, iespējams, pēc Dienas Biznesa 4. janvāra raksta “Krāpnieki trīskārt aktīvāki”, kas pieejams avīzē tikai papīra formā vai elektroniski par maksu.

Comments are closed.