Visi izspiego visus

Pagājušajā nedēļā pasaulē visai bieži tika citēts Džulians Asandžs, kurš teica, ka Facebook ir visšausmīgākā spiegošanas mašīna, kas jebkad ir izgudrota. Tā ir visaptveroša datubāze ar cilvēkiem, to savstarpējām attiecībām, vārdiem un adresēm, un viss ir pieejams ASV izlūkdienestam.

Facebook, Google un Yahoo esot iestrādāti speciāli rīki, kas ļauj ar tām darboties ASV izlūkdienestam. “Tur ir īpašs interfeiss, kas speciāli izstrādāts ASV izlūkdienesta lietošanai,” ir pārliecināts Dž. Asandžs. Ik brīdi, kad kāds apstiprina jaunu draudzību, vai atjaunina informāciju par sevi, izlūkdienests saņem bezmaksas pakalpojumu.

Tikmēr citā pasaules nostūrī, bet precīzāk — Nīderlandē, kura nav nekāds attāls nostūris, plaši pazīstamā navigācijas iekārtu firma TomTom ir atzinusi, ka ir Nīderlandes policijai pārdevusi autovadītāju ātruma datus. Pārdotā informācija esot anonīma un nevienu autovadītāju uz tās pamata sodīt nevarot, bet Nīderlandes policija ir ieguvusi lielisku informāciju, kur autovadītājiem patīk “iespiest pedāli grīdā” un tajās vietā izvietot fotoradarus. Pēc saņemtās kritikas TomTom ir atzinis, ka šādu notikumu attīstību neesot paredzējis, bet man šķiet, ka firma vienkārši savā naudas kārē ir aizgājusi par tālu.

Par Apple iPhone krātajiem lietotāju atrašanās vietas datiem te jau rakstīju un tur pieminēju, ka arī konkurenti — Android un Windows Phone 7 — dara tāpat. Apple nupat ar pēdējo programmas atjauninājumu ir ierobežojusi datu vākšanu, bet par konkurentu plāniem ziņu vēl nav.

No rietumiem būtiski neatšķiras arī austrumi. Lielākais interneta meklēšanas serviss Krievijā Yandex arī ir atzinis, ka ir nodevis konfidenciālu informāciju Krievijas drošības struktūrām, tai skaitā FSB. Yandex tiešsaistes maksājumu serviss Yandex.Money ir nodevis FSB informāciju par tiem cilvēkiem, kuri ir ziedojuši naudu pazīstamā Krievijas pretkorupcijas aktīvista Alekseja Navaļnija projektam “RosPil”. Bet šī sadarbība noteikti ir vēl plašāka, jo parasti katrā valstī ir noteikta kārtība, kā interneta pakalpojumu sniedzēji nodod datus policijai un drošības dienestiem.

Avoti:

Vārdu sakot, prese un citi masu informācija apmaušanas līdzekļi mums melo, bet visi sociālie tīkli, meklēšanas rīki un visi pārējie — arī izspiego mūs. Par mums informāciju vāc tirgotāji (lojalitātes un atlaižu kartes ir viens no instrumentiem, kas tam palīdz, cits instruments ir visādas izlozes) it kā lai palīdzētu mums izvēlēties, bet patiesībā lai notirgotu mums vēl kaut ko, ko citādi nebūtu izdevies. Informācija par mums paliek ziņu vietnēs, kur mēs komentējam rakstus un pat tikai lasīšanas režīmā mūs ir iespējams identificēt.

Viss ir slikti. Viss ir ļoti slikti.

Vai ir kāda izeja no situācijas? Jā. Nekur, nevienā sociālo kontaktu vietnē nepiereģistrēties, jo pēdas paliks arī pēc mūsu izdzēšanās no tām. Un draugiem.lv un calis.lv Asandžs nepieminēja tikai tādēļ, ka par tiem neko nezina.

Visdrošāk, protams, ir pilnībā atslēgties no internetiem, bet tagad tas draud ar melniem helikopteriem, kuri brauks pārbaudīt, vai pie mums kāds neslēpjas. Un pēc viņiem mājās valda liela nekārtība.

14 comments to Visi izspiego visus

  • solaris

    Asandžam “krokodila asaras”. Wikileaks jau arī būtībā nodarbojas ar izspiegošanu. Atšķirība tikai vektorā un metodē.

  • hvz

    Laba izeja būtu pāris lieljaudas EMP – Ņujorkā, Londonā, Amsterdamā, Šanhajā, Honkongā.

    • Jānis

      Kas ar to tiktu panākts?

    • solaris

      Cilvēces kultūras evolūcijā iezīmē četrus pamatperiodus:
      1)pirmatnējā mednieku – vācēju sabiedrība,
      2)agrārā sabiedrība (tās sākumā mēdza ļaunprātīgi dedzināt sējumus),
      3)industriālā sabiedrība (tās sākumā mēdza ļaunprātīgi lauzt ražošanas iekārtas),
      4)informācijas sabiedrība (tās sākumā vēlas ļaunprātīgi iznīcināt datu centrus).
      Taču “karavāna iet uz priekšu”.

      • hvz

        Informācijas sabiedrība? Ja tā būtu. Noskaties filmu Stupidity (http://www.imdb.com/title/tt0399704/)

        • solaris

          Sāc varbūt ar šo: http://en.wikipedia.org/wiki/Information_society
          Un pēc tam pastāsti mums, kāpēc tu tici, ka cilvēces kultūra nu nemaz nav evolucionējusi kopš sešpadsmitā gadsimta vidū izveidojušās industriālās sabiedrības, neraugoties uz to, ka mūsdienās ir izgudroti datori, tevis tik ienīstie datu centri un pat internets, ko tu tagad lieto.

          Ir tāda psihes likumsakarību: cilvēks pasauli redz tādu, kāds ir pats…

          • hvz

            Pēdējā piebilde attiecas arī uz tevi. Kamēr cilvēks ir jauns un dumjš viņš tic visam ko tam liek priekšā lieli onkuļi, smukām šlipsēm un pie ruļļiem valstīm un korporācijām. Ar laiku nāk saprašana. Dažiem.
            Pašlaik mums tā saucamā informācijas sabiedrība ir lielā mērā mežonīgo rietumu līmenī. Varturi brēc, ka tā ir, bet regulējuma nav ļoti daudzās jomās. Un to brīvi izmanto korporācijas un tie paši varturi. Ne jau sabiedŗibas labā, bet savas varas stiprināšanā. Drīz jau sāks piesiet domu noziegumus kā Orvelā. Tikai tāpēc, ka atradīs datorā linku uz kādu anarhistu materiālu vai šaujampulvera receptes.

          • solaris

            hvz – Un kāpēc gan tu mani redzi kā jaunu un dumju? Tāpēc, ka pats tāds esi? :P
            Jā, par tematu – korekta diskusija ir iespējama vien tad, ja vienojas par terminiem. Es ar terminu ‘informācijas sabiedrība’ saprotu to, kas raksturots vikipēdijā. Šķiet, ka tu it kā šajā sakarā runā par pavisam citu lietu – valsts pārvaldi (jeb e-pārvaldi).
            Ja tā, tad lūdzu iedziļinies jēdzienā.
            E-pārvalde gan ir viens no daudziem informācijas sabiedrības aspektiem, tas tiesa. Tomēr nebūt ne vienīgais un nebūt ne galvenais.
            Turklāt tas, ka e-pārvalde pagaidām vēl nav pilnīga un īpaši jau klibo juridiskais regulējums, nebūt vēl nenozīmē, ka nekas nav mainījies kopš industriālās sabiedrības. Vienkārši tādas lietas kā cilvēces kultūras evolūcija notiek pakāpeniski, pamazām.

            Par tavu pēdējo domu – to sauc ‘wishful thinking’. http://en.wikipedia.org/wiki/Wishful_thinking
            Tipiska reliģioziem cilvēkiem. Jā, arī filmā “Zvaigžņu kari” tā ilustrēta – kā ‘ļaunu vēstošā ilūzija’.
            Smieklīgi, ja runā par to, cik slikti būs “drīz”. Runā par faktiem, runā par konkrētām likumsakarībām, nevis par savām fobijām un prāta fantomiem.

          • hvz

            Informācijas sabiedrības apoloģētu definīcijas wikipedijā kā reiz ir pilnas ar tevis minēto wishful thinking. New paradig, paradigm shift, knowledge economy … Pats jautrākais, ka daudzi tam visam arī tic. Es nesaku, ka tur nav daļa taisnības. Ir, protams. Bet tikai maza daļa. Lai cik ļoti kādam patiktu visi mūsdienu elektroniskie brīnumi, ēst viņam joporjām vajag taustāmu barību, vilkt kājās auduma bikses un liet bākā ogļūdenražu maisījumu. Ar informāciju vien paēdis nebūsi.
            Mēs nedzīvojam tikai melnbaltā pasaulē. Mēs dzīvojam ļoti sarežģītā pasaulē un robeža starp labs un slikts digitālajā pasaulē ir ļoti izplūdusi. nezinu no kurienes tu izvilki e-pārvaldi. Es gribu vērst uzmanību uz citu apstākli – informācijas sabiedrība un visas digitālās fiņķikļuškas pašas par sevi nav ne labas ne sliktas. Un to daudzums nekādā veidā neliecina par sabiedrības attīstību. Ir gana daudz pētījumu šajā sakarā un neviens pat tā arī nav spējis pierādīt, ka IT ir devusi manāmu produktivitātes pieaugumu. Tāpat karš ar terorismu nav devis drošības uzlabojumus.
            Informācijas sabiedrība var būt noderīga civilizācijai kopumā, ja tā rada iespēju piekļūt kvalitatīvai informācijai (zināšanām) visiem un visur. Bet es nekad nepiekritīšu, ka civilizācijai ir nepieciešamas milzu spiegošanas mašīnas un personas datu un rīcību uzkrāšana par jebkuru inidvīda darbību un soli. Tās ir nepieciešamas varturiem un oligarhu kastai, tas gan. Lai nostiprinātu savu varu un pretotos pārmaiņām.
            Interesants piemērs no nesenās vēstures. DDoS uzbrukumus daudz kur jau definē kā noziegumus. Un atsevišķos gadījumos attiecīgi reaģē. Tomēr, kad 2010. gada nogalē notika masveida uzbrukumi Wikileaks vietnēm, neviena varas strūktūra pat pirkstu nepakustināja, lai izmeklētu situāciju un atrastu vainīgos. Pēc dažām nedēļām, kad tas pats vērsās pret Mastercard, uzreiz sākās ļoti intensīva rosība. Kā tad paliek ar viens likums un viena taisnība visiem?

          • solaris

            Priecājos un izsaku tev patiesu pateicību par sakarīgu diskusiju.
            Lai gan nepiekrītu tavai pieejai. Man šķiet, ka atšķirība ir tajā, ka tu ‘informācijas sabiedrību’ ikvienā tās izpausmē uztver kā papildus kvalitāti cilvēces kultūrai, savukārt es to uztveru kā sabiedrības kultūras būtību, negaidot no ‘informācijas sabiedrības’ jebkādu pievienoto vērtību, bet vien redzot to kā pazīmi cilvēce attīstībai. Proti – no digitalizācijas un sevišķi jau no elektroniskas spiegošanas tiešām nav nešaubīgs labums attiecībā uz sabiedrības dzīves līmeni, jo vienlaikus darbojas virkne negatīvi kompensējošu mehānismu. Tāpēc var piekrist tavai nostādnei, ka to nevar uzskatīt par noderīgu.
            Tomēr, vēlos teikt, nevar taču noliegt, ka visa mūsdienu digitalizācija utt. ir realitāte, visaptveroša. Jā, tā nav slavējama. Taču tā ir realitāte. Mums jāsamierinās ar to, kas notiek. Un jācenšas dzīvot atbilstīgi realitātei.
            Ļaunprātīga lielo datu centru bojāšana ar EMP ir strupceļš.

            Par tavu otro jautājumu – DDoS uzbrukumiem. Mans viedoklis ir, ka krimināltiesības jau no pirmsākumiem ir veidotas ar mērķi aizsargāt sabiedrības pamatvērtības, iekļaujot tās tiesību sistēmā (t.s. krimināltiesību normas objektīvā puse). Līdz ar to krimināltiesības nav atraujamas no sabiedrībā dominējošās ideoloģijas. (Piemēram, sociālisma centralizētās ekonomikas ideoloģija pieprasīja, ka tika kriminalizēta spekulācija, kas brīvā tirgus ekonomikā ir atļauta un pat veicināta kā konkurences izpausme.)
            Jā, dažādās sabiedrībās atšķiras, uz kādas tiesību doktrīnas tiek balstīta tiesību jaunrade un arī juridiskā prakse. Piemēram, t.s. ‘dabisko tiesību’ doktrīnā vairāk akceptē vispārīgā taisnīguma principu, kamēr t.s. ‘pozitīvisko tiesību’ doktrīnā vairāk vadās no sabiedrības pārvaldes lietderības pozīcijas, utt. – mūsdienās ja uir daudzas dažādas tiesību doktrīnas un faktiski juridiskajā praksē aizvien izteikāka ir ‘integrālo tiesību’ dokrīna. Tas viss ir sarežģīti, daudzpusīgi un abstrakti. Tāpēc konkrētās situācijās labāk runāt ar konkrētiem argumentiem.
            Piemēram, runājot par DDoS pret wikileaks un Mastercard – vai pirmajā gadījumā bija iesniegums kādas konkrētas valsts tiesībsargājošā institūcijā? Ja bija, un netika uzsākta izmeklēšana, tad advokāti var vērsties tiesā. Bet, ja nebija,l tad nav ko kunkstēt. Savukārt valsts institūcijas pašas par sevi neierosināja izmeklēšanas uzsākšanu vienkārši tāpēc, ka nesaskatīja apdraudējumu savām interesēm.
            Ko tad tur daudz uztraukties par uzbrukumu, wikileaks?! Vai valsts institūcijas no tā cietīs? Nē. Tātad var neiesniegt iesniegumu par izmeklēšanu. Toties ar uzbrukumu Mastercard uzreiz var būt apdraudēta visu valstu finanšu sistēma, un tas jau ir ļoti nopietni.
            Proti – jānorobežojas no subjektīvi emocionālās attieksmes pret to vai citu apstākli, un jācenšas novērtēt to racionāli, sabiedrības funkcionēšanas sistēmas kopējā kontekstā.

  • Visādām tur lojalitātes kartēm starp citu neviens neliedz piereģistrēties kā Jānim Bērziņam vai Hugo Diegam, kas dzīvo zem tilta, un mērķis dabūt atlaides ir sasniegts :)

  • Adolfo

    Te gan jāatzīmē, ka jau X-Files seriālā tika proponētas Orvela ideju cienīgas personu izsekošanas metodes (lidostas drošības vārti, kas saskaita pēc dolārzīmju metālstrīpiņu klātesamības caurnesamās naudas daudzumu; bankas kartes, pēc kurām zināms, ko kas kur pircis un cikos…).

    Cik gan tas ir īstenībā, lai katrs spriež pats.

    Vai izlasa Klausa Rīdigera Maja grāmatu par slepenajām brālībām.

    • solaris

      Ko tur niekoties ar kaut kādiem X-failiem, Orvela romāniem vai Rīdigera grāmatām, ja ir filma Matrix. Tur taču viss pateikts par to, kas mūs nenovēršami un “drīz” sagaida.