Palīdz pat japāņu mafija

Ne reizi vien ir pamanīts, ka zemestrīce un tās sekas Japānā ir atšķirīga vienā būtiskā elementā — pēc tās praktiski nav marodierisma, kā tas novērots gandrīz visās citās vietās pasaulē. Un pat vairāk — japāņu mafija — jakudza — ir to starpā, kas operatīvi un ātri sniedz palīdzību cietušajiem rajoniem, tiesa gan — bez pašreklāmas un publiskiem paziņojumiem.

Jau dažas stundas pēc cunami uz cietušajiem rajoniem tika nosūtītas kravas automašīnas ar ēdienu, ūdeni un segām. Nākošajā dienā palīdzības apjoms pieauga un uz cietušajiem rajoniem tika nosūtīti ātri pagatavojamie ēdieni, kabatas lukturīši, akumulatori, dzērieni un citas pirmās nepieciešamības preces. Mafijas biroji tika atvērti tiem, kas bija palikuši bez mājokļa vai iestrēguši ceļā. Tas viss tiek darīts bez kādas pieminēšanas, ka palīdzību sniedz jakudza, lai šī palīdzība netiktu atraidīta. Jakudzas palīdzība sasniedz arī rajonus ar paaugstinātu radioaktivitāti.

Tiem, kas nav pazīstami ar japāņu mafiju, šādas ziņas par labdarību var šķist pārsteidzošas, bet šī nav pirmā reize, kad jakudza iesaistās humanitārās akcijās. 1995. gadā pēc Kobes zemestrīces jakudza bija viena no aktīvākajām un atbildīgākajām notikuma vietā un ātri nodrošināja piegādes cietušajiem rajoniem. Lielākā daļa piegāžu bija apmaksātas no tās naudas, kas bija iegūta šo pašu rajonu reketā un šantāžā, bet neviens nevar noliegt, ka viņi palīdzēja tad, kad iedzīvotājiem palīdzība bija nepieciešama.

Jakudza ir noziedznieku organizācija, bet ar dažiem pašierobežojošiem momentiem. Viņi var ar savām metodēm samazināt ielu noziedzību (sekot, lai nezog, lai nelaupa uz ielām). Daudzi japāņi vai nu sajūsminās par viņiem vai vismaz pacieš viņus. Vecuma grupā līdz 40 gadiem katrs desmitais uzskata, ka jakudzai jāļauj darboties un ka tā ir pieņemama kā “nepieciešamais ļaunums”.

Starp policiju un jakudzas grupējumiem ir nerakstīts likums, ka viņu labdarība ir pieņemama krīzes laikos, bet vienlaikus viņi nedrīkst par to izplatīt informāciju. Tādēļ viņi to dara ļoti klusu. Jakudza labi orientējas sabiedrisko attiecību jautājumos un publicējas tikai dažos savos “fanu” žurnālos. Šobrīd jakudza vairāk rūpējas par to, lai būtu izdarīts darbs, nevis ko par to varētu dabūt. Kā teica viens jakudzas biedrs: “Šobrīd Japānā nav ne jakudzas, ne katagi (parasto pilsoņu), ne gaidzinu (ārzemnieku). Mēs visi esam japāņi. Mums visiem ir jāpalīdz cits citam.”

Japāņu organizētajās noziedzīgajās grupās šobrīd ir ap 80 tūkstošiem biedru. Līdzdalība šajās organizācijās nav pretlikumīga, kaut arī policija regulē to darbību. Organizāciju ienākumi nāk no “aizsardzības maksām”, no izpirkumiem, drošības pakalpojumiem, finansu krāpniecībām, manipulācijām biržā, šantāžas, prostitūcijas, azarta spēlēm, augļošanas u.t.t. Jakudzas nosaukums nāk no zaudējošas kombinācijas japāņu nacionālajā azarta spēlē: 8 (ja), 9 (ku) un 3 (dza), kas kopā dod 20 — kombināciju bez kādas vērtības. Tādēļ būt par jakudzas biedru nozīmē būt zaudētājam.

Paši jakudzas biedri sevi nesauc par vardarbīgām grupām. Viņi darbojas pilnīgi atklāti — viņiem ir biroji, vizītkartes, žurnāli saviem faniem. Trīs vadošie grupējumi uzsver, ka viņi ir līdzinieki “bruņinieku klubiem”.

Lai cik daļa no aprakstītā izskatītos skaisti, jakudza tomēr ir noziedznieki, bet tādos brīžos, kā šis, kad svarīga ir katra devēja roka, policija un jakudza var izsludināt pamieru un strādāt kopā.

Avoti, kuros viss ir aprakstīts plašāk:

1 comment to Palīdz pat japāņu mafija