SAB 2010. gada darbības pārskats

Šodien iznāca preses relīze, ka ir publicēts Satversmes Aizsardzības Biroja 2010. gada pārskats.

Šī ir ikgadējā ziņojuma par Satversmes aizsardzības biroja darbību publiskā daļa. Tajā nav informācijas, kas atbilstoši likuma Par valsts noslēpumu prasībām nav izpaužama.

SAB 2010. GADA DARBĪBAS PĀRSKATS

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm. Likumā noteiktā kārtībā SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.

2010. gada SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas darba prioritāte bija apzināt ārvalstu specdienestu aktivitātes, kas varētu būt vērstas uz 10.Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu.

Starptautiskās sadarbības jomā pērnā gada nozīmīgākais sasniegums bija SAB apstiprināšana par pirmo NATO Civilās izlūkošanas komitejas prezidējošo dienestu.

IZLŪKOŠANA UN PRETIZLŪKOŠANA

Izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā SAB iegūst, analizē un izmanto informāciju par ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO esošo valstu specdienestu interesēm un darbības metodēm Latvijā. Vienlaikus SAB seko līdzi politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā. Iegūtā informācija tiek regulāri sniegta Latvijas augstākajām amatpersonām.

Ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, 2010. gada laikā ārvalstu izlūkdienestu interese par Latviju nav samazinājusies. Sekojot ārvalstu specdienestu aktivitātēm, aizvadītajā gadā SAB konstatējis šādas nozīmīgākās ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas Latvijā:

  • Saeimas vēlēšanas – partiju izredzes vēlēšanās, iespējamie valdības koalīcijas modeļi u.c. Ārpus NATO un ES esošo valstu izlūkdienestu interesēm 10.Saeimas vēlēšanu laikā ir veltīta atsevišķa šī pārskata sadaļa,
  • Latvijas iekšpolitika – valdības stabilitāte 2010. gada sākumā, informācija par politiķiem un amatpersonām, piemēram, to finansiālās saistības, biogrāfijas dati, aizkulišu informācija,
  • Ekonomiskā situācija Latvijā – pētījumi un statistikas dati, ekonomiskās krīzes ietekme uz drošības politiku, situācija un aktualitātes lielākajos Latvijas uzņēmumos, energoresursi, enerģētikas projekti,
  • Latvijas ārpolitika – dalība NATO un ES, kā arī Latvijas nostāja atsevišķos starptautisko attiecību jautājumos,
  • Latvijas militārās aktivitātes, tehniskais nodrošinājums, starptautiskās militārās mācības,
  • Aktualitātes zinātnes un tehnoloģiju jomā, informācijas tehnoloģiju inovatīvi risinājumi.

Izlūkdienestu darba metodes

Ārpus NATO un ES valstu izlūkdienestu mērķis ir iegūt pēc iespējas detalizētāku un izsmeļošāku informāciju par šo dienestu interešu lokā esošajiem jautājumiem, izmantojot dažādas metodes. Katrs dienests savās aktivitātēs parasti kombinē vairākas metodes, turklāt dažādu valstu dienesti atšķiras savā starpā pēc biežāk izmantotajām metodēm.

Lai īstenotu mērķi, ne vienmēr specdienestiem ir būtiski iegūt tieši klasificētu informāciju. Nereti ārvalstu specdienestiem daudz būtiskāk ir iegūt nevis klasificētu, bet publiski nepieejamu informāciju, speciālistu vērtējumu un aizkulišu informāciju.

Vienlaikus interesējošo informāciju specdienestu pārstāvji aktīvi vāc no publiski pieejamiem avotiem: masu medijiem (latviski un krieviski rakstošā prese, televīzijas raidījumi), publiskiem pasākumiem, konferencēm, semināriem. Specdienestu pārstāvji monitorē arī dažādu valsts iestāžu publiski izplatīto informāciju un mājaslapu saturu.

Liela loma specdienestu rezidentūru darbā ir izlūkošanai nepieciešamo ziņu iegūšana no kontaktpersonām un informācijas avotiem, piemērojot arī konspirācijas pasākumus, piemēram, saziņai ar kontaktpersonu izmantojot publiskos telefona automātus vai mobilo telefonu priekšapmaksas kartes.

Sākotnējos kontaktus ar personām, kuras raisa specdienestu interesi, izlūki nereti uzsāk semināros, konferencēs un citos publiskos pasākumos. Uzsākt kontaktus ar potenciāliem informācijas avotiem specdienestu virsnieki mēģina arī diplomātiem rīkotās pieņemšanās, kā arī veicot oficiālos pienākumus un sadarbojoties ar valsts institūciju amatpersonām.

Kopumā pret Latviju vērstas izlūkdienestu aktivitātes var tikt īstenotas trijos veidos:

  • ārvalstu specdienesti Latvijā darbojas no tā sauktās legālās rezidentūras pozīcijām, kas visbiežāk nozīmē darbu zem diplomātisko pārstāvniecību piesega,
  • izlūkošana tiek veikta no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas. Retos gadījumos, ārpus NATO un ES valstu izlūkdienesti savā teritorijā izmanto visai agresīvas Latvijas iedzīvotāju vervēšanas un informācijas iegūšanas metodes. Proti, sadarbības piedāvājumi tiek balstīti uz kompromitējošu informāciju, draudiem, šantāžu, tāpat arī tiek piedāvāts atrisināt radušās (vai konkrēta specdienesta radītās) problēmas un sarežģījumus, ja persona piekritīs sadarboties un sniegs prasīto informāciju,
  • izlūkošanu īsteno nelegāļi – ārvalstīs iesūtīti izlūkdienesta virsnieki, kuri slēpj savu patieso identitāti, darbojas kā citas valsts piederīgie un viņiem nepastāv nekāda redzama saikne ar patieso izcelsmes valsti.

Pēdējo gadu nozīmīgākā pretizlūkošanas lieta, kas saistīta ar nelegāļu aktivitātēm Latvijā, ir par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētās Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma lieta. Tās izmeklēšanā iesaistījās arī SAB. Lai arī H.Simms par nodevību ir ticis notiesāts jau 2009. gadā, SAB pretizlūkošana arī 2010.gadā turpināja darbu, lai pārbaudītu visus lietas ietvaros iegūtos faktus, kuriem ir saikne ar Latviju. H.Simma izlūkošanas aktivitātes vadīja Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš laikā no 2000. līdz 2008. gada vidum periodiski uzturējās Latvijā. S. Jakovļevs uzdevās par Portugāles pilsoni no Spānijas Antonio de Jesus Amurett Graf, kurš savam piesegam kā darbavietas norādīja starptautiskas investīciju un tirgus izpētes kompānijas, kā arī uzdevās par pētniecisko žurnālistu. “Potenciālais investoru piesaistītājs” vai “pētnieks – žurnālists” Latvijā vāca informāciju lielākoties par ekonomikas jomu, tai skaitā par reģiona enerģētikas projektiem izstrādes vai plānošanas stadijā.

SAB 2010. gadā turpināja apzināt personu loku, ar ko Latvijā tieši vai pastarpināti bija kontaktējies S.Jakovļevs, lai iegūtu pēc iespējas precīzākas ziņas par to, kāda informācija būtu varējusi nonākt Krievijas specdienestu rīcībā.

Viss pārskats izlasāms SAB mājas lapā: SAB 2010.GADA DARBĪBAS PĀRSKATS.

Bet vēl daži citāti man šķita pietiekami interesanti, lai to pārpublicētu:

2010. gadā SAB redzeslokā nonāca vairāki ārpus NATO un ES esošo valstu institūciju mēģinājumi ietekmēt Latvijas sociālpolitisko situāciju, kā arī diskreditēt Latviju starptautiskās sabiedrības acīs. Daļā no šiem pasākumiem tika konstatēta arī ārvalstu specdienestu līdzdalība. Piemēram, pirms 2010.gada Saeimas vēlēšanām aktivizējās jautājums par kādreizējā čečenu līdera Džohara Dudajeva gatves Rīgā pārdēvēšanu. Tika vākti paraksti, dibināta “Biedrība par Džohara Dudajeva gatves pārdēvēšanu”, kā arī Krievijas ziņu aģentūrā “Regnum” izvērsta atbalsta kampaņa šai iniciatīvai. Plašāku publicitāti ieguva 2010. gada 25. augustā sarīkotais pikets, kas, lai gūtu lielāku ievērību, bija pieskaņots toreizējā Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītei Rīgā. Patiesais šī nesankcionētā piketa ierosinātājs bija KF Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, kurš piesegam izmanto laikraksta “Rossijskije Vesķi” interneta izdevuma “Riga.rosvesty.ru” redaktora amatu un cieši sadarbojas arī ar Krievijas ziņu aģentūru “Regnum.” Portāls “Riga.rosvesty.ru” un biežāk tieši ziņu aģentūra “Regnum” tiek izmantota kā platforma dažādu informatīvās ietekmes pasākumu īstenošanai, tai skaitā arī tādu, kuru mērķauditorija ir Krievijas politiskās aprindas. Piemēram, viens no uzdevumiem, kas tika dots D.Jermolajeva un “Regnum” algotajiem žurnālistiem, bija negatīvas publicitātes veidošana par Krievijas prezidenta padomnieku Sergeju Prihodjko un vairākām citām Krievijas amatpersonām, kuras iestājas par pragmatisku attiecību veidošanu ar Latviju.

 

Valsts noslēpuma aizsardzība

Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, pirms tām izsniedz atļauju darbam ar valsts noslēpumu, kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantotās telpas. Kritēriji, pēc kuriem tiek izlemts par pielaides piešķiršanu vai atteikšanu, ir noteikti likuma “Par valsts noslēpumu” 9. pantā.

Pēc personas pārbaudes veikšanas 2010. gada laikā SAB izsniedza 641 apliecību pieejai valsts noslēpumam. No tām:

  • 275 pirmās kategorijas apliecības darbam ar sevišķi slepenu informāciju,
  • 253 otrās kategorijas apliecības darbam ar slepenu informāciju,
  • 113 trešās kategorijas apliecības darbam ar konfidenciālu informāciju.

Norādītie dati neietver speciālo atļauju skaitu, ko izsniegusi Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kam ir tiesības izsniegt 2. un 3. kategorijas atļaujas.

Pērn 16 gadījumos pēc pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņēmis lēmumu atteikt personai pieeju valsts noslēpumam. Procedūra paredz, ka SAB lēmums par pielaides atteikšanu ir pārsūdzams Ģenerālprokuroram. 2010. gadā SAB lēmums par pielaides atteikšanu tika pārsūdzēts 11 gadījumos. Visos gadījumos Ģenerālprokurors ir atzinis SAB direktora lēmumu par pamatotu un atbilstošu likuma prasībām.

 

MOBILO TELEFONU SARUNU KONTROLES IEKĀRTAS DARBĪBA

SAB atrodas mobilo telefonu sarunu kontroles iekārta. Ar šīs iekārtas palīdzību mobilo telefonu sarunu kontroli veic visas valsts drošības un tiesībsargājošās iestādes, kam to atļauj likums. Tehniski sarunu pārtveršanu nodrošina SAB, bet pārtvertie dati tiek automātiski nodoti tai iestādei, kas iniciējusi konkrēto telefonsarunu pārtveršanu un saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju.

Pērn visplašāk iekārtu izmantojusi Valsts policija (iniciējusi 40% no visām pārtvertajām sarunām), Drošības policija un SAB (katra iestāde iniciējusi 15% no pārtverto sarunu skaita), Finanšu policijas pārvalde un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (katra 10%).

Veicot tiesas sankcionēto mobilo telefonu sarunu kontroli, 2010.gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, SAB ir nodrošinājis precīzu likumu ievērošanu sarunu kontroles iekārtas lietošanā. Uzraudzību pār operatīvās sarunu noklausīšanās atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Savukārt parlamentāro kontroli realizē Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Pirms mobilā telefona kontroles uzsākšanas SAB saņem lēmuma daļu, kurā norādīts tā reģistrācijas numurs, amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu, iestādes vadītājs, kas to apstiprinājis, Augstākās tiesas tiesnesis, kas to sankcionējis, kontrolējamais telefona numurs un termiņš, uz kādu kontrole veicama. Šī lēmuma daļa nesatur informāciju par personu, kuras telefons tiek kontrolēts, un kontroles motivāciju.

Saņemtie dati tiek automātiski nosūtīti un ir pieejami vienīgi tai iestādei, kas iniciējusi konkrēto sarunu kontroli un kas saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju. SAB nav pārtvertās informācijas kopijas. SAB ir atbildīgs par iegūtās informācijas aizsardzību pret nesankcionētu izpaušanu līdz tās nodošanai kontroli iniciējušajai iestādei. Tālākā informācijas izmantošanas likumības un pamatotības kontrole ir tieša konkrētā operatīvās darbības subjekta vadītāja atbildība.

 

5 comments to SAB 2010. gada darbības pārskats