janvāris 2011
P O T C P S Sv
« Dec   Feb »
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31  

Gaisa tirgotāju nedienas

Atkal ir apzagti gaisa tirgotāji — vairāku valstu tirdzniecības sistēmas, kurās tika tirgotas oglekļa izmešu kvotas. Nozagti esot apmēram divi miljoni sertifikātu, katrs 14 eiro vērtībā un katrs sertifikāts ir ekvivalents vienai emisijas tonnai. Starp cietušajām sistēmām ir Austrijas, Čehijas, Igaunijas, Grieķijas un Polijas nacionālās sistēmas. No Čehijas vien esot nozagti sertifikāti septiņu miljonu eiro vērtībā.

Zādzības rezultātā trešdien tika apturēta ETS — EU Emissions Trading Scheme, kurā ap 12 tūkstošiem kompāniju pirka un pārdeva izmešu kvotas. Sistēmas ievainojamība ir Briselē radījusi lielu mulsumu, jo Brisele vēlētos lielāku centrālo kontroli, bet pagaidām viss atkarīgs no valstīm, kuras nespēj vienoties par minimālajiem drošības standartiem pārrobežu tirdzniecībā.

Viss, kas noziedzniekiem bija nepieciešams, bija paroles, un izmeklēšana mēģina noskaidrot, vai zādzībās nav iesaistīti kompānijās vai sistēmās strādājoši iekšējie cilvēki. Tirdzniecība atsāksies 26. janvārī, bet tikai tajās valstīs, kurās būs veikti pietiekami pasākumi drošības pastiprināšanai.

Avots: EU disarray makes it easy for carbon credits hackers.

Jāpiezīmē, ka šī nav pirmā reize, kad tiek pamatīgi apzagti gaisa tirgotāji — Zog gaisu.

15 comments to Gaisa tirgotāju nedienas

  • solaris

    Man gan nekas paradoksāls nešķiet tajā principā, ka tiek tirgotas savstarpējās saistības, jo ‘saistību izpilde’ ir pakalpojuma būtība. Piemēram, ja es samaksāju frizierim un viņš paņem naudu, tad viņam ir radusies saistība apgriezt man matus, sniedzot savu pakalpojumu. Aplami būtu projicēt, it kā es esmu samaksājis par nogrieztajiem matiem, kas beigās mētājas uz grīdas. Tāpat arī maksa par izmešu kvotām būtībā ir maksa par valstu savstarpējām saistībām ierobežot rūpnieciskos izmešus noteiktā attiecībā pret katras valsts ekonomiku. Netiek jau tirgots gaiss.
    Savukārt, par zādzību – mūsdienās jau nauda lielākoties ir virtuālā formā, t.sk. ne vien cipariņi kā elektroniska nauda bankas kontā, bet arī vērtspapīri visādi, derivatīvi, akcijas u.tml. aizstājēji. Jā, tādu naudu mēdz zagt mūsdienās, jāpierod.

    • Jānis

      Agrāk ne ar kādām izmešu kvotām netirgojās, līdz kādi veikli ļaudis izdomāja, ka izmeši ir vainīgi pie kaut kādas globālās sasilšanas, uz kuru saveidoja tam masu psihozi, un izveidoja jaunu sistēmu, kas būtībā tirgojas ar gaisu :)
      Izmešu samazināšana ir laba lieta no vides tīrības viedokļa, bet plašām masām tiek bīdīti šausmu stāsti par izmešu vainu pie klimata izmaiņām, un tā jau ir klaja blēdība. Ja tā nebūtu blēdība, būtu tur bez naudas iesaistīšanas iztikuši, vienkārši vienojušies par izmešu samazināšanām.

      • solaris

        Varbūt kaut kāda blēdība tur ir, par to tiešām ir atšķirīgi klimatologu viedokļi. Taču, ja tā būtu ‘klaja’ blēdība, gan jau kāds žurnālists būtu sacēlis brēku. Kaut kā nedzird.
        Naudas attiecības nav principiāla pazīme blēdībai, arī godīgas lietas notiek ar naudas starpniecību. Bet iemesls, kāpēc nevienojas par izmešu samazināšanu bez materiālās stimulēšanas, var būt vienkārši cilvēku psiholoģija – ja var izvairīties, tad arī centīsies izvairīties, bet ja pat to jāmaksā, tad jau sāk rēķināt, kas izdevīgāk: maksāt par izmešu daudzumu, vai samazināt izmešu daudzumu, uzlabojot rūpniecības tehnoloģiskos un attīrīšanas procesus.

        Nesaprotu, kāpēc šajā jautājumā tu, sev neraksturīgi, saskati sazvērestības teoriju.

  • solaris

    Kas tad vispār ir nauda? Vienkāršoti sakot – saistību ekvivalents.

  • hvz

    CO2 ir siltumnīcas efektu radoša gāze un cilvēks pēdējos 150 gados ir atbrīvojis milzu daudzumu CO2. Globālās klimata izmaiņas (sasilšana) arī ir fakts. Strīdi patlaban notiek par to, cik liela ietekme uz globālo sasilšanu bijusi CO2 izmešanai atmosfērā. Pētījumi rāda, ka laikos, kad radās lielās fosilā kurināmā atradnes, klimats uz zemes bija ievērojami siltāks.

    • solaris

      Siltumnīcas efekts, pat ja tāds ir un tajā vainojama cilvēku darbība, nav vienīgais kaitējums no rūpnieciskajiem izmešiem. Bez tā vēl – piesārņojums, kas kaitē dzīvības procesiem (piemēram, izraisa elpošanas slimības, alerģijas u.c.) vai pat apdraud kaut kādas dzīvības ķēdes (piemēram, jūrā var savairoties zilaļģes, ja ar rūpnieciskajiem notekūdeņiem tajā nonāk pārāk daudz slāpeklis), bet tas jau ir pavisam nopietns drauds, tai skaitā arī ekonomikai. Rūpnieciskie izmeši kvēpu veidā arī ietekmē ledāju kušanu, jo netīrs ledus labāk absorbē saules siltumu, bet izkusušo ledāju saldūdenim nonākot ceļā okeāna straumei, var to izmainīt. Tāpat arī tuksneša smiltis, noklātas pelniem, vairāk absorbē saules siltumu, līdz ar ko izmainās atmosfēras sasilums, bet tas var izjaukt sezonālo vēju veidošanos. Un vēl citi procesi, kurus klimatologi un ekologi ir reāli konstatējuši.
      Es nezinu, cik spītīgam jābūt, lai mūsdienās runātu par “klaju blēdību”, kad klimatologi un ekologi norāda – jau pat par vēlu celt trauksmi, jo piesārņojošās tautsaimniecības dēļ dabas līdzsvars ir izjaukts neatgriezeniski.

  • solaris

    Vāā, viens profesors pateica viedokli. Nu un? Viņš to savu viedokli ir korekti pamatojis (neizmantojot selektīvi atlasītus datus)? Ir pārliecinoši atspēkoti pretēji viedokļi? Mums ir skaidri zināma viņa motivācija?

    Realitāte ir tāda, ka klimatologu un ekologu pētījumi ļoti cieši saistīti ar ekonomiku un biznesa interesēm. Gan vienā, gan otrā pusē ir pietiekami stiprs lobijs (!), turklāt arī pašu zinātnieku viedoklis, ja nākas modelēt ar nepietiekamiem un neskaidriem datiem, sakņojas sholastiskā argumentācijā.
    Piemēram, naftinieku / gāzinieku biznesa lobijs arī ievērojami sponsorē pētījumus klimatoloģijā un ekoloģijā, kas cenšas pierādīt teoriju, ka nekādas globālas klimata izmaiņas vai nozīmīgs kaitējums videi no ogļūdeņražu rūpnieciskas dedzināšanas nerodas.

    Jā, tas automātiski nenozīmē, ka viņiem nav taisnība. Tāpat kā viena profesora izteikumi automātiski nenozīmē, ka viņam ir taisnība.
    Runa bija par ko citu – nosaukt par “klaju blēdību” to, ka rūpnieciskie izmeši nodara būtisku kaitējumu – videi, klimatam, dzīvajiem organismiem – līdz ar ko ir objektīvs pamats ar finansiāliem piespiedu mehānismiem censties mazināt šos izmešus. Teorija par “globālo sasilšanu” (speciālisti gan, atšķirībā no žurnālistiem, tādu terminu nelieto, bet gan – ‘globālās klimata izmaiņas) ir tikai viens šī apdraudējuma aspekts.

    • Jānis

      Nu un kas, ka viens profesors? Vai patiesība zinātniskā strīdā tiek noteikta balsojot? :)
      Es nestrīdos, ka izmeši var būt kaitīgi. Piekrītu, ka izmešu samazināšana ir vajadzīga lieta no vides tīrības viedokļa, kas tiešā veidā atsaucas uz sabiedrības un dabas veselību.
      Meli ir tie, ka mums tiek stāstīts, ka cilvēka radīties oglekļa izmeši ir pie vainas globālai sasilšanai. Un uz šiem meliem balstās izmešu kvotu tirdzniecība. Nedomāju, ka uz meliem balstīta lieta ilgtermiņā vedīs pie kopīga labuma. Drīzāk tā sakompromitēs patiesi labas un vajadzīgas idejas par kaitīgo izmešu samazināšanām.
      Un par “globālajām klimata izmaiņām” — šis termins nāca no tiem pašiem ļaudīm, kas savulaik sāka sludināt “globālo sasilšanu”, bet kuru sludināt tālāk vairs nebija iespējams pārāk klaju pretrunu dēļ ar to, ko cilvēki redzēja sev apkārt. Nu aizvietoja vienu terminu ar otru, bet ideja pa lielam jau nemainījās :)

      • solaris

        Ja tu vārda ‘meli’ vietā lietotu vārdu ‘šaubas’ (proti, nevis kategorisku apgalvojumu, bet vien varbūtību, kas var apstiprināties un var arī neapstiprināties, kad būs zināms galējais sausais atlikums), tad visa tava argumentācija būtu normāla.
        Taču tagad tev neatliek nekas cits, kā vai nu sniegt korektus pierādījumus, vai arī atzīt, ka tava pārliecība balstīta vien ticībā jeb sholastiskā pieejā.
        Vari sniegt [zinātniski] korektus pierādījumus?!

        • Jānis

          Zinātnieks neesmu, tāpēc korektus pierādījumus iesniegt nevaru. Bet šai tēmai esmu sekojis kopš paša sākuma un gluži labi atceros, ka tad, kad parādījās mīti par globālo sasilšanu, šī mīta kritiķiem nedeva iespēju izteikt savus argumentus, draudēja tos izslēgt no universitātēm un līdzīgi apstrādāja ar pavisam nezinātniskām metodēm. Tad arī radās aizdomas, ka visa šī “globālā sasilšana” ir milzu blēdība. Atceros, ka visai tai lietai tika piesaistīts bijušais ASV viceprezidents Gors, kas tika izbīdīts par vienu no galvenajiem runasvīriem, un tas ir klasisks demagoģijas paņēmiens – atsauce uz autoritātēm. Tikai pēc tam parādījās ziņas, ka klimata dati ir “normalizēt”, t.i. apstrādāti, bet sākotnējie, neapstrādātie dati nez kāpēc ir iznīcināti. Un vairāku secīgu apstrāžu rezultātā “hokeja nūjas efekts” ar katru gadu kļuva arvien vairāk redzams, nu tā, lai parastais mietpilsonis to nevarētu nepamanīt, kad īsto gabalu ar sarkanu krāsu iekrāso :) Bet vai daudzi tad izdzirdēja pretējās puses argumentus, ka temperatūras mērījumi daudzos gadījumos ir neprecīzi, jo tās meteostacijas, kuras agrāk atradās tālu no civilizācijas, tagad ir blakus rūpnieciskiem objektiem vai dzīvojamām ēkām, bet dažas pat tik tuvu kādiem kondicionieriem, ka to rādījumi būtu izslēdzami? Un vai daudzi ieklausījās argumentos, ka meteostacijas tika dīvaini grupētas un ka aizdomīgi bieži netika ņemtas vērā tās stacijas, kuru dati bija pretrunā ar jau izveidojušos teoriju vai, pareizāk sakot, dogmu?
          Vai sākotnējo datu iznīcināšana ir zinātnieku cienīga darbība? Varbūt kādreiz būtu vēl labākas datu apstrādes metodes, bet apstrādājamo datu vairs nebūs… Tad vēl nezināmi ļaundari publicēja meteorologu iekšējo saraksti, kur vīri gluži ciniski, tālu no zinātniskām metodēm, sprieda par sabiedriskās domas ietekmēšanu viņiem izdevīgā virzienā…
          Vārdus sakot, par “globālo, cilvēka izraisīto sasilšanu” man ir šaubas, kas robežojas ar pārliecību, ka tā ir viena milzu afēra, no kuras daži ļaudis ļoti labi nopelna :)

          • solaris

            Paldies par argumentāciju. Nepārliecināja, taču es arī nevaru zināt, kurai pusei taisnība. Redzēsim, kā notikumi attīstīsies.
            Piebildīšu vien, ka disputs par rūpniecības ietekmi uz vidi man kaut kā atgādina ne tik seno disputu par “ekonomikas sildīšanu” ar banku kreditēšanas politiku, kur arī bija pārliecinātie no abām pusēm. Bet sausais atlikums parādīja, ka neapdomīga kreditēšana noved pie tādas burbuļa plīšanas, no kā cieš ne vien patērētājs, bet arī valsts un pat pašas bankas. Izrādījies, ka “gāzētājiem grīdā” nebija taisnība, ka jācenšas pēc ilgtspējīgas tautsaimniecības, nevis kaut kādiem “tīģera lēcieniem” ekonomikā.
            Tāpēc arī subjektīvi nav kaut kā uzticības tiem, kuri tagad apgalvo, ka vajag droši turpināt “gāzēt grīdā” ogļūdeņražu dedzināšanā, ekstensīvā rūpniecībā, ka pofig izmešu ietekme uz vide, tā taču tikai zinātnieku spekulācija.
            o.k., ir konstatēti pārkāpumi klimatologu uzvedībā, darbojoties ar datiem. Nu un? Vai tas nešaubīgi nozīmē, ka varam turpināt piesārņojošu rūpniecību uz vella paraušanu?!
            Lai dies’ nogrābstās!

  • solaris

    The scientific consensus is that anthropogenic global warming is occurring.
    http://en.wikipedia.org/wiki/Global_warming

  • Oto

    Zinātne jau nav tā lieta, kur konsess ir tik būtisks. Bija grāmata “100 zinātnieki pret Einšteinu” nu un tad? Kas no ta mainijās? Cita lieta, ka zinātne ne par ko neatbild, ai kļūdijāmies nav globālā sasilšana ir globālā atdzišana nu kas, ka ir radušies zaudējumi. Tāda ziņā inženieri, lai gan izmanto zinātnes sasniegumus tomēr par tiem ir atbildīgi, uzbūvēs māju ar jumtu kas netur sniega svaru un par to arī dabūs pa galvu, lai gan varēs pierādīt ar aprēķiniem, ka LV sniega nebūs tuvākos 50 gadus.

    Patiesībā, ja tiešām ir cilvēka ietekme klimata izmaiņās, tad tieši otrādi būtu jāizmanto visi resursi kas ir mūsu rīcībā, lai pēc iespējas ātrāk atrastu labākas alternatīvas. Tas nozīmē vēl vairāk pumpēt naftu un mazāk bremzēt attīstību(ar kvotām utt), lai tieši stimulētu ražošanu. Absurdi? nebūt nē, jo nafta tā vai tā tiks izlietota visa un loģiski kļūs dārgāka, kas liks pievērsties alternatīvām. Cīnīties pret izmešiem ir bezjēdzīgi un nelietderīgi, jo vienalga tie nonāks atmosfērā, ja ne ātrā tad lēnākā tempā, bet nonāks.