Pulkstenis ir pieci vakarā, trolejbusu galapunkts un maršruta taksometru stāvvieta pie Centrālās stacijas. Sastrēguma stundā tur drūzmējas tauta. Cauri pūlim laužas triju jauniešu grupa. Viens no viņiem uzgrūžas vīrietim ar atpogātu mēteli. Apmēram pēc minūtes vīrietis metas pakaļ puisim: “Turiet viņu! Viņš nozaga man maku!”
Pret savu aizturēšanu puisis izturas ārkārtīgi mierīgi un pat ļauj sevi pārmeklēt. Svešā maka viņam vairs nav. Vērtīgo aiznesa līdzdalībnieki, kuri ar zagli kopā grūstīja gājēju. Cietušajam nākas puisi atbrīvot.
Vietu saraksts centrā, kur strādā kabatzagļi, ir iespaidīgs — Stacijas laukums, pazemes pārejas pie autoostas, Vecrīgas klubi un, protams, Centrāltirgus. Bet lielo izpārdošanu laikā zagļu grupas var izvēlēties par darba vietu jebkuru lielveikalu.
Svarīgi ņemt vērā, ka sezonālais kabatas zādzību pīķis ir tieši decembrī. Policija tam jau gatavojas. Situāciju pasliktina tas, ka apmēram katrs trešais upuris makā kopā ar maksājumu kartēm nēsā arī papīrus ar savu karšu PIN kodiem.
Ģenerālis: mūsu zagļi baidās “karšu likuma”
“Svētkos cilvēku kabatās ir vairāk skaidras naudas un dabīgi, ka viņi kļūst īpaši pievilcīgi zagļiem” — brīdina Rīgas reģiona policijas priekšnieks Ints Ķuzis un piebilst, ka kārtības sargi tam gatavojas:
Tūlīt pēc policijas dienas svinībām 5. decembrī mēs sāksim pastiprināti strādāt. Mūsu pieredze rāda, ka tieši tad strauji palielinās darījumu skaits ar skaidru naudu. Tas pievilina noziedzniekus: kabatzagļus — parasta dāvanu pirkšana, laupītājus — neprofesionāla inkasācija no tirdzniecības vietām.
Tādēļ jau 6. decembrī policija veiks specializētus pasākumus ļaužu lielas pulcēšanās vietās un transportā. Ielu kriminālās situācijas pasliktināšanās pirms jaungada svinībām — tā ir ES problēma. Bet Latvijai, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, ir nopietna likumdošanas priekšrocība:
Mūsu zagļi pamatā strādā ar skaidru naudu. Viņi pagaidām izvēlas vienkārši neaiztikt kredītkartes. Tas tādēļ, ka atšķirībā no kaimiņiem, mums ir Krimināllikuma 193. pants — “Nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”. Rezultātā, ja mūsu kabatzaglis izdomās izmantot svešu kredītkarti, viņš uzreiz trāpa zem panta, kas draud ar sodu līdz 15 gadiem cietumā. Bet pie kaimiņiem tāda pat operācija ar bankas karti tiek uzskatītas par vienkāršu zādzību.
Paroles vajag šifrēt
Diemžēl arī Latvijā arvien biežāki ir gadījumi, kad kabatzagļi zog svešas maksājumu kartes un noņem no tām visu skaidro naudu. 90% gadījumu viņiem palīdz paši cietušie:
Tagad ir laiks, kad katram cilvēkam ir jāzina vienlaikus vairākas paroles — e-pastam, bankas kontiem u.t.t. Laba atmiņa ir ne visiem. Tāpēc daudzi pielīmē lapiņu ar PIN kodiem tieši pie kartītes. Dabīgu, ka zaglis, ieguvis šādu kartīti, nevar noturēties pretī kārdinājumam no konta noņemt visu naudu.
Pēc Inta Ķuža vārdiem, policija no decembra plāno iedzīvotājus aicināt pierakstīt savas paroles šifrētā veidā:
Ja nevarat atcerēties savus PIN kodus no galvas, tad tos nepieciešams vismaz šifrēt. Piemēram, piesaistīt ciparu kombināciju kādai radinieka dzimšanas dienas. Tad jūsu kontu būs daudz grūtāk iztukšot.
Zaglis: Bet mēs trenējamies pat cietumā
Paši kabatzagļi pret policijas iniciatīvu izturas skeptiski. Kriminal.lv aptaujāja vairākus pieredzējušus zagļus. Viņu viedoklis ir, ka nokļūt policijā var tikai pie noziedznieka īpašas bezkaunības vai arī galīgas neveiksmes gadījumā.
Stāsta par 180. pantu (sīkās zādzības) notiesātais Sergejs:
Personīgi mani noķēra ar pierādījumiem. Var teikt, ka es nočiepu maku tieši operatīvajam darbiniekam. Bet ja es būtu bijis uz ielas uzmanīgāks, tā nebūtu atgadījies. Policija nevar nolikt savu sargu pie katras kabatas. Parastie cilvēki uz ielas uzvedas kā liels aunu bars.
Pēc Sergeja vārdiem, pirmā cietušo kļūda ir praktiski demonstratīva savu vērtību izrādīšana. Kad cilvēki norēķinās veikalā ar skaidru naudu, viņi bieži vien parāda visu naudu, kas viņiem ir makā. Bez tam, nedomājot, ka noziedznieki viņus novēro, viņi parasti parāda kabatu, kurā liek maku.
Maks ar naudu un tā atrašanās vieta — tās ir vienīgās divas lietas, kas mani interesē zādzības brīdī. Ja es esmu pārliecināts par šo informāciju, tad lohu apstrādāt ir tehnikas lieta. Un priekš tā nemaz nav jābūt ekstraklases zaglim.
Pēc Sergeja vārdiem, iesācēji kabatzagļi strādā bezkaunīgi. Viņi var iekāpt sabiedriskajā transportā aiz “klienta” (parasti — sievietes) muguras un neuzbāzīgi sākt rakņāties somiņā. Vai arī sagaidīt kādu piedzērušo un ar sarunām “nu kā tu tā pielējies” iztīrīt visas cietušā kabatas.
Bet tādas zādzības ir iesācēju zādzības. Profesionāļi aptīra klientus burtiski dažās sekundēs pie pavisam neliela fiziska kontakta. Piemēram, ideāla vieta tam ir sabiedriskā transporta kāpnes. Kad cilvēks ir kustībā, viņam ir daudz grūtāk pamanīt, ka no viņa kabatas tiek izvilkts maks.
Starp citu, iemācīties nemanāmi izvilkt svešas mantas ir samērā viegli. Priekš tā vienkārši vajag nokļūt cietumā un nonākt pareizā kompānijā:
Kad es sēdēju, mums bija tāda izklaide. Viens no kameras biedriem uzvilka žaketi un lika kabatās cigaretes, konfektes u.t.t. Otram bija tas nemanāmi jānozog. Ja tev izdodas apzagt cilvēku, kurš zādzību gaida, tad izvilkt maku neko tādu negaidošam loham ir tīrais sīkums.
Nianse
Londonas policijas ir saskaitījusi, ka pastaigas laikā pa Oxford Street katrs gājējs saduras ar citiem cilvēkiem ne mazāk kā 100 reizes. Katrs šāds kontakts ir potenciāla kabatzādzība.
Avots: Полиция: «В декабре начинается акция по поимке карманных воров». Воры комментируют…