novembris 2010
P O T C P S Sv
« Okt   Dec »
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930  

Klusēšana — zelts

Visnotaļ pamācošs stāstiņš par to, ko bieži daudzi piemirst:

Pateicoties īsam ierakstam tviterī, var zaudēt darbu un vēlētājus

Liene Apse

31. oktobris (2010) 09:00

Par lielākā mikrobloga servisa „twitter.com” lietderību var daudz diskutēt – dažiem patīk, dažiem ne. Tomēr jāatzīst, ka 140 simboli, kas atvēlēti tvītotājiem, ir visai nozīmīgi – dažkārt tie var ietekmēt pat nopietnus lēmumus.

Katram tvitera lietotājam ir pieejam tieši 140 simboli, lai viņš ietvītotu kādu ikdienas aktivitāti vai sensāciju. Šķiet, tas ir tikai viens vai divi teikumi, bet tam var būt arī neatgriezeniskas sekas, ko cilvēks, ātri rakstot šīs 140 zīmes, nav apzinājies.

Viena šāda neveiksminiece ir Konora Railija (Connor Riley), kurai ticis piedāvāts darbs Informāciju Tehnoloģiju gigantā „Cisco”. Viņa atļāvās vaļsirdīgi uzrakstīt: „Cisco just offered me a job! Now I have to weigh the utility of a fatty paycheck against the daily commute to San Jose and hating the work.” (Tulk. „Cisco nupat man piedāvāja darbu. Tagad jāizvērtē iespēja saņemt lielu algu pret došanos ik rītu uz Sanhosē un ienīst šo darbu.”)

Protams, zinot „Cisco” darba lauku, varēja saprast, ka šāds ieraksts netiks nepamanīts. „Cisco”, pat ar nelielu humora devu, atbildēja: „Who is the hiring manager. I’m sure they would love to know that you will hate the work. We here at Cisco are versed in the web.” (Tulk. „Kurš ir uzņemšanas menedžeris? Jūtam, viņš noteikti negribēs laist garām, ka ienīdīsiet darbu. Mēs, Cisco, starp citu, esam pieredzējuši IT jomā.”)

Darbs, kā varētu noprast, aizgāja gar degunu, toties jaunā meitene varēja īsu laiku pagozēties interneta „neslavas” zālē un iegūt pietiekami rūgtu pieredzi nākotnei.

Raksta turpinājums: Pateicoties īsam ierakstam tviterī, var zaudēt darbu un vēlētājus.

Stāsts par Connor Riley: Getting the skinny on Twitter’s ‘Cisco Fatty’.

Joprojām daudziem šķiet, ka viņi interneta vidē ir anonīmi, ja istabā ar datoru ir vieni ;) Un viņi raksta Twitterī, Draugos.lv, Facebookā un Delfu vai citos komentāros visu, kas ienāk prātā. Un prātā ienāk prātam neaptveramais, bet internetā vienreiz uzrakstītais bieži vien vairs nav ne atsaucams, ne izdzēšams.

Daudzi lielāki uzņēmumi seko tam, kas internetā parādās par viņiem un tūlītējas reakcijas trūkums par katriem nelabvēlīgiem komentāriem nenozīmē, ka tie netiek izlasīti. Bet Latvija turklāt vēl ir ļoti maza, te pilnīgu anonimitāti saglabāt ir vēl grūtāk.

Comments are closed.