Ceļu policijas jaunumi

21. oktobrī par tiem informēja Kriminal.lv.

Ceļu policijas vadība presei demonstrēja, kā strādā uzlabotai fotoradars. Bez jau pierastā ātruma tas fiksē arī tehniskās apskates un obligātās apdrošināšanas trūkumu.

Jaunā programnodrošinājuma izstrāde policija izmaksāja apmēram 10 tūkstošus latu. Naudu tam iedeva Latvijas transporta līdzekļu apdrošināšanas birojs (LTAB).

Vēl noskaidrojās viens nopietns moments — šajās dienās apdrošinātāji sāks izmaksāt rekordlielos 300 tūkstošus eiro zaudējumus, kurus radīja Latvijas BMW bez apdrošināšanas Īrijā. Avārijā gāja bojā viens cilvēks un cieta četras automašīnas.

“Radara ātrums” — 230 automašīnas stundā

“Izmeklēšanas eksperimenta” gaitā žurnālistiem tika demonstrēts, kā strādā radars Rīgas ielās. Triju stundu laikā radars, kas uzstādīts Lomonosova ielā, pārbaudīja 700 automašīnas. Kamēr radars strādāja preses uzraudzībā, pārkāpēju nebija. Bet parastā darba kārtība ir sekojoša — pārī ar fotoradaru, bet jau birojā strādā Ceļu policijas darbinieks. Nepieceļoties no darba vietas, viņš ir spējīgs soda protokolus izrakstīt par kārtu lielākā skaitā nekā viņa kolēģi no vienkāršām ceļu patruļām.

Edmunds Zivtiņš skaidro:

Šobrīd pie mums Ceļu policijā sēž speciāls darbinieks, kurš stādā ar informāciju, kura nāk no fotoradariem. Inspektors pārbauda bildēs esošo automašīnu numurus pēc CSDD datu bāzes. Ja noskaidrojas, ka konkrētajai automašīnai nav tehniskās apskates vai apdrošināšanas, tās īpašniekam tiek nosūtīts sods. Visa šī operācija prasa 5 minūtes.

Policijas statistika liecina, ka apmēram 2% satiksmes dalībnieku nav tehniskās apskates, bet apmēram 3% – obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas. Tādēļ kontroles pastiprināšana ir nepieciešama.

Papildus tam Edmunds Zivtiņš pastāsta, ka fotoradaru uzlabošanai policija nav iztērējusi ne santīma. Visi četri esošie fotoradari ir iepirkti par LTAB līdzekļiem. Šī organizācija arī modernizēja tehniku, iemācot to strādāt ar apskatēm un apdrošināšanām. Programnodrošinājuma uzlabošana izmaksāja 10 tūkstošus latu. Apdrošinātāju interese ir izskaidrojama vienkārši: visas izmaksas, kuras radījis neapdrošināts transporta līdzeklis, jāsedz LTAB.

Atgadījumi un sīkas viltības

Pēc Edmunda Zivtiņa vārdiem, tagadējiem fotoradariem ir tikai viens nopietns trūkums — tie ļoti slikti strādā aukstumā.

Pagājušajā ziemā, kad bieži bija -20 grādi, radari strādāja ne ilgāk par stundu. Tiem beidzās akumulatori un sāka iesalt šķidro kristālu displeji. Šobrīd mēs šīs problēmas risinām ar īpašiem apsildāmiem apvalkiem. Jaunajai tehnikai, kuru, kā ceru, mēs iepirksim konkursa rezultātā, šādu trūkumu nebūs.

Pagaidām vadītājiem ir cerība aukstā laikā pasprukt garām fotoradaram. Vispār, kopš šī tehnika ir parādījusies uz mūsu ceļiem, ir bijuši divi atgadījumi:

Viens vīrietis apstājās pie fotoradara un mēģināja to iekraut savas automašīnas bagāžniekā. Policistiem viņš paskaidroja, ka padomājis, ka tā ir bezsaimnieka tehnika, kas pamesta uz ceļa. Otrā gadījumā fotoradars pie Daugavpils vienkārši tika sašauts, domājams ka ar šauteni. Par šo gadījumu turpinās izmeklēšana.

Apdrošināšanas rekordi: 300 tūkstoši eiro

Šajās dienās mēs pārskaitām pirmos 150 tūkstošus eiro no rekordlielās kompensācijas 300 tūkstoši eiro, pastāstīja LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. 2006. gada septembrī iereibis 25 gadus vecs Preiļu iedzīvotājs ar BMW Īrijā bija vainīgs pie nopietnas avārijas. Bez BMW ar Latvijas numuriem šajā avārijā cieta vēl 4 automašīnas. Viens cilvēks gāja bojā. Tā kā vainīgā BMW nebija apdrošināšanas, visus zaudējumus ir jāsedz LTAB. Kopējie zaudējumi ir 291 037 eiro.

Līdz nesenam laikam vadītājiem bez apdrošināšanas veicās. Pašas lielākās izmaksas nepārsniedza 25 tūkstošus eiro. Ja būs vēl daži gadījumi, apjomā salīdzināmi ar Īrijas gadījumu, iespējams ka nāktos celt apdrošināšanas cenas. LTAB zaudējumus sedz no naudas, kuru tam pārskaita visas apdrošināšanas sabiedrības par katru pārdoto OCTA polisi. Tādēļ ir svarīgi, lai automašīnas bez apdrošināšanas tiktu stingri kontrolētas.

Par auto-slepkavām bez bremzēm

Vēl viens nopietns riska faktors — satiksmē piedalās automašīnas, kas nav tehniskā kārtībā. Pēc CSDD pārstāvja Jāņa Liepiņa vārdiem, katru mēnesi apmēram 15 automašīnas tehniskajā apskatē saņem “balto lapu” — aizliegumu piedalīties satiksmē:

Apmēram 60% šādu transporta līdzekļu ir bojāta bremžu sistēma. Tas nozīmē, ka šāds auto nepieciešamajā brīdī vienkārši nespēs apstāties, tādēļ mēs aizliedzam tam piedalīties satiksmē. Šāda auto īpašnieks no tehniskās apskates vietas savu auto drīkst aizvest tikai ar evakuatoru.

Dārgāko avāriju TOP

  1. Latvijas BMW avārija Īrijā 2006. gada 9. septembrī. Avārijā cieta piecas automašīnas, viens cilvēks gāja bojā. Vaininieks — 25-gadīgs Preiļu iedzīvotājs, no avārijas vietas aizbēga, bet vēlāk tika aizturēts. Viņa asinīs tika konstatētas 2.09 promiles alkohola. Paredzamās izmaksas — 291 039 eiro.
  2. Austrija. Sadūrās Latvijas kravas automašīna DAF bez apdrošināšanas ar austriešu Audi. Vieglā automašīna norakstāma, tās vadītājs smagi cietis. Kompensācija — 25 tūkstoši eiro.
  3. Avārija uz Rīgas-Daugavpils šosejas 2007. gada aprīlī. Vaininieks narkotiku reibumā izbrauca pretējās kustības joslā un sadūrās ar vairākām automašīnām. Trīs automašīnas tika pilnīgi sasistas, bojā gāja trīs cilvēki, vēl viens guva vidēja smaguma miesas bojājumus. Pagaidām LTAB cietušajiem ir izmaksājis 25800 eiro.

Avots: «Дорожники»: про улучшенные фоторадары, автомобили-убийцы и рекордную аварию.

1 comment to Ceļu policijas jaunumi

  • Oto

    >Pagājušajā ziemā, kad bieži bija -20 grādi, radari strādāja ne ilgāk par stundu

    Nemaz nerunājot par to, ka nav likumīgi izmantot radaru ārpus tā ražotāja noteiktām normām. Nekādi apsildes apvalki te nelīdzēs no juridiskā viedokļa. Bet ziemā jau īpaši ātrumu tāpat nepārsniegsi.