ECT: Grieķijai jāmaksā kompensācija uzbrukuma gatavošanas brīdī cietušam noziedzniekam
Strasbūra, 9.sept., LETA–AFP. Grieķijai ir jāizmaksā 1000 eiro (553 latus) liela kompensācija ieslodzītajam, kurš guva smagus savainojumus uzbrukuma gatavošanas brīdī, kad viņa rokās eksplodēja spridzeklis, ceturtdien nosprieda Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT). (Izcēlums mans)
2003.gadā prasības iesniedzējam tika piespriests mūža ieslodzījums par saistību ar ekstrēmistu grupējumu “17.novembris”.
ECT viņš sūdzējies par “spīdzināšanu, nehumānu un cilvēka cieņu pazemojošu izturēšanos”.
Ieslodzītais uzskata, ka viņam nav sniegta atbilstoša medicīniskā aprūpe.
Atēnu cietumā ieslodzītais vīrietis joprojām cieš no eksplozijas sekām. Viņam ir amputēta roka, ir nopietnas redzes, dzirdes un kustību problēmas.
Prasības iesniedzējs uzskata, ka atteikums viņu hospitalizēt saistībā ar acu problēmām uzskatāms par nehumānu rīcību.
Savukārt tiesa atzinusi – lai gan varasiestādes ir izrādījušais vēlmi nodrošināt aprūpi, tomēr ir saskatāmi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.panta pārkāpumi.
Konvencijas 3.pants paredz, ka “nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt”.
Varbūt es kaut ko nesaprotu un neesmu pietiekami mūsdienīgs, bet man šķiet, ka ECT lēmums ir pilnīgs sviests. Viņi vēl varētu valsti piespiest maksāt šim cilvēkam invaliditātes pensiju.
Tālu no tā nav arī kādreiz lasītie amerikāņu tiesu gadījumi, kad naktī veikalā pa vēdlodziņu ielaužas zaglis, tumsā neveiksmīgi krīt un salauž sev kāju un pēc tam sūdz tiesā veikala īpašnieku.
Kur ripo pasaule?
1000 eur nav 553 Ls
Un pasaule ripo pretī nopietnam restartam. Labi ka tā, jo esošā civilizācija nav ilgtspējīga. naftas atrašana un izmantošana kā kurināmais un degviela bija lielākā kļūda civilizācijas attīstībā.
Par valūtas kursu – raksti sūdzību LETAi, es brutāli pārkopēju viņu tekstu
Par naftas atrašanu un izmantošanu kā kurināmo — nedomāju, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc tagadējā civilizācija ir apdraudēta. Pārapdzīvotībā saskatu daudz lielākus draudus. Tā noplicina pilnīgi visus resursus, ne tikai enerģētiskos.
Būtībā jau nav starpības, ko viņš ir nodarījis; tiesa skatās tikai, vai pret viņu izturas tā, kā dokumenti pieprasa.
Tā jau ir cilvēktiesību būtība: tev pienākas noteikta līmeņa apiešanās par to vien, ka esi cilvēks. Un, pat ja tu esi pats ļaunākais terorists, kurš, citam ļaunu vēlēdams, pats sev sabojājis veselību, tev pienākas tas, kas pienākas ikvienam cilvēkam.
Tas var izskatīties nepareizi (“viņš ir sliktais, un viņam ir jācieš!”), bet soda veidu noteica tiesa, piespriežot mūža ieslodzījumu; sods nav medicīniskās palīdzības nesniegšana. Ja viņa tiesību nenodrošināšanu izdodas pierādīt, cilvēks ir uzvarējis neatkarīgi no tā, vai viņš ir sliktais vai labais.
Cik no teksta saprotams, medicīniskā palīdzība ir sniegta un ir domstarpības, vai tā ir pietiekama. Ja gadījumā cilvēks ir guvis savainojumus un sakropļojumus pats savas prettiesiskas darbības vai šādas darbības mēģinājuma rezultātā, nedomāju, ka valsts pienākums ir atjaunot viņa organisma pilnu funkcionalitāti. Man šķiet, ka šeit no viena grāvja (nesniegt noziedzniekam palīdzību vispār) tiek pamatīgi stūrēts otrā grāvī (sniegt noziedzniekam pilnu medicīnisku aprūpi). Rezultātā noziedznieks reizēm saņem labāku aprūpi nekā godīgs, bet trūcīgs cilvēks, kas, manuprāt, arī nav pareizi. Turklāt, konkrētā trauma cilvēkam ir tiešas sekas viņa paša darbībai. Ja kaite būtu iegūta jau cietuma laikā (nu, kaut vai reimatisms mitrā kamerā vai māgas kaite no pieticīgas barības), tad prasība par ārstēšanu būtu saprotama, jo cilvēkam taču ir piespriesta brīvības atņemšana, nevis mocīšanas.
LETA. Vācijas komisāre narkotiku politikas jautājumos Mehthilde Dikmansa, aizstāvot sociālajos pabalstos iekļautās summas alkohola un cigarešu iegādei, ceturtdien paziņoja, ka nelielu vājību atļaušanās ir katra indivīda cilvēktiesības.
Interesanti, vai pie nelielajām vājībām nevajadzētu pieskaitīt arī seksu un dot šai vajadzības nedaudz naudas?
[Rietumu] pasaule kopumā virzās uz aizvien humānāku sabiedrības pārvaldi, kur indivīda tiesības tiek aizsargātas. Ja padomā, kāda ir bijusi agrākā situācija, tad tas šķiet visnotaļ pareizi. Kad cilvēki vardarbīgi vērsies pret pastāvošo varu totalitārās valstīs, tad viņu tiesības ieslodzījuma laikā nekādi neaizsargāja, notika spīdzināšana vai cietsirdīga vai pazemojoša apiešanās. Piemēram, Kambodžas Pol Pota režīms, Ķīnas Mao, pašlaik Ziemeļkorejas, arī PSRS Staļina režīms, Vācijas Hitlera režīms un tā tālāk, nerunājot nemaz par tumšajiem viduslaikiem vai vēl agrākiem laikiem, kad spīdzināja un cietsirdīgi vai pazemojoši apgājās vispār ar jebkuru cilvēku, kurš trāpījās varas pārstāvim pa rokai dusmu izgāšanai. Lai tā vairs nebūtu, tika izgudrotas cilvēktiesības.
Protams, ja mēs vērtējam, ka Grieķija mūsdienās nav despotiska valsts un kaut ko tur spridzināt ir galīgi nepareizi, tad mēs šo principu varam sākt vērtēt ačgārni. Bet tā ir subjektīva pieeja. ECT to vērtē objektīvi.
Viss pareizi – tajā brīdī, kad kāds ir apcietināts, viņam ir atņemta brīvība pašam par sevi rūpēties un par viņa veselību ir jārupējās valstij. Tas, kāpēc, viņš ir apcietināts nav svarīgi.
Domāju, ka vienkāršas atbildes uz šo jautājumu nebūs. Ja apcietināts ir kāds “bomzis”, kas slims ar tuberkulozi un vēl kādām lipīgām slimībām un kuram trūkst lielākās daļas zobu, un kurš, kā redzams, arī brīvībā būdams nav par savu veselību rūpējies, no valsts un sabiedrības viedokļa pareizi būtu ārstēt lipīgās slimības. Bet vai valsts pienākums būtu viņam nodrošināt zobu protezēšanu?
Ja zobu protezēšana ir vispārējā kārtībā pieejama ieslodzījuma vietās tajā valstī un ieslodzītais ir vērsies ar lūgumu nodrošināt arī viņam tādu aprūpi, kas ir līdzvērtīga pārējo ieslodzīto iespējām, bet varas pārstāvji tieši viņam to ir lieguši, kaut arī šis cilvēks izcieš zobu sāpes, tad – iespējams – arī to var vērtēt kā “cietsirdīgu apiešanos”. Ja arī vispārējā kārtībā ieslodzītajiem nav stomatologs pieejams, bet konkrētais ieslodzītais spēj to uzaicināt (nepārkāpjot ieslodzījuma vietā noteikto drošības režīmu) un apmaksāt pats, bet administrācija speciāli to liedz, tad arī. Jo veselības aprūpe aizskar cilvēktiesības.
Tomēr, domāju, par cietsirdīgu apiešanos nevarētu runāt, ja stomatologs tās valsts ieslodzījuma vietās nav vispārpieejams un arī konkrētais cilvēks pats to nevar apmaksāt, bet ir pieprasījis viņam tādu nodrošināt, tātad pāri valsts vispārēji nodrošinātajām iespējām.
Cilvēktiesību aizsardzība jau nav strikti vienveidīga visā pasaulē, tās pārkāpumu konstatēšanai vērtē arī amatpersonas subjektīvo attieksmei un objektīvos apstākļus, kuros tas izpaudās.
Šajā Grieķijas lietā, šķiet, mums nav zināmi visi apstākļi, kurus vērtēja ECT. Tāpēc mēs daļēji projicējam savas nostādnes uz šo situāciju.
Varbūt to cilvēku iemeta kamerā uz pāris diennaktīm pēc aizturēšanas bez jebkādas mediķa apskates, un tikai vēlāk atnāca mediķis un uzlika apsējus, iedeva antibiotikas, lai nesapūst. Tad kāda atšķirība, varēja taču arī pēc pāris dienām neaicināt mediķi, ja vēlas pamocīt cilvēku. Vai nu ir, vai nav.
P.s. Es personīgi vados pēc tādas subjektīvas nostādnes, ka teroristiem, narkotiku tirgoņiem, slepkavām un izvarotājiem, ja ir atbildību pastiprinoši apstākļi un / vai ir atkārtoti veikts tāds noziegums, jāpiespriež nāvessods. Lai nemocās pats un nemoca citus. Taču, ja tas nav piespriests, tad nav paredzēts arī mocīt cilvēku ieslodzījuma vietā. Jo tas tikai vairo naidu, bet naids rada atriebības alkas, t.sk. tā cilvēka atbalstītājos, un viss kopumā sabiedrībā kļūst aizvien sliktāk.
Lielais pļāpa “solaris” varētu varbūt pats arī to nāvessodu regulāri izpildīt, ko? Pie mums laikam bija nošaušana, ar visām izrietošajām sekām.
Lūdzu atturēties no personīga uzbrukuma citam diskusijas dalībniekam!
Cietums pirmkārt ir pāraudzināšanas iestāde. Iznākot no turienes, cilvēkam ir jābūt pozitīvam, gatavam iekļauties sabiedrībā un arī pietiekami veselam.
Tā būtu ideālā pasaulē, kurā pārpratuma pēc vēl būtu noziedzība saglabājusies
OK, Zviedrijas, Norvēģijas, varbūt vēl dažu valstu cietumi, cik lasīts un redzēts bildēs, šim modelim tuvojas. Bet ko iesākt valstīm, kurām noziedzības līmenis ir augstāks, bet līdzekļu ieslodzījuma vietu iekārtošanai un uzturēšanai – daudz mazāk? Izveidojot cietumos lieliskus apstākļus ieslodzītajiem, labākus nekā lielai daļai brīvībā esošo, valsts riskē, ka daļa mazāk apzinīgu valsts iedzīvotāju tīšuprāt mēģinās iekļūt cietumos. Vai tas ir sabiedrības interesēs? 
Skatījos Discovery raidījumu par bandām, kur kārtējā sērija bija par Dienvidāfriku. Tur ir interesanti, ka cietumā ir trīs stabilas bandas “26″, “27″ un “28″, kuru ‘ģenerāļi’ arī ir cietumā un uztur ļoti vardarbīgu dzelžainu disciplīnu. Brīvībā ir vairākas citas bandas, piemēram, “americans” (arī melnie), kas nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību utt. savā kontrolētajā rajonā. Starp dažādām bandām ir gan konkurence, gan arī sakari. Tad lūk, tas cietums ir ar ļoti, ļoti sliktiem dzīves apstākļiem, praktiski visi ieslodzītie kaut kad ir tikuši seksuāli izmantoti un viņiem nākas pakļauties despotiskai kriminālajai hierarhijai, vai arī viņi tiek nogalināti; komforta tur – mūsu izpratnē – faktiski nav. Tomēr tajā cietumā apzināti cenšas nokļūt daudzi cilvēki, jo viņu dzīves apstākļi graustu rajonos ir vēl sliktāki, turklāt cietumā viņi var pacelties augstāk noziedzīgajā hierarhijā.
Tas apstāklis, ka daudzi cilvēki cenšas nokļūt cietumā, nav sabiedrības interesēs, protams, jo tikai vairo bandu ietekmi. Tomēr apstākļi tajā cietumā ir drausmīgi – ja vērtē no rietumvalstu komforta viedokļa. Tātad viss ir nosacīti.
Fotogrāfam – Domāju, ka es varētu. Līdz šim gan nav nācies nevienu nogalināt. Taču slepkavu un izvarotāju upurus ir gan nācies redzēt. Un arī ar slepkavām ir nācies runāt, proti – ar cilvēkiem, kuri ir nogalinājuši citus cilvēkus. Tāpēc es zinu, kādi viņi ir, un kādi ir upuri. Ja kādam nav sirdsapziņas, tad viņam ir vienaldzīgi upuri, viņš domā tikai par sevi. Bet ja ir sirdsapziņa, tad cilvēks vēlas pasargāt citus no ciešanām.
Bet vai tev kaut kas ir arī ko teikt par raksta tematu?
Ļoti šaubos par “Domāju, ka es varētu.” nogalināt. Vai arī kādam ir spēja nolaisties līdz tam izvarotāju un slepkavu līmenim, vai arī viņš jau tāds ir…
Letiņiem ir laba dok. filma par augstāko soda mēru Latvijā. Noskaties. Liekas visi, kas izpildīja nošaušanu paši agri, vai vēlu sevi līdzīgā veidā nobendēja, pakārās, u.tml.
Tad sanāk, ka visi profesionālās armijas karavīri, kā arī specvienību darbinieki (kuri glābj ķīlniekus utt.) ir izvarotāju un slepkavu līmenī?
Nevajag projicēt uz citiem savas [aprobežotās] iedomas!
Tu gadījumā neesi “politiķis”?
Dikti labi demagoģija padodas – ļukrstēt ap tēmu, vienam māte otram kleita…
Miers mājā un visiem labs prāts.