Tradicionāli visbiežāk viltotā nauda pasaulē ir amerikāņu dolāri. Kopš eiro ieviešanas un plašas izplatības, arī eiro ir kļuvusi par viltošanai pievilcīgu valūtu.
Viltotās naudas atpazīšana parasti notiek uz tausti un apskati dažādos lenķos, bet skenēšanas, kopēšanas un drukāšanas tehnoloģiju attīstība ir padarījusi šīs tehnoloģijas pieejamākas arī naudas viltotājiem un labākie viltojumi parasti iztur subjektīvos testus. Lai padarītu banknotes grūtāk viltojamas, tajās iekļauj arvien lielākā skaitā dažādus pretviltošanas elementus, tai skaitā īpašus papīrus, slēptus attēlus, ūdenszīmes, metāla joslas, magnētiskās atzīmes, īpašas iespiedtehnoloģijas, hologrammas, turklāt atsevišķām banknošu daļām var būt reakcija pret infrasarkano vai ultravioleto apgaismojumu, bet visas šīs papildus drošības lietas padārdzina banknošu izgatavošanu. Lai arī viltojumu atklāšanā joprojām visplašāk lietotās metodes ir attēlu un drukas kvalitātes novērtējumi un šīs metodes joprojām spēj atklāt lielāko daļu viltojumu, tiek strādāts arī pie banknošu ķīmiskās analīzes metodēm, lai arvien labākas kvalitātes viltojumus varētu droši atpazīt.
Ķīmiskās metodes tiek lietotas jau sen, bet tikai epizodiski atsevišķās pētnieciskās laboratorijās. Infrasarkanā spektrometrija, gāzu hromatogrāfija, masu spektrometrija, lāzerdesorbcija ir spēcīgas metodes, lai atklātu viltojumus un identificētu viltojumos izmantoto krāsu kopētāju tonerus. Tiesa, biežāk šīs metodes ir lietotas nevis lai atklātu viltojumus, bet lai noteiktu banknošu piesārņojumu ar narkotikām. Plašāku šo metožu izmantošanu bremzē to sarežģītība, kā arī bieži vien nepieciešamība īpaši sagatavot pētāmos paraugus.
Tādēļ interesanta ir jauna desorbcijas/jonizācijas metode priekš tiešas masas spektrometrijas, kas izceļas ar savu vienkāršību (pagaidām tā ir relatīva vienkāršība šajās lietās iesvaidītajiem) un ātrumu. Jonizācija tiekot veikta parastā atmosfēras gaisā un sekojošā masu spektrometrija tiekot veikta tieši no pētāmā parauga virsmas un neprasot tikpat kā nekādu vai pilnīgi nekādu parauga sagatavošanu. Bet pietiks klabināt briesmīgus vārdus, lai runā daži attēli:
Iegūtie spektri triju dažādu nominālu īstām brazīļu banknotēm
Iegūtie spektri īstai banknotei (Authentic), tintes drukas kopijai (inkjet), lāzerdrukas kopijai (laserjet)
Specifiski spektri dolāram un eiro
Atrasts šeit: Instantaneous chemical profiles of banknotes by ambient mass spectrometry
Brazīlijā izstrādātās metodes pielietojums ir iespējams plašāks, nekā tikai viltotas naudas atklāšanā. Jau tagad ir redzams, ka to var lietot, lai atklātu viltotu parfirmēriju, eļļa, biodegviela un droši vien arī citus vielu sastāva viltojumus. Tāpat ir redzami pielietojumi ar neredzamām atzīmēm uz banknotēm vai iesaiņojumiem, kas ļautu ātri noteikt, vai saturs ir bijis pieejams trešajām personām, vai nē.
P.S. Nupat pamanīju, ka šis raksts ir savā ziņā jubilejas raksts — piecsimtais. Labi zinu, ka ne visi raksti te vienlīdz vērtīgi (tas vēl maigi teikts), bet iemesls mazam mēriņam vakarā tomēr būs 
Ap to laiku, kad aizvien plašāk papīra naudu nomaina elektroniskie norēķini, veltīt milzu pūles papīra naudas viltojumu novēršanai šķiet neperspektīvi. Mani vairāk uztrauc šimeri bankomātos u.tml. tehnoloģijas, jo lielu skaitu papīra banknotes parasti jālieto vien tehnoloģiski maz attīstītās valstīs (kur ir maz izplatīti elektroniskie norēķini), bet tur arī vietējās naudas banknotes nav diez cik aizsargātas, bet kvalitatīvus dolāru vai eiro viltojumus tur tāpat diez vai spēs atklāt, ja norēķināšos.
P.s. Paldies par šī interesantā portāla uzturēšanu!
Man šķiet, ka papīra naudu (OK, naudu kā fiziskas naudas zīmes) ir vēl par agru norakstīt. Būs kā ar teātri, kad radās kino. Atskanēja balss, ka tas ir teātra gals. Kad radās televīzija, atskanēja tikpat sērīgas un ķērcošas balsis, ka tas ir kino gals. Bet kā ir šodien? Pastāv gan kino, gan televīzija, gan teātris. Domāju, ka līdzīgu būs arī ar papīra naudu. Paliks kāda niša, kuru tā apkalpos.
Bet pretviltošanas pasākumi un viltojumu atklāšana – metodes un nepieciešamība atklāt viltojumus jau nav tikai naudai. Vilto visu ko. Ķīnā pat ir sens uzskats, ka ja tu māki atdarināt meistaru, tu pats esi meistars. Domāju, ka tas daļēji izskaidro ķīniešu lielo aizraušanos ar kopēšanu, kas viņu apziņā nav nemaz slikta lieta
http://www.antivirus.lv/news.php?l=lv&d=15.07.2010&n=1&w=1
Šķiet, ka preizāk būtu “brazīliešu banknotēm”!
Varbūt. Kādreiz garajos ziemas vakaros par to padomāšu
No visām sīkām kļūdiņām izbēgt ir grūti, un tāds nav arī mērķis – kļūt par latviešu pareizrakstības augstāko virsotni un paraugu visiem. Drusku piedomāju un rakstu tik pareizi, cik māku un cik sanāk.