Ķīnas televīzija ir parādījusi ķīlnieces atbrīvošanas operatīvās filmēšanas kadrus. Kādā Ķīnas dienvidu pilsētā noziedznieks uzbruka garāmgājējam un autobusu pieturā to aplaupīja. Tūlīt pēc tam, mēģinot izvairīties no aizturēšanas, viņš sagrāba par ķīlnieku 20-gadīgu meiteni, draudot tai ar šķērēm. Viņš meiteni vairākkārt ievainoja rokā un sejā.
Policija aplenca notikuma vietu un sāka sarunas ar noziedznieku. Sieviete-policiste, tērpta civilā apģērbā, piedāvāja noziedzniekam pudeli ar ūdeni, kuru nometa pie noziedznieka kājām. Noziedznieks pats negribēja pirmais dzert nepārbaudītu ūdeni, nobažījies, ka tas var būt ar kādām zālēm…
tikai neparādīja, vai tā ķīlniece palika dzīve.
Bargā policiste sižeta beigās smējās. Ir cerība, ka tādēļ, ka trāpīja tam, kuram jātrāpa un netrāpīja tai, kurai nebija jātrāpa
Cerība, ka trāpīja tikai kur vajag, tiešām ir, it sevišķi no 3-4m attāluma, kad mērķim puskorpuss un visa galva brīva. Pretējais gadījums jau vilktu uz “nevari trāpīt pat pa šķūnīša sienu”.
Bet katram gadījumam jāiegaumē, ka, ja sarunu vedējs kaut ko pamet ar vadošo roku, bet rāda uz to ar otru, tad ar vadošo grib darīt kaut ko svarīgāku kā vienkārši pakasīties.
Smejas bieži vien arī stresa situācijās aiz uztraukuma.
Tā es zinu, kad mani sieva krāpj.