Izcili noziegumi

Lai iekrautu nozagto mašīnā, viņiem pietika divdesmit minūtes, bet sagatavošanās reizēm prasa daudzas nedēļas. Piemēram, divsimt metru garu tuneli, caur kuru iekļuva Brazīlijas centrālajā bankā, noziedznieki raka vairāk kā četrus mēnešus. Balva par izdomu noziedzniekiem var būt reizēm miljoni dolāru, bet reizēm — ieslodzījuma vietas.

Tonbridge, Kent

Bostonas muzejs: 300 miljoni dolāru

1990. gada 28. marta naktī Bostonas muzejā ienāca divi vīrieši policijas formas tērpos. Apsargiem viņi paskaidroja, ka ieradušies pēc trauksmes signāla, pēc tam, nelietojot ieročus, sasēja visus apsargus, atslēdza signalizāciju un nozaga vienpadsmit vērtīgas gleznas, starp kurām bija Rembranta un Vermēra gleznas, un vienu vāzi.

Vēsturē lielākā gleznu zādzība ilga mazāk par pusotru stundu un tās vērtība tiek lēsta uz 300 miljoniem dolāru. Pie tam, speciālisti uzskata, ka laupītāji ir bijuši amatieri, jo, izgriežot gleznas no rāmjiem, viņi nav centušies samazināt to bojājumus un nav paņēmuši daudz vērtīgākus darbus. Par noziedznieku noķeršanu ir izsludināta balva 5 miljoni dolāru un izmeklēšanā bija iesaistīti 30 detektīvi, bet bez rezultāta. Nozagto gleznu rāmji joprojām ir tukši.

Knightsbridge banka Londonā: 111 miljoni dolāru

Sākotnēji viss izskatījās kā parasta klientu vizīte. Divi vīrieši, kas 1987. gada 12. jūlijā ienāca Knightsbridge bankā Londonas centrā, paziņoja, ka vēloties abonēt individuālo seifu. Bet, tiklīdz viņi bija nokļuvuši bankas pagrabā, viņi izvilka ieročus un neitralizēja apsardzi un darbiniekus. Par individuālā seifa īri viņi vairs neieminējās, toties aptīrīja citu klientu seifus.

Laika šīm nodarbēm viņiem netrūka, jo noziedznieki nebija muļķi un bija uz bankas durvīm pielikuši zīmi, ka individuālo seifu telpa uz laiku ir slēgta. Apmēram stundu pēc tam, kad noziedznieki bija jau aizbraukuši, vienam no apsargiem izdevās atbrīvoties un ieslēgt signalizāciju. Policijai notikuma vietā izdevās atrast pirksta nospiedumu un identificēt vienu no laupītājiem – Valeria Vicceie. Pēc ilgstošas izsekošanas izdevās atklāt arī viņa līdzdalībnieku. Cietumā viņš uzrakstīja grāmatu par laupīšanu, kas kļuva visai populāra.

Banka Tonbridžā, Kentā: 92.5 miljoni dolāru

Kad divi vīrieši policistu formās 2006. gada 21. februārī apturēja Tonbridžas bankas menedžeri Colin Dixon ceļā no bankas uz mājām pēc darba, viņš padomāja, ka tā ir kārtējā policijas pārbaude uz ceļa. Viņš bez iebildumiem iesēdās kopā ar policistiem viņu furgonā ar zilām bākugunīm, kur to sagaidīja pārsteigums – viltus policisti viņu sasēja un aizveda uz pamestu fermu Kentas rietumos. Tur “policisti” ievilināja arī Diksona sievu ar astoņgadīgo dēlu un menedžeri šantažēja, ka nogalinās visu viņa ģimeni.

Jau nākošajā dienā viņi ar Diksona palīdzību iekļuva bankā, izmantojot viņa ģimeni kā ķīlniekus. Laupīšanas laikā viņi spēja neitralizēt bankas personālu 14 cilvēku sastāvā. Šādā veidā tika paveikta laupīšana, kuras laikā laupītāji bija spiesti atstāt bankā vairāk kā 266 miljonus dolāru, kurus neizdevās iestūķēt savā kravas mašīnā. Laupīšanai viņi patērēja mazāk kā vienu stundu. Vēl pēc sešpadsmit minūtēm apsargiem izdevās izsaukt policiju.

Pēc diviem gadiem par laupīšanu tika notiesāti pieci vīrieši, kas saņēma sodus no 15 gadiem līdz mūža ieslodzījumam, bet 2009. gadā tika notiesāts arī sestais laupītājs. Policija uzskata, ka vēl viens dalībnieks joprojām atrodas brīvībā.

Komentārs — Vikipēdijā ir runa par Securitas naudas pārskaites centru, līdzīgu kā G4S centru Zviedrijā. Tas šķiet ticamāk, jo parastās bankās tik lielas naudas summas skaidrā naudā nemēdz būt.

Lielā vilciena aplaupīšana: 74 miljoni dolāru

Leģendāro laupīšanu paveica 15 vīri 1963. gada 8. septembrī. Šajā dienā agrā rīta stundā ar viltus semafora signālu tika apturēts vilciens, kas veda Skotijas banku un firmu naudu. Laupītāju grupai, kas laupīšanu plānoja vairāk kā gadu, izdevās otrajā vagonā iegūt 120 maisus ar naudu, kamēr notika mēģinājums nozagt pirmo vagonu kopā ar lokomotīvi. Laupīšanas laikā notika sadursme ar lokomotīves mašīnistu, kurš tika ievainots ar dzelzs stieni un vēlāk no ievainojumiem mira.

Ronnie Biggs

Tā kā laupītāji laupīšanas laikā bija atstājuši daudz pirkstu nospiedumu, policija samērā viegli spēja sameklēt visus bandas locekļus. 1964. gada aprīlī viņi visi tika notiesāti ar cietumsodu 307 gadu kopējā garumā, bet tas vēl nebija stāsta gals.

Viens no notiesātajiem laupītājiem — Ronnie Biggs izbēga un pavadīja sekojošos gadus Austrālijā un Brazīlijā un atgriezās Anglijā 2001. gadā. Viņš atkal tika ieslodzīts, bet pēc 8 gadiem atbrīvots medicīnisku iemeslu dēļ.

Charlie Wilson aizbēga uz Kanādu, kur 1968. gadā tika notverts un ieslodzīts. Pēc desmit gadiem viņš tika atbrīvots. 1990. gadā viņu atrada nošautu savā villā Spānijā.

Ronald Edwards aizbēga uz Meksiku, bet vēlāk padevās varas iestādēm. 1994. gadā viņš beidza dzīvi pašnāvībā.

Brazīlijas centrālā banka: 69.8 miljoni dolāru

2005. gadā Brazīlijas noziedzniekiem izdevās neiespējamais — viņi izraka tuneli zem diviem māju kvartāliem un caur to iekļuva centrālajā bankā. Tā kā viņiem šādā veidā izdevās apiet signalizāciju, par zādzību kļuva zināms tikai nākošajā dienā. Tunelis bija izrakts četru metru dziļumā un noziedznieki, kuru skaits tiek vērtēts no 10 līdz 20 cilvēkiem, raka šo tuneli no īrētas ēkas veselus četrus mēnešus.

Interesanta detaļa šai stāstā ir tā, ka nauda nebija apdrošināta, jo banka uzskatīja ka zādzības risks ir niecīgs. Kad pēc diviem mēnešiem policijai izdevās notvert lielāko daļu bandas, naudu atklāt vienalga nebija iespējams, jo banknotes nebija reģistrētas. Tādā veidā zagto naudu nav iespējams atklāt pēc banknošu numuriem.

Irākas centrālā banka: 1 miljards dolāru

Šis gadījums nav īsti pieskaitāms pie pasaules lielākajām laupīšanām, jo tas notika bez vardarbības vai to draudu pielietošanas, bet summas lielums ir pieminēšanas vērts. Tas notika 2003. gadā pirms tam, kad amerikāņi sāka bombardēt Bagdādi. Sadama Huseina dēls Kusajs izveda no centrālās bankas vienkārši neticamu summu — 1 miljardu dolāru.

Lai izvestu naudu, pietika ar vienu Sadama parakstītu vēstuli. Ar viņa pavēlēm neviens nekad nestrīdējās un tādā veidā bankas darbinieki izsniedza naudu bez kādām problēmām. Kusajs ar palīgiem sakrāva naudu, pēc aculiecinieku nostāstiem, trijās traktoram piekabinātās piekabēs.

Domājams, ka tieši no šīs naudas radās tie 650 miljoni dolāru, kas vēlāk tika atrasti vienā no Sadama pilīm. Pārējā nauda netika atrasta.

Avots: Největší loupeže v historii: přijeli malým autem a miliony museli nechat v bance.

Agrāk šeit par līdzīgiem noziegumiem:

• Rūpīgi plānots noziegums — G4S naudas apstrādes centrs Zviedrijā, laupītāji ierodas un aizbēg ar helikopteri
• Rūpīgi plānots noziegums – 2 – turpinājums iepriekšējam
• Vajag tik rakt! — Brazīlijā atkal rok tuneli pēc naudas
• Vajag tik rakt! — Tuneļus uz bankām rok arī Parīzē un citur Francijā