Jutas štata universitāte veica pētījumu, kā braucējus ietekmē mobilā telefona lietošana. Veica drošos apstākļos, mērot reakcijas laikus braukšanas trenažieros. Pētījums konstatēja to, ko varēja sagaidīt – runāšana pa telefonu pasliktina spējas vadīt automašīnu. Reakcijas laiks pasliktinās. Pasliktinās, bet ne visiem, jo apmēram 1 no 40 autovadītājiem ir “superdarbonis” (supertasker), kurš patiešām var runāt pa telefonu un vadīt automašīnu bez kaitīgas ietekmes uz auto vadīšanas precizitāti un reakcijas ātrumu. Bet parastajam braucējam reakcijas laiks pasliktinoties apmēram par 20%.
Šķiet, ko tur vēl domāt? Telefons automašīnā jāaizliedz un viss! Nav te ko diskutēt! Bet…
Kāda cita amerikāņu iestāde – Highway Loss Data Institute – ir publicējis sava pētījuma datus un konstatējis, ka mobilo telefonu aizliegšana neuzlabo avāriju situāciju, kas ir pilnīgi pretēji gaidītajam. Šim pētījumam materiāli tika iegūti gan tajos štatos, kur mobilais telefons ir aizliegts, gan tieši kaimiņu teritorijās, gan pirms aizlieguma stāšanās spēkā, gan pēc tā, lai izslēgtu citu faktoru ietekmi uz gala rezultātu. Un rezultāts bija tāds, ka daudzi sāk šaubīties un tikai stingrās līnijas aizliedzēji pastāv uz to, ka runāšana pa telefonu un automašīnas vadīšana ir savstarpēji nesavienojamas lietas. Un vēl maza piebilde – Highway Loss Data Institute ir ar apdrošinātājiem saistīta organizācija un no šādas organizācijas loģiskāk būtu sagaidīt tādu slēdzienu, uz kura pamata apdrošinātāji varētu neizmaksāt atlīdzības.
Bet Jutas štata universitātei gribētos lūgt citu reizi pētījumus veikt atbildīgāk un izpētīt ne tikai telefona ietekmi, bet arī runāšanu vispār un runāšanu ar cilvēkiem, kas mašīnā, auto radio ietekmi uz prasmi vadīt un citas interesantas lietas.
Lasāmviela:
Man ceļa zīmes novērš uzmanību no auto vadīšanas
Man patīk runāt pa telefonu, nav garlaicīgi braukt!
Man atkal ļoti bieži sanāk runāt pa telefonu braucot. Ar brīvroku sistēmu, protams.
Bērni pakaļējā sēdeklī novērš uzmanību daudz vairāk.