Pamazām parādās ziņas par to, kāpēc gaisa satiksme virs Eiropas bija tik dramatiski slēgta tik ilgu laiku. Ja pavisam īsi, tad — izmešu mākoņu kustība tika modelēta uz datora un nebija mērījumu par patieso atmosfēras sastāvu, par pelnu koncentrāciju un sastāvu, kas apstiprinātu vai liktu pārskatīt datormodelēšanā iegūto ainu.
Drusku garāks izklāsts ir zemāk.
Otrā Pasaules kara gados un pēc tam britu aviācijai bija lielā skaitā lidmašīnas, kuras varēja izmantot gaisa paraugu ņemšanai, īpašu uzmanību pievēršot radioaktīvu izmešu atrašanai, bet civilās lidmašīnas šādus lidojumus pārtraukušas 1964. gadā. Pēc tam kādu laiku turpinājušies līdzīgi lidojumi ar speciāli aprīkotiem bumbvedējiem, bet arī tie pakāpeniski nolietojušies un norakstīti. 1980. gadā esot palikušas tikai divas lidmašīnas — pārbūvēts reaktīvais bumbvedējs Canberra un īpaši aprīkota transportlidmašīna C-130 Hercules. Pirmā lidmašīna no tām tika norakstīta vecā Canbera, bet 2001. gadā līdzekļu taupīšanas nolūkā tika pārdots Hercules.
Četrus gadus nenotika nekādi mērījumi, kamēr tika iegādāta un aprīkota BAE-146. Laba lidmašīna, bet tāda joprojām ir tikai viena.
Otra lidmašīna britu rīcībā bija Vācijā ražotā propelleru lidmašīna Dornier 228. Visā Eiropā situācija nebija labāka — teorētiski bija 24 lidmašīnas (ieskaitot abas pieminētās britu lidmašīnas) uz 27 gaisa telpām, turklāt viena no šīm lidmašīnām bija mikrovieglā lidmašīna.
Kad sākās vulkāna izvirdums un mākonis sāka virzīties Eiropas virzienā, britu labākā lidmašīna – BAE-146 bija izjaukta, lai to pārkrāsotu. Rezultātā nācās izmantot otru — Dornier 228, kas bija daudz mazāka, lēnāka, ar nehermetizētu salonu(?) un spēja paņemt daudz mazāk aparatūras un spēja pacelties maksimāli līdz 7000 metru augstumam, kas ir zemāk par pelnu mākoņu augstumu un zemāk par parasto augstumu, kurā lido reaktīvās pasažieru lidmašīnas. Bet arī Dornier pirmo reizi gaisā pacēlās tikai ceturtajā lidojumu aizliegumu dienā.
Rezultātā izmešu mākoņa kustība tika modelēta, izmantojot datormodeli, kas savulaik tika izveidots pēc Černobiļas katastrofas, lai modelētu radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos. Tālākais jau notika saskaņā ar Starptautiskās Civilās Aviācijas Organizācijas ICAO (International Civil Aviation Organisation) ieteikto “nulles tolerances politiku”, kas pēc 1982. gada atgadījuma ar British Airways Boeing 747 rekomendē pilnīgi apturēt lidojumus pat pie niecīgiem vulkānisko izmešu daudzumiem gaisā. Šeit pilnīgi tiek ignorēts fakts, ka toreiz lidmašīna lidoja ļoti tuvu vulkānam, izlidojot cauri koncentrētam izmešu mākonim. ASV un dažās citās vietās ICAO nulles tolerances politika tiek vienkārši ignorēta un šobrīd arvien vairāk speciālistu uzskata, ka nulles tolerances politika ir pārspīlējums.
Kad beidzot tika samontēta BAE-146 un tā pacēlās gaisā un ar to tikai iegūti reāli dati, izrādījās, ka lielākā pelnu un putekļu koncentrācija britu gaisa telpā ir ap 100 mikrogramiem kubikmetrā gaisa, bet reaktīvie dzinēji spēj darboties pie pelnu koncentrācijas līdz 2000 mikrogramiem kubikmetrā gaisa, tātad pie 20 reizes lielākām koncentrācijām. Pie tam — 2000 mikrogrami uz kubikmetru gaisa ir koncentrācija, kura ir labi saskatāma. Tad beidzot lidojumu aizliegumi tika atcelti.
Šeit jāpiezīmē vēl būtiska lieta, ko nevar atklāt datormodelēšanā — izmešu sastāvs. Galvenās vulkāna izmešu sastāvdaļas ir bazalts, kas ir relatīvi nekaitīgs un andezīts, kas dzinējiem ir daudz bīstamāks. Tāpat svarīgs ir daļiņu izmērs. Lielākas daļiņas ir bīstamākas, bet tās ātrāk nosēžas. Šādus datus iegūt var tikai ar lidmašīnām, kuru, kā redzam, Eiropā trūkst.
Rezultātā dabas katastrofa pārtapa cilvēku pašu radītā haosā.
Saites:
no vienas puses, teicama ūdens uzliešana uz skepses dzirnavām. jaunieši ar kabatsnaudas budžetu var safočēt zemi no gandrīz-kosmosa (http://www.robertharrison.org), bet industrija ar miljoniem ikdienas apgrozījumu nespēj novērtēt problēmas savā degungalā?! (un viņiem 8km virs zemes IR ikdienas deguna gals)
no otras puses, Daily Mail ir dzeltenā prese. C’mon, drosiba/pudele…
Šajā gadījumā vairāk uztraukums ir par Eiropas mazspēju un birokrātu bailēm uzņemties atbildību. Galu galā, Klusā okeāna pusē vulkāni dūmo nepārtraukti, gan Indonēzijā, gan Kamčatkā un vēl citās vietās, bet tādu totālu gaisa satiksmes ierobežojumu tur nav. Ierobežojumi ir tikai tik, cik tas nepieciešams lidojumu drošībai. Tātad runa ir par lēmumu pieņemšanas mehānismu. Un protams, par informāciju, uz kuras pamata šie lēmumi tiek pieņemti. Ja Eiropa nespēj nomērīt patieso piesārņojuma līmeni, paļaujas tikai uz datormodelēšanu, kas daudzmaz ticamus rezultātus spēj radīt tikai īstermiņā (piemēram varam apskatīt laika prognozes, kuru precizitāte pēc 3 dienām sāk pamatīgi samazināties) un tad ar domu “ka tik kas neatgadās” aizliedz pilnīgi visu gaisa satiksmi, tas nav pareizi.
Par avotiem – nu un kas, ka Daily Mail ir dzeltens? Kaut kā nav dzirdēts, ka viņi bieži būtu notiesāti par meliem vai nepatiesībām. Dzeltenums viņiem ir tēmu izvēlē un izklāsta formā. Ja interesantu informāciju atradīšu mūsu “Privātajā dzīvē” un tā man šķitīs pietiekami ticama, nešaubīdamies par to rakstīšu un norādīšu avotu. Bet šajā gadījumā bija arī citi avoti, kas rakstīja apmēram to pašu, tā ka ticamības moments bija. Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka visi barojušies no vienas informācijas un tā ir bijusi aplama, bet no tā 100% pasargāts nav neviens, arī nopietnos zinātniskos žurnālos gadās gļuki
Ja šeit gadās faktu kļūdas, tad protams lūdzu uz tām norādīt. Argumentētas diskusijas šeit tiek gaidītas, pat ja tajās tiek izteikti viedokļi, kas nesakrīt ar manējo
[...] This post was mentioned on Twitter by @o79. @o79 said: Putekļi un pelni – 2 http://bit.ly/dDtqE3 [...]