SAB 2009.gada darbības pārskats

Šodien iznāca preses relīze, ka ir publicēts Satversmes Aizsardzības Biroja 2009. gada pārskats.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm. Likumā noteiktā kārtībā SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.

2009.gads birojam bijis strukturālu pārmaiņu gads. Kā vairumam valsts iestāžu, arī SAB budžets tika samazināts. Tomēr, rūpīgi izvērtējot un pilnveidojot biroja struktūru un pienākumu sadali, SAB ir radis iespēju pildīt savas funkcijas arī ierobežota finansējuma apstākļos.

Izlūkošana un pretizlūkošana

Izlūkošanas un pretizlūkošanas ietvaros SAB iegūst, apkopo, analizē un izmanto ar valsts drošību un aizsardzību saistītu informāciju.

Balstoties uz operatīvās un atklātās informācijas avotiem, 2009.gadā SAB sagatavoja apkopojumus par Latvijai politiski un ekonomiski būtisku valstu, kas neietilpst NATO un ES, sociāli ekonomisko situāciju, un tās izpausmēm iekšpolitikā un ārpolitikā. SAB sniedza detalizētus izlūkošanas informācijas apkopojumus Nacionālajai Drošības Padomei par šo valstu interesēm Latvijā un to īstenošanā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un konkrētām personām.

2009.gadā SAB turpināja un attīstīja ārpus NATO un ES esošu valstu izlūkdienestu darbības izpēti, kontroli un preventīvos pasākumus. Apkopojot iegūto izlūkošanas un pretizlūkošanas informāciju, jāsecina, ka ārpus NATO un ES esošo valstu specdienestu interese par Latviju nav mazinājusies. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav konstatētas būtiskas izmaiņas šo dienestu darba metodēs.

2009.gadā pretizlūkošana ir konstatējusi šādas ārvalstu specdienestu intereses un darbības virzienus Latvijā, kuros izlūki cenšas iegūt nepublisku informāciju:

  • Politiskās aktualitātes, partiju aizkulises, politisko spēku savstarpējās attiecības, jaunu politisku spēku veidošanās iespēja, partiju finansējuma jautājumi.
  • Kandidātu virzīšana Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās, vēlēšanu iznākums un tā ietekme uz iekšpolitisko situāciju.
  • Valdības veidošanas process, premjera amata kandidāti, valdības stabilitāte, prezidenta ietekme uz valdību.
  • Latvijas augstākās amatpersonas (arī bijušās), to dienaskārtība un pozīcija izlūku mītnes zemei nozīmīgos jautājumos.
  • Ekonomiskā situācija Latvijā, uzņēmējdarbības nosacījumi un aktivitātes, investīciju vide, valsts budžets un tā pieņemšanas process.
  • Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā, starptautisko aizdevēju piesaistīšanas process – aizdevumu apmērs, procentu likmes, sarunu gaita.
  • Starptautiskie un reģionālie enerģētikas projekti, piemēram, Latvijas- Zviedrijas augstsprieguma kabelis, Latvijas elektroenerģijas tirgus aspekti.
  • Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inovācijas, Latvijas zinātniskais potenciāls, inženierzinātņu un īpaši militārās zinātnes un industrijas attīstības perspektīva.
  • Latvijas masu mediji, to īpašnieku maiņa, redakcionālā politika.
  • Latvijas militārās aktivitātes un militāri tehniskais nodrošinājums, Latvijas darbība NATO, sadarbība ar ASV.

Ārvalstu specdienestu virsnieki informāciju par interesējošiem jautājumiem vāc gan no publiski pieejamiem avotiem, gan no kontaktpersonām, ievērojot stingru konspirāciju. Tādēļ SAB regulāri – iknedēļas informatīvo pārskatu ietvaros, kā arī tiekoties ar atbildīgajām amatpersonām – sniedz rekomendācijas, lai novērstu valstij svarīgas informācijas nonākšanu nedraudzīgu valstu specdienestu rokās.

Ārpus NATO un ES esošo valstu specdienestu darbu Latvijā jau vairākus gadus apgrūtina kadru trūkums. Arī pērn pretizlūkošanas darba rezultātā tika pārtraukta viena ārvalstu izlūka darbība Latvijā. Izlūkdienesta virsnieks bija spiests atgriezties mītnes zemē, jo pēc SAB iniciatīvas viņam netika pagarināta vīza.

2009.gadā SAB pretizlūkošana apstiprināja jau iepriekš izvirzīto pieņēmumu, ka atsevišķu ārpus NATO un ES esošo valstu izlūkdienestu virsnieki, kas nosūtīti darbam Latvijā, sadarbojas savā starpā. Pārskata periodā šādas ārvalstu izlūkdienestu virsnieku tikšanās konstatētas regulāri.

Svarīgākā pretizlūkošanas lieta 2009.gada laikā bija faktu un apstākļu pārbaude par spiegošanā pieķertā Igaunijas augsta ranga ierēdņa Hermana Simma sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu. Kopīgi ar partnerdienestiem veiktajā pārbaudē tika noskaidrots, ka H.Simma darbību vadīja Krievijas izlūkdienesta virsnieks, kurš uzdevās par Spānijas uzņēmēju. Krievijas nelegālis galvenokārt vāca informāciju ekonomikas un enerģētikas jomā. Interesi par šiem jautājumiem viņš pamatoja ar savu profesionālo darbību.

Noskaidrots, ka Krievijas izlūkdienesta virsnieks – nelegālis – laikā no 2000.gada līdz 2008.gada vidum periodiski uzturējies arī Latvijas teritorijā. Saskaņā ar SAB rīcībā esošajiem faktiem, Latvijā nelegālim nav izdevies iegūt klasificētu informāciju. Tomēr šis gadījums, licis pārskatīt nelegālās izlūkošanas apdraudējuma vērtējumu. Darbs nelegālās izlūkošanas laicīgai konstatēšanai un novēršanai iekļauts SAB pretizlūkošanas prioritātēs.

Nelegālās izlūkošanas būtība un pielietošanas prakse

Izlūkdienesti izlūkošanu ārvalstīs veic divos veidos – legālās rezidentūras ietvaros (izmantojot diplomātisko piesegu un neslēpjot piederību konkrētai valstij), kā arī izmantojot nelegāļus un nelegālo rezidentūru. Veicot nelegālo izlūkošanu, ārvalstīs tiek iesūtīti izlūkdienesta virsnieki, kuri slēpj savu patieso identitāti, darbojas kā citas valsts piederīgie un viņiem nepastāv nekāda redzama saikne ar mītnes zemi. Nelegāļu sagatavošana ir īpaši laikietilpīgs un arī dārgs pasākums, kas prasa attiecīgo dokumentu nodrošināšanu, ticamas leģendas izstrādi, īpaši organizētu vadīšanu. Nelegāļi parasti uzdodas par uzņēmējiem, starptautisku uzņēmuma darbiniekiem, biznesa konsultantiem, žurnālistiem vai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Līdz šim tika uzskatīts, ka lielo nepieciešamo resursu ieguldījumu dēļ, nelegālā izlūkošana tiek pielietota tikai īpašās situācijās. Piemēram, nelegālā rezidentūra tiek veidota valstīs ar nestabilu sociālpolitisko situāciju vai valstīs, ar ko ir nestabilas diplomātiskās attiecības, un ir ierobežotas iespējas iegūt informāciju diplomātiskā vai legālās izlūkošanas ceļā. H.Simma lietas ietvaros iegūtie fakti ir likuši pārskatīt nelegālās izlūkošanas risku vērtējumu.

Valsts noslēpuma aizsardzība

Īstenojot valsts noslēpuma aizsardzību, SAB veic iestāžu telpu pārbaudes, kas tiek izmantotas darbam ar valsts noslēpumu, kā arī personu pārbaudes, pirms tās saņem atļauju darbam ar valsts noslēpumu.

2009.gada laikā SAB pēc personu pārbaudes veikšanas izsniedzis 565 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. No tām:

  • 213 1.kategorijas- darbam ar sevišķi slepenu informāciju.
  • 207 2.kategorijas- darbam ar slepenu informāciju.
  • 145 3.kategorijas- darbam ar konfidenciālu informāciju.

Norādītie dati neietver speciālo atļauju skaitu, ko izsniegusi DP un MIDD, kam ir tiesības izsniegt 2. un 3.kategorijas atļaujas.

Pēc pārbaudes veikšanas, SAB 34 personām atteicis izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. SAB lēmums neizsniegt pielaidi 14 gadījumos pārsūdzēts ģenerālprokuroram. Visos izskatītajos gadījumos ģenerālprokurors atzinis SAB lēmumu par pamatotu un atbilstošu likumu prasībām.

2009.gada laikā dažādu iemeslu, piemēram, pielaides termiņa beigas, amata maiņa, atbrīvošana no amata, uzvārda maiņa, kā arī speciālās atļaujas kategorijas maiņa dēļ tikušas anulētas 715 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu.

NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzība

Klasificētās informācijas aizsardzība ir būtisks NATO un ES drošības aspekts. Spēja nodrošināt informācijas aizsardzību ir pamats tam, ka Latvija tiek uzskatīta par pilnvērtīgu partneri šajās organizācijās.

Latvijā atbildīgā iestāde par NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzību ir Nacionālā drošības iestāde, kas ir SAB struktūrvienība.

Pēc personu pārbaudes veikšanas, 2009.gadā tika izsniegti 750 NATO standartam atbilstoši pastāvīgie sertifikāti darbam ar NATO klasificēto informāciju un 741 pastāvīgie sertifikāti darbam ar ES klasificēto informāciju. Pēc padziļinātas izvērtēšanas 1 personai NATO sertifikāts atteikts, bet 2 personām pazemināta sertifikāta kategorija.

Pagājušā gada laikā SAB pēc pārbaudes veikšanas izsniedza industriālās drošības sertifikātu 28 Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, bet 4 komersantiem izsniegt industriālās drošības sertifikātu tika atteikts.

Sakarā ar pārbaudei nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņa beigšanos, 20 uzņēmumu pārbaude pārtraukta bez rezultāta, bet 4 uzņēmumi atsauca savus iesniegumus industriālās drošības sertifikāta saņemšanai.

Kopš 2004.gada, kad SAB izsniedza pirmo industriālās drošības sertifikātu, kopumā izsniegti jau 164 sertifikāti. Industriālās drošības sertifikāts apliecina komersanta tiesības veikt darbu, kas satur valsts noslēpumu, starptautisko organizāciju vai ārvalstu klasificēto informāciju un komersanta spēju nodrošināt šīs informācijas aizsardzību.

Mobilo telefonu sarunu kontroles iekārtas darbība

SAB atrodas mobilo telefonu sarunu kontroles iekārta. Ar šīs iekārtas palīdzību mobilo telefonu sarunu kontroli veic visas iestādes, kam to atļauj likums. Visplašāk iekārtu izmanto Kriminālpolicija (iniciējusi 38,5% no visām pārtvertajām sarunām), DP (12,3%), SAB (18,2%) un KNAB (11,3%).

Tehniski sarunu pārtveršanu nodrošina SAB, bet pārtvertie dati tiek automātiski nodoti tai iestādei, kas iniciējusi konkrēto telefonsarunu pārtveršanu un saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju. SAB ir atbildīgs par iegūtās informācijas aizsardzību līdz tās nodošanai iestādei, kas iniciējusi sarunu pārtveršanu.

Pirms telefona kontroles uzsākšanas SAB saņem attiecīgās iestādes lēmuma daļu, kurā norādīts:

  • Lēmuma reģistrācijas numurs.
  • Amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu.
  • Iestādes vadītājs, kas to apstiprinājis.
  • Augstākās tiesas tiesnesis, kas to sankcionējis.
  • Kontrolējamais telefona numurs.
  • Termiņš, uz kādu kontrole veicama.

Lēmuma daļa nesatur informāciju ne par personu, kuras sarunas tiek pārtvertas, ne par sarunu pārtveršanas motivāciju. Par lēmumu atbilstību un likumību pilnā mērā ir atbildīgs konkrētās iestādes vadītājs. Šāda sistēma ir radīta, lai saglabātu katra operatīvās darbības subjekta neatkarību konkrētu lietu izmeklēšanā un garantētu operatīvās informācijas saglabāšanu.

Starptautiskā sadarbība

Būtisks SAB darba aspekts ir sadarbība ar citu valstu speciālajiem dienestiem. Divpusējās attiecībās dienesti apmainās ar informāciju par operatīvās darbības laikā gūtajām ziņām par trešo valstu izlūkdienestu darbības metodēm. Partnerdienestu sniegtā informācija ļauj ātrāk un precīzāk identificēt potenciālo ārvalstu specdienestu apdraudējumu un to novērst.

NATO ietvaros SAB darbojas vairākās NATO komitejās. Svarīgākā no tām ir NATO Speciālā komiteja. Speciālā komiteja galvenokārt pievērš uzmanību izlūkošanas un terorisma izraisītajiem riskiem un to radītajiem draudiem aliansei. 2011.gadā SAB būs šīs komitejas prezidējošais dienests (prezidējošās funkcijas dienesti veic rotācijas kārtībā). Kopumā SAB ir izveidojusies aktīva sadarbība ar vairāk nekā 45 ārvalstu speciālajiem dienestiem.

Citas Satversmes Aizsardzības Biroja publikācijas, tai skaitā iepriekšējā gada pārskats, atrodami šeit: Prese. Aktuālie jaunumi.

Comments are closed.