Kriminal.lv atkal piedāvā interesantu materiālu — reportāžu no Rīgas pašvaldības policijas operatīvās vadības centra, kurā tiek veikta pilsētā uzstādīto video kameru novērošana.
1000 kameras un 50 monitori
Rīgas galvenā “elektroniskā acs” atrodas Vecrīgā, Kalēju ielā. Tie nav plaši kabineti ar lielu darbinieku skaitu. Tā ir neliela telpa aiz dzelzs durvīm, daži darbinieki un daudz, daudz monitoru. Pavisam 50.
Pirmais, kas piesaista skatienu — lielā kvalitātes izkliede monitoros. Daži video ir skaidri un koši, citi – miglaināki ar ne tik dabīgām krāsām. Kaut kur video tiek rādīts ar “rāvieniem”, bet lielākajā daļā monitoru ir HD kvalitāte. Pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Platais skaidro, ka pirmās piecas kameras Rīgas ielās esot uzstādītas vēl 2005. gadā un tad esot iegādāti arī pirmie monitori. Piecu gadu laikā kameru skaits ir pieaudzis līdz 1000, bet daži monitori kalpojot vēl kopš centra dibināšanas, tāpēc kvalitātes atšķirības esot.
Kā strādā “video acs”
Video centrā visu diennakti dežūrē 4 cilvēki. Katrs darbinieks vēro notikumus uz 5-9 ekrāniem vienlaicīgi. Maiņas garums ir 12 stundas. Protams, darbinieku acis nogurst, tāpēc katru stundu viņi mainās, mainot pienākumus. Katram ir sava loma un atbildības zona. Reaģēts tiek uz visiem likumpārkāpumiem, cenšoties tos novērst un nepieciešamības gadījumā palīdzot kolēģiem no municipālās vai valsts policijas noķert pārkāpēju. Parasti informācija tiek nodota tuvākajai policijas patruļai. Bet, ja kamerā ir redzams, ka kādam gājējam ir kļuvis slikti, var izsaukt arī medicīnisko palīdzību. Nesen uz policiju esot piezvanījis kāds ārzemnieks, kurš esot apmaldījies un pat neesot spējis paskaidrot, kurā ielā atrodas. Ar kameru palīdzību izdevies viņu aizvest līdz viesnīcai.
Jevgeņijs Platais pastāstīja, ka visas ielās uzstādītās kameras ir mitruma un sala izturīgas, gandrīz visas esot uzstādītas augstās ēkās. Pašas modernākās kameras esot tās, kuras varot mainīt apskates lenķi (līdz pat 200 grādiem), pietuvināt vai attālināt novērojamo ainu. Kameras varot strādāt divos režīmos — automātiskā (patrulēšanas režīms) un rokas vadības režīmā. Otro policisti izmanto tad, kad nepieciešams sekot pārkāpējam. Praktiski visas kameras spējot reaģēt uz kustību kadrā (kad kustības neesot, ieraksts netiekot veikts, tādā veidā taupot vietu diskos) un sekojot straujām cilvēku kustībām. Parastie video ieraksti arhīvā tiekot glabāti 30 dienas, bet tie, kuros fiksēti kādi likumpārkāpumi, tiekot glabāti 5 gadus.
Kā apsargā Mildu un notver laupītājus
Pēdējais starpgadījums pie Brīvības pieminekļa – Mitsubishi Pajero ar piedzērušu vadītāju pie stūres taranēja pieminekļa pamatni. J.Platais stāsta:
Situācija bija patiešām ļoti neparasta. Bet jāatzīmē kolēģu no valsts policijas darbs, viņi rīkojās ļoti operatīvi. Tiesa, vadītājs nepretojās. Video ierakstos ir redzams, ka viņš uzreiz padodas.
Vēl policijas aktīvas novērošanas zonas ir teritorijas pie Rīgas skolām. Lūk, pēdējie skolu kriminālie notikumi:
- Imantā trīs iereibuši puiši atņēma ceturtklasniekam mobilo telefonu un naudu. Uzbrukumu fiksēja kamera, bet uzbrucēju notveršanā palīdzēja mūsu darbiniece. Tuvumā gadījusies policiste vienatnē spējusi aizturēt huligānus.
- Pie kādas citas Rīgas skolas narkomāns izsitis pie skolas stāvošai mašīnai stiklu un mēģinājis nozagt megnetolu. Notvert pārkāpēju palīdzējuši skolnieki. Viņi pārkāpēju notvēruši un nodevuši skolā dežūrējošam policijas darbiniekam.
Informācija:
Pilsētas centrā uzstādītas apmēram 60 kameras. Lielākā daļa no tām apkalpo pašvaldības iestādes un attiecīgi atrodas gan pilsētas centrā, gan mikrorajonos. Visas kameras ir izturīgas pret mitrumu un aukstumu un atrodas pietiekami augstu pie ēkām.
Pašas modernākās kameras esot tās, kuras varot mainīt apskates lenķi (līdz pat 200 grādiem), pietuvināt vai attālināt novērojamo ainu. Kameras varot strādāt divos režīmos – automātiskā (patrulēšanas režīms) un rokas vadības režīmā. Otro policisti izmanto tad, kad nepieciešams sekot pārkāpējam, pietuvināt pārkāpēja seju, saskatīt automašīnas numuru u.t.t.
Praktiski visas kameras spējot reaģēt uz kustību kadrā (kad kustības neesot, ieraksts netiekot veikts, tādā veidā taupot vietu diskos) un sekojot straujām cilvēku kustībām. Kustības gadījumā operatora uzmanība tiekot pievērsta ar aizdomīgā objekta apvilkšanu ar sarkanu rāmīti.
Viena kamera, kas uzstādīta cilvēku apmeklētā vietā un kas aprīkota ar kustības detektoru, diennaktī ģenerē apmēram 5 gigabaitus datu, tātad – apmēram 1.5 terabaitus mēnesī. Arhīva ieraksti tiek glabāti 30 dienas, bet tie, kuros ir fiksēti kādi likumpārkāpumi esot jāglabā 5 gadus.
Raksts atrodas šeit: Репортаж: как ведется «городская слежка»
Fotoreportāža no videonovērošanas centra: Фоторепортаж: «Мы не следим, мы – обеспечиваем вашу безопасность!»