Valsts policijā viena uzsāktā kriminālprocesa izmaksa vidēji ir 120 latu mēnesī, prokuratūras uzraudzība/izmeklēšana – 68,5 latu mēnesī, pirmajā instances tiesā vienas lietas cena ir 42,25 latu mēnesī, apgabaltiesā – 340 latu (!), savukārt Augstākajā tiesā – 79,33 mēnesī. Viens ieslodzītais valstī savukārt maksā 302 latus mēnesī.
Zaglis – ap 5000 latu
Zādzības nelielos apmēros (KL 175. p. 1. d. vai KL 180. p. 1. d.) izmeklēšanu policija caurmērā veic aptuveni trīs mēnešus, pēc tam aptuveni mēnesi prokuratūrā tā tiek sagatavota tiesai. Pirmajā instancē lieta tiek izskatīta triju mēnešu laikā un pārsūdzētas visbiežāk netiek. Ieslodzījumā pavadītais laiks nepārsniedz vienu gadu. Pērn, 2009. gadā, iztiesāts vairāk nekā 4200 lietu.
Izvarotājs – ap 15 000 latu
Izvarošanas nozieguma (KL 159. pants) izmeklēšanu policija caurmērā veic aptuveni četrus mēnešus, pēc tam aptuveni divus mēnešus prokuratūrā tā tiek sagatavota tiesai. Pirmajā instancē lieta tiek izskatīta četrarpus mēnešu laikā, lielākoties tiek pārsūdzēta un nākamajā instancē tiek skatīta tikpat ilgi. Vidējais sods ir 3,5 gadi. Pērn, 2009. gadā, pirmajā instancē iztiesāts 41 izvarošanas noziegums.
Slepkava – ap 30 000 latu
Slepkavības (KL 116. pants) izmeklēšanu policija caurmērā veic aptuveni četrus mēnešus, pēc tam aptuveni divus mēnešus prokuratūrā tā tiek sagatavota tiesai. Pirmajā instancē tā tiek izskatīta sešu mēnešu laikā, savukārt lielākoties tiek pārsūdzēta un nākamajā instancē tiek skatīta četrus mēnešus. Vidējais par slepkavību piespriestais sods ir 7,5 gadi. Pērn, 2009. gadā, iztiesātas aptuveni 50 slepkavības.
Dzērājšoferis – ap 7500 latu
Nozieguma par auto vadīšanu alhohola reibumā (KL 262.pants) izmeklēšanu policija caurmērā veic aptuveni trīs mēnešus, pēc tam aptuveni mēnesi prokuratūrā tā tiek sagatavota tiesai. Pirmajā instancē tā parasti tiek izskatīta 3,5 mēnešu laikā, lielākoties lietas pārsūdzētas netiek. Vidējais par šo noziegumu piespriestais sods ir pusotrs gads. Pērn pirmajā instancē iztiesātas vairāk nekā 1500 šādu lietu.
Paldies Watt par kopsavilkumu un norādi uz avotu: Tiesībsargi «noslīkuši».
Ko te vēl piebilst pie šiem skaitļiem? Ja nu vienīgi:
- Izmaksu skaitļi ir “viltīgi”. Labs finansists, pirms šādus skaitļus rēķinās, vienmēr priekšniekam paprasīs: “Bet kādu rezultātu vajag – lielāku vai mazāku?”, un pēc tam attiecīgi precīzi un pareizi izrēķinās. Rezultāts pats par sevi maz ko izsaka, ja mēs neredzam, kādas pozīcijas šajās izmaksās ir iekļautas.
- Pilnīgi skaidrs, ka visas noziegumi nav vienādi un pat visas zādzības nav vienādas. Ir milzīga atšķirība starp apzagtu juvelierveikalu, pagastmāju, kurā zūd tualetes papīrs vai galējā nabadzībā dzīvojošu ģimeni, kurai kāds nozadzis pēdējos kartupeļus. Pēdējā piemērā summa var būt neliela absolūtos skaitļos, bet apzagtajiem tā ir ārkārtīgi nozīmīga.
- Kā secinājums no iepriekšējā punkta – iespējams, ka ir nepieciešama kāda diferencēta pieeja izmeklēšanā un tiesvedībā, ja noziegums ir ar mazāku bīstamību un mazākām sekām cietušajiem. Bet kritēriju izstrāde, pie kuriem būtu kāds vienkāršots process, varētu būt visai sarežģīta.