Sapiera tērps

Drusku negaidīti ASV Kinoakadēmijas balvu par labāko filmu ieguva nevis Džeimsa Kamerona “Avatar”, bet gan Ketrīnas Bigelovas kara drāma par Irākas karu “The Hurt Locker” — “Sapieris”.

Lai filmas kinematogrāfisko vērtību apspriešana paliek kino speciālistu un entuziastu ziņā, bet šeit būs stāsts par sapiera tērpu. Par tērpu, no kura atkarīga sapiera dzīvība un veselība.

Kā pastāstīja Pravit Borkar, inženieris no firmas HighCom Security, kas izgatavo sapieru aprīkojumu un tērpus militārām vajadzībām, sapiera tērps nav vienkārši visu ķermeni aizsargājoša versija kevlara bruņu vestei. Tas ir sarežģīts komplekss, kas sastāv gan no cietām, gan mīkstām bruņām. Tērpā ir vismaz divi galvenie slāņi, kas ir paredzēti aizsardzībai pret diviem galvenajiem sprādziena radītajiem draudiem — sprādziena pārspiediena impulsu jeb triecienvilni, un šķembām.

Triecienvilnis patiesībā ir visbīstamākais no šiem abiem draudiem. Mikrosekundi (sekundes miljono daļu) pēc tam, kad bumba sprāgst, sprādziens saspiež apkārtējo gaisu un zibens ātrumā uz visām pusēm izplatās triecienvilnis, kas izskrien cauri apģērbam un burtiski saplacina iekšējos orgānus. Sapieris tiek notriekts zemē vēl pirms viņam trāpa kādas šķembas vai citi lidojoši priekšmeti. Viņu nogalina triecienvilnis, kas caurdur vai saplacina viņa plaušas.

Kā tērps sargā dzīvību

Sapiera tērpa ārējais, cietais slānis ir pirmā un vissvarīgākā aizsardzība pret šo apdraudējumu un sastāv galvenokārt no aramīdiem — augsto tehnoloģiju sintētiskiem materiāliem, kas ir jūtīgi pret pieliktās slodzes ātrumu — jo straujāk mēs pa tiem iesitam, jo tie kļūst cietāki. (Pazīstamākais no aramīdiem ir Kevlars, kas ir tā ražotāja DuPont zīmols.) Visa tērpa priekšpuse no galvas līdz kājām ir bruņota ar diviem vai vairāk aramīdu slāņiem, kuri ir optimizēti, lai būtu vienlaikus gan stipri, gan viegli. Cietais slānis spēj burtiski atsist atpakaļ daļu no triecienviļņa enerģijas, tāpat arī aizturēt šķembas.

Bet triecienvilnis neizbēgami tiek cauri cietajam slānim. Tad tam ceļā stājas otrs slānis — atsaistošais slānis — uzputots poliuretāns vai sintētiskā gumija, kas absorbē tik daudz triecienviļņa enerģijas, cik vien iespējams, līdzīgi kā automašīnās deformācijas zona sadursmes brīdī. Ideālā gadījumā triecienvilnis tiek slāpēts tik stipri, ka tas vairs nav dzīvībai bīstams, kad sasniedz sapiera ķermeni.

Aiz atsaistošā slāņa, vistuvāk valkātājam, atrodas mīksto bruņu slānis — elastīgs audums no aramīdiem vai citiem materiāliem. Šis slānis darbojas līdzīgi tradicionālajai bruņu vestei — aptur tās šķembas, kuras ir tikušas cauri ārējiem slāņiem. Borkars to tēlaini salīdzina ar “ķērāja dūraini”, kas ir termins no beisbola. Līdzīgi slāņi ir arī NASA astronautu skafandros, un to uzdevums ir aizturēt mikrometeorītus, kas ir kosmisks analogs sprādziena šķembām.

Triju slāņu tērps ir ļoti efektīvs, bet nekas nav perfekts. Ar katru soli, ko sapieris sper tuvāk spridzeklim, sprādziena spēks pieaug trešajā pakāpē (kubā). Kad runa ir par maziem attālumiem no spridzekļa, pat dažu pēdu (piemēram – 1 metra) attālums var izglābt dzīvību. Tāpēc tuvošanās spridzeklim tiek veikta tikai tad, kad visas citas iespējas ir izsmeltas. Bet tērpa katra daļa ir izveidota tā, lai dotu sapierim izredzes cīņā ar nāvi.

Sapieru aprīkojums

Ķivere un apkakle

Ķiveres sejassargs ir vieta, kur notiek darbība — tas ir caurspīdīgs lai sapieris redzētu, kas notiek un tam jāiztur sprādziens, ja notiek kas neparedzēts. Sejassargs ir veidots no cieta akrila ārējā slānī un mīkstāka polikarbonāta “ķērāja dūraiņa” iekšējā slānī (Ja sejassargs būtu izveidots tikai no cietā akrila, sprādziena brīdī šķembas tiktu triektas sapiera sejā). Ķiverē ir arī slānis pret sejassarga aizsvīšanu, un ķivere ir aprīkota ar lukturi, video kameru un sakaru ierīci (vadu vai bezvadu) saziņai ar komandieri.

Zivs spurai līdzīgajā veidojumā uz ķiveres atrodas piespiedu vēdināšanas ventilators, kurš pūš svaigu gaisu uz sapiera seju, lai mazinātu svīšanu. Borkars saka, ka šī varētu būt viena detaļa, kur “The Hurt Locker” ir nedaudz neprecīzs:

Mūsu ķiverēs mēs cenšamies nepievienot nekādas ārējas ierīces, kuras izmaina ģeometrisko formu, tāpēc, ka sprādziena vilnis tādas vienkārši noraus nost. Nezinu, kāda ražotāja ķiveri viņi ir izmantojuši, bet esmu izbrīnīts redzot tās pagarinājumu uz ārpusi un augšpusi. Parasti tam būtu jābūt novietotam aiz ķiveres, lai sprādziena vilnis to tieši neskartu.

Augstā, ar aramīdiem pastiprinātā apkakle, kas aptver ķiveri, ir sapiera tērpa ekvivalents apdrošināšanai — visas kustīgās daļas ir izveidotas tā, lai tās pārklātu viena otru neatkarīgi no tā, kādā pozā sapieris ir saliecies. Ja ķivere būtu savienota ar apkakli, sapierim būtu jāpagriež viss ķermenis pat tikai lai paskatītos pa labi vai pa kreisi.

Ķermeņa bruņas

Cietās bruņu plāksnes, kas nosedz sapiera torsu, cirkšņu apvidu un augštilbus, ir galvenā aizsardzība arī pret šķembām, bet to galvenā funkcija ir novirzīt nāvīgi bīstamo triecienvilni. Tērps filmā to neparāda, bet reālajā dzīvē šīs bruņu plāksnes ir izveidotas kā saplacināts bumerangs lai burtiski atstarotu trieciena enerģiju projām no sapiera. Tā kā sapieri darbā parasti sēž vai tup uz ceļiem, cietās bruņas ir visbiezākās cirkšņu apvidū un augštilbu iekšpusē, lai pasargātu tur atrodošās artērijas.

Šīs bruņu plāksnes ir pievienojamas vai noņemamas atkarībā no veicamā uzdevuma un paredzamā bumbas sprādziena stipruma. Armija glabā visus pierakstus par dažādu orgānu “spēju izdzīvot” pie dažādiem pārspiediena līmeņiem, tāpēc sapieri paši var konfigurēt bruņas, lai iegūtu optimumu starp aizsardzības pakāpi dažādām ķermeņa daļām un kopējo tērpa svaru.

Apavi un cimdi (vai to trūkums)

Sapiera apaviem zoles ir bruņotas ar mīkstajām bruņām un bumeranga formas titāna plāksnēm, kurām būtu jāatstaro sprādziena vilnis. Tērpam komplektā nāk ugunsdroši cimdi, bet praksē tikai retais sapieris tos lieto, jo dod priekšroku pirkstu jūtīgumam. Borkars saka:

Tas filmā ir reālistiski parādīts. Tā ir patiesība, ka, ja jūs esat tik tuvu spridzeklim, ka varat pieskarties tam ar roku, nekādi cimdi tās nepasargās.

Tērpa dzesēšana

Filmā tas nav parādīts, bet zem visa pārskaitītā atrodas sapiera labākais draugs — ugunsdrošs iekšējais slānis, pa kuru ap visu ķermeni cirkulē vēss ūdens (Atmīnēšana Irākas 50 grādos pati par sevi ir stresa pilna, pat bez riska tam pievienot siltuma dūrienu. Šis slānis ir līdzīgs tam, ko valkā NASA astronauti savos kosmosa skafandros.)

Dzesēšanas šķidruma caurulītes

Tērpa dzesēšana strādā no tām pašām baterijām, no kurām tiek barots lukturis, ventilators un sarunu iekārta. Sūknis dzen vēsu ūdeni (ice water), kas glabājas īpašā pudelē, no galvas līdz kājām. Bokarts saka, ka sapieri sagatavo rezerves pudeles ar ledu, lai pudeles var ātri nomainīt, kad ūdens tajās ir kļuvis silts. Pagaidām te netiek lietotas nekādas dzesēšanas iekārtas, bet HighCom strādā pie nākošās paaudzes sapiera tērpa, kurā būs iebūvēta dzesēšanas sistēma un tad būs viens iemesls mazāk uztraukties un skatīties pulkstenī.

Kā tas ir – visu to valkāt?

Šībrīža sapieru ietērpi sver ap 30 un vairāk kilogramus un visi bruņu slāņi un plāksnes padara pārvietošanos tajos visai grūtu. Borkars saka, ka par spīti visai precīzajam sapieru darba attēlojumam, ja filmai varam ko pārmest, tad tā ir pārāk vienkārša sapieru pārvietošanās savos smagajos un neērtajos tērpos. Sākuma ainā Guy Pearce mūk no sprāgstošas bumbas? Nekādu izredžu, jo pat iešana šajā tērpā līdzinās tam, it kā jūs nestu kalēja laktu starp kājām.

Bet tas neattur īstos sapierus no mēģināšanas. Šībrīža pasaules rekordu vienas jūdzes skriešanā pilnā sapiera tērpā ir uzstādījis seržants Jeremy Herbert no jūras kājniekiem, kurš distanci ir veicis 9 minūtēs un 58 sekundēs. Dzesēšanas slānis droši vien tur strādāja ar pārslodzi.

Staff Sgt. Jeremy Herbert runs in an EOD bomb suit to beat the world record for a one-mile run

Pēc finiša līnijas šķērsošanas

Stāsts atrasts šeit: Real-life Hurt Locker: how bomb-proof suits work.

Filmas Avatar analīzi meklējis neesmu