Oficiāli skaitās, ka Elviss Preslijs ir miris un apglabāts 1977. gadā, bet ir ļaudis, kuri atsakās tam ticēt un uzskata, ka Elviss joprojām ir dzīvs, tikai kaut kur noslēpies un labprāt apmainās ar baumām, kur viņš varētu būt. Izrādās, ka 2008. gada septembrī Elviss Preslijs kaut kur ir devies no Holandes, ja var ticēt Amsterdamas Schiphol lidostas pasažieru reģistrācijas sistēmas datiem:
Tagad mēs skaidri zinām, ka tas nebija Elviss, bet gan divi holandiešu “ētiskie hakeri” Adam Laurie un Jeroen Van Beek, kuri pārbaudīja pašapkalpošanās reģistrācijas termināli un konstatēja, ka to ir iespējams apmānīt ar viltotu pases biometrijas čipu. Par sava eksperimenta beta-testētāju viņi izvēlējās Elvisu Presliju un veiksmīgi piereģistrēja viņu reisam. Čipā ierakstītā viltotā informācija bija parakstīta ar neesošas valsts parakstu.
Kā tas bija iespējams? Pases skeneris pieņēma dokumentu tādēļ, ka katrai valstij ir savs standarts, kā tā saglabā informāciju pasē un ne visas valstis šo informāciju dod visām pārējām valstīm. Rezultātā ir “standartu” jūklis ar pavisam nelielu starpvalstu koordināciju un skeneris nedara neko vairāk, kā salīdzina biometrijas čipā ierakstīto informāciju ar to, kas ir pasē iedrukāta. Konkrētais skeneris esot piedalījies testa programmā un izskatās, ka reāli lietots tas netiks, bet eksperiments radīja nopietnas bažas par biometrisko pasu drošību. Bet patiesībā bažas par jauno elektronisko pasu drošumu bija jau kopš to parādīšanās 2006. gadā un pat agrāk. Dažādi eksperti apgalvoja un ar eksperimentiem parādīja, ka pases čipā ierakstīto informāciju iespējam nolasīt un kopēt no vairāku metru attāluma, tādējādi radot riskus identitātes zādzībai, izsekošanai vai pat terora aktam pret konkrētu personu vai konkrētas valsts pilsoni, kas ar pasi kabatā dodas garām ar pasu lasītāju aprīkotam spridzeklim. Otra liela risku grupa ir — pasu viltošana, kas līdz ar čipu ierakstīšanas iespēju apgūšanu ir kļuvusi vienkāršāka. Un lētāka. Čipu klonēšanai nepieciešamā aparatūra maksājot ap $100 un esot vienkārši nopērkama.
Kāda varētu būt izeja no šīs situācijas? ICAO (International Civil Aviation Organization — Starptautiskā Civilās Aviācijas Organizācija), kura bija galvenā iniciatore biometriskajām pasēm, ierosina čipā rezervēt vietu, kur reģistrēt robežu šķērsošanas. Tāpat tiek ierosināts izveidot globālu ceļojumu datu bāzi, kur informācija par personas ceļojumu vēsturi krātos visa viņa mūža garumā. Šī informācija potenciāli varētu tikt apmainīta 150 valstu starpā.
Neiepriecinoša perspektīva, jo citu valstu valdībām es neticu vairāk, kā savējai. Likumpaklausīgie pilsoņi tiks izsekoti un ierobežoti, bet nepaklausīgie vienalga darīs tā, kā gribēs. Dažas valstis, jauno tehnoloģiju iedvesmotas jau vēlas pāriet tikai uz automātisku skenēšanu, bet IT drošības eksperti iesaka atteikties no šādiem plāniem un attiecīgajām tehnoloģijām un atgriezties pie cilvēka, kā galvenā kontrolētāja.
Cilvēks šādu viltojumu būtu atpazinis.
Vēl par šo tēmu: