Auto numuru atpazīšana

Izrādās, ka auto numuru automātiska atpazīšana var būt būtiska tehnoloģija nopietnā biznesā. The New York Times 25. februārī ir publicējis rakstu The Wired Repo Man: He’s Not ‘As Seen on TV, kurā stāsta par auto atgūšanas biznesu. ASV 2009. gadā par labu aizdevējiem un līzinga kompānijām no klientiem tika atņemti vairāk kā 1.9 miljoni automašīnu — vairāk kā 90 tūkstošu pieaugums pret iepriekšējo gadu. Un ar automašīnu atgūšanu tur nodarbojas specializēti uzņēmumi, kas to cenšas izdarīt visefektīvākajā veidā. Mazākās firmas parasti darbojas kādas pilsētas vai pašvaldības teritorijā un to sarakstā parasti ir daži simti meklējamo auto. Lielās firmas, tādas kā MVTRAC strādā visas valsts teritorijā un to sarakstā ir apmēram 100 tūkstoši meklējamo auto. Šeit vairs roku darbs nepalīdz un visa cerība ir uz automātisku numuru atpazīšanu. Meklēšanas auto priekšpusē un aizmugurē ir ātras video kameras, kuras spēj atpazīt apkārtējo auto numurus braucot ar ātrumu līdz pat 80 jūdzēm jeb apmēram 130 kilometriem stundā.

Video kamera

Tad iegūtie numuri tiek salīdzināti ar lokālajā datorā esošo šifrēto datu bāzi, kura nepārtraukti tiek atjaunināta. Brīdī, kad tiek atpazīts kāds meklēšanā esošs numurs, uz datora ekrāna parādās pilnīgāka informācija, ieskaitot auto modeli, VIN numuru, aizdevēju. Šie dati tiek rādīti lai apstiprinātu, ka atrasts ir īstais auto, jo blēži kādreiz mēdz mainīt numuru zīmes. Šādas tehnoloģijas ir izmainījušas veidu, kā auto tiek meklēti. Tā vietā, lai apmeklētu garu sarakstu ar adresēm, kur varētu būt meklējamie auto, meklēšanas auto apbraukā stāvvietas, iepirkšanās centrus un meklējamo auto apkārtni, ļaujot atrast adatu siena kaudzē. Ja auto tiek atrasts stāvvietā, tiek izsaukts evakuators, bet ja meklējamais auto brauc, meklētājs tam seko un mēģina pierunāt auto atdot tad, kad tas ir apstājies.

Rūpējoties par savu tēlu, bankas un līzinga kompānijas atsakās apspriest numuru atpazīšanas tehnoloģijas un distancējas no atguvējiem, kuru biznesa prakse ne vienmēr ir priekšzīmīga. Bet biznesu raksturo daži skaitļi — par atgūto automašīnu atlīdzība ir no $200 līdz $400, bet MVTRAC kameru un datora sistēmas īre — $600 mēnesī.

Tādu pašu tehnoloģiju visā ASV lieto policija, lai atklātu zagtās automašīnas. Savulaik numuru atpazīšanas tehnoloģijas izmantoja militārie un drošības spēki, piemēram Lielbritānijā to izmantoja, lai izsekotu teroristus. Tehnoloģija ir izmantota arī dažādās augstas drošības iebrauktuvēs, kur vārti vērās tikai noteiktiem numuriem no saraksta.

Numuru atpazīšanas tehnoloģija tagad visai plaši tiek izmantota komerciāliem mērķiem, piemēram, lai kontrolētu iebraukšanu Londonas centrā — sistēma automātiski atpazīst auto numuru un automātiski sūta rēķinu auto īpašniekam. Līdzīgas sistēmas tiek plānotas un ieviestas arī citās pasaules pilsētās, kuras nav Jūrmala Ir lasīts par interaktīvo reklāmu šosejas malā kaut kur Anglijā, kur video kamera nolasīja garām braucošo auto numurus un uz lielā reklāmas plakāta šis numurs parādījās ar auto vadītājam domātu un personalizētu reklāmas tekstu. Bija daudz neapmierināto par šādu joku.

Bet vēl viena atvasināta tehnoloģija varētu interesēt ļoti plašas autovadītāju masas — vidējā ātruma mērījums uz ceļa. Piemēram, uz Jelgavas šosejas pie Rīgas robežas ir viena kamera, kas piefiksē visu garām braucošo auto numurus un citas video kameras ir pie iebraukšanas Jelgavā, kuras arī piefiksē numurus. Ja Jelgavā kāds auto ierodas ātrāk par kādu noteiktu laiku, tad ir skaidrs, ka vadītājs pa ceļam ir pamatīgi pārkāpis ātruma ierobežojumu un viņu vajadzētu sodīt. Protams, jelgavnieki šādas tehnoloģijas gadījumā būtu nevienlīdzīgā stāvoklī ar Ozolniekos un Olainē dzīvojošajiem

Kur vēl varētu šādu Lielā Brāļa tehnoloģiju izmantot?