Atsaucoties uz Dubajas policiju, dažādi ziņu avoti stāsta, ka Hamas komandiera Mahmoud al-Mabhouh nogalināšanas operācijā ir bijuši iesaistīti vēl 15, tātad kopsummā jau 26 cilvēki, kas Dubajā ieradušies no sešām Eiropas valstīm un Honkongas. 12 cilvēkiem ir bijušas Eiropas valstu — Lielbritānijas, Īrijas, Francijas un Vācijas pases, bet trim — Austrālijas pases. Grupā esot bijušas piecas sievietes.
Dubajas policija saka, ka tās rīcībā esot arī pirkstu nospiedumi un DNS paraugi. Dubajas policija ir arī paziņojusi par saviem plāniem šīs lietas izmeklēšanu padarīt starptautisku un iesaistīt tajā vismaz septiņas valstis. Valstu saraksts pagaidām netiek publiskots, bet policijas vadītājs saka, ka policija izmeklēšanā sadarbojas ar Eiropas valstīm, Austrāliju un ASV. Ir ziņas, ka Lielbritānijas izmeklētājs jau dodas uz Izraēlu lai runātu ar tiem Lielbritānijas un Izraēlas dubultpilsoņiem, kuru personas dati ir tikuši izmantoti. Lielbritānija neslēpj, ka tai vispirms interesē tās pasu izmantošana. Līdzīgu motīvu vadīta Austrālijas valdība iztaujāja Izraēlas vēstnieku Austrālijā, bet, kā valdība pēc tam ziņoja presei — apmierinoši paskaidrojumi netika saņemti.
Neraugoties uz skaļajiem Dubajas policijas paziņojumiem, patiesībā izmeklēšana nekur daudz tālāk nav tikusi. Pirkstu nospiedumi un DNS paraugi var nedot pilnīgi neko, jo visticamāk, ka nevienā pieejamā datu bāzē tādu nebūs. Nav izslēgta arī iespēja, ka kādi pirkstu nospiedumi un DNS paraugi kaut kur ir atstāti speciāli un ne jau grupai piederīgi.
No pasēm ieskenētās bildes — eksperti saka, ka bildes, iespējams, ir manipulētas piesardzīgā veidā, piemēram — mainīta acu krāsa, mainīta mutes līnija, mainīts pieres augstums un izdarītas citas manipulācijas, kuras nav tik lielas, lai pievērstu policistu vai robežsargu uzmanību robežkontrolē, bet ir pietiekamas, lai padarītu neiespējamu vēlāku atrašanu pēc šādām bildēm.
Uzmanīgu dara arī grupas lielums. Bijušais CIP darbinieks un tagad žurnālists Robert Baer raksta, ka al-Mabhuha slepkavība esot paveikta kā pēc mācību grāmatas un tam esot nepieciešami 25 cilvēki. Ir 24 stundas diennaktī jāseko upurim, ir jāpieskata policija, lai tā neizjauktu operāciju, ir jānovēro viesnīcas apkārtne, jāpieskata viesnīcas personāls, jāizplāno visi atkāpšanās ceļi un veidi un slēptuves un tas viss prasa cilvēkus. Lasot šo visu, neviļus rodas jautājums, par kādas valsts dienestu autors runā, jo Mossad parasti ir bijis spiests iztikt un arī centies iztikt ar minimālu iesaistīto personu skaitu. Ja pieņemam, ka uzbrukumu ir veicis Mossad, tad pavisam dīvaini šajā kontekstā skan policijas paziņojums, ka pēc uzbrukuma trīs grupas dalībnieki ir devušies uz Irānu(!) — uz Izraēlai visnaidīgāko valsti. Vai nu Mossads ir visspēcīgs, vai arī Dubajas policija ir aizmuldējusies. Ir arī mazākas dīvainības, piemēram, daži grupas dalībnieki esot devušies projām uz visai attālām valstīm, kaut arī loģika saka priekšā, ka vajadzētu izvēlēties reisus, kas samērā drīz nosēžas citās valstīs, lai operācijas izgāšanās gadījumā neviens nevarētu pagriezt lidmašīnu atpakaļ.
Protams, vislielākais motīvs nogalināt al-Mabhuhu būtu tieši Izraēlai — al-Mabhuhs ir Hamas aktīvists, kas organizē ieroču piegādes no Irānas uz Gazas sektoru un viņš ir tieši vainīgs divu Izraēlas karavīru nolaupīšanā un nogalināšanā. Ja runājam par Mossad kļūdām, tad tādas ir bijušas arī agrāk — 1954. gadā Ēģiptē, kur tika notverti Mossad spridzinātāji, 1973. gadā Norvēģijā, kad kļūdas pēc tika nogalināts ne tas cilvēks, kuru patiesībā meklēja, un īpaši 1997. gadā Jordānijā, kur neveiksmīgi tika mēģināts nogalināt Haledu Mašalu, kurš izdzīvoja un vēlāk kļuva par Hamas vadītāju, vēl radikālāku par saviem kolēģiem. Arī ne katra veiksmīga operācija ir nesusi veiksmi ilgākā termiņā, kā notika 1992. gadā, kad Hesbollah nogalinātā vadītāja Abbasa Mussavi vietā nāca viltīgais un harizmātiskais Hasans Nasralla.
Bet Izraēla nav vienīgā, kam ar Hamas ir sarežģītas attiecības. Tādas ir arī Jordānijai, Ēģiptei un Sauda Arābijai. Kontrabandas un īpaši ieroču kontrabandas dēļ Ēģipte ir spiesta nostiprināt robežu ar Gazas sektoru, tagad to papildinot ar dziļi zemē ieraktām tērauda plāksnēm, kurām vajadzētu apgrūtināt tuneļu rakšanu. Jordānijai ir visai sarežģītas attiecības ar palestīniešiem, jo tie ir vairāk kā puse no valstī mītošajiem cilvēkiem, bet Sauda Arābija ir nobažījusies par Irānas ietekmes pieaugumu islama pasaulē un Hamas un Hesbollah ir tuvākie irāņu sabiedrotie, kas saudiešus dara bažīgus. Un, lai arī oficiālā līmenī šīs arābu valstis ar Izraēlu uztur visai ierobežotus sakarus, neoficiālā un īpaši izlūkdienestu līmenī sadarbība esot daudz ciešāka. Ne obligāti draudzīga, bet pragmatiska sadarbība, kur atsevišķa, konkrēta mērķa sasniegšanai klusi sadarbojas pat formāli pretinieki.
Tas, ka uzbrucēji nemaz neslēpās no video kamerām un reizēm pat ieskatījās un smaidīja tām, liek aizdomāties, ka patiesībā tās viņiem ne sevišķi traucēja, bet varbūt pat tika izmantotas kādu citu mērķu, piemēram — propagandisku mērķu sasniegšanai.
Bet varbūt kādi citi dienesti strādā ar Mossad franšīzi? 
- Spy cameras won’t make us safer
- No Headline Available
- EU to express anger towards Israel over Dubai killing
Papildināts 28. februārī: Dubajas policijas ziņo, ka grupā esot bijuši 28 cilvēki (interesanta sakritība ar paziņojuma datumu ) un ka slepkavībā esot izmantots preparāts succinylcholine, kuru izmanto medicīniskās operācijās muskuļu atslābināšanai. Upurim esot veikta injekcija gurnā un pēc tam viņš nožņaugts. Uzbrucēju mērķis esot bijis iztēlot, ka nāve ir dabisku iemeslu izraisīta un ka nav bijusi pirms tās cīņa.
vienīgais, ko es nesaprotu, kāpēc viņi šito visu tik traki izbazūnē? Vai tad Hamas nav teroristu organizācija? AAE atbalsta teroristus? Dīvaini.. būtu savā nodabā meklējušies un miers.. nesaprotu, kāpēc tāds jandāliņš sacelts.
Domāju, ka AAE kā uz tūrismu ļoti orientētai valstij ir ļoti svarīgi, lai valsts tiktu uzskatīta kā droša. Bet šī slepkavība nav pirmā skaļā slepkavība, kur iebraucēji nogalina iebraucēju, un varbūt valdība ir nobažījusies, vai valsts neiegūst “slepkavību tūrisma” reputāciju? Un ja emīrs ir pateicis, ka policijai vainīgie ir jāatrod, policija melnām mutēm ēd zemi un meklē slepkavniekus un ik pa brīdim “ziņo par progresu”, kam būtu jāliecina par labu policijas darbu
Bet Hamas – kā uz to paskatās. Palestīnieši tomēr ir brāļi arābi un visi strīdi ir jārisina ģimenes lokā, nevis jāļauj ienaidniekiem nomaldījušos brāli nogalēt. Galvenais ienaidnieks joprojām ir Izraēla, ar kuru oficiālus kontaktus uzturēt nedrīkst. Tā jau bija liela izmaiņa, ka uz oficiālu konferenci tika ielaista oficiāla Izraēlas delegācija un ka oficiālā tenisa turnīrā tika ielaista izraēliešu tenisiste, jo parastais izraēlietis tur iebraukt joprojām nedrīkst un var to izdarīt tikai ar citas valsts pasi. Un ja citas valsts pilsonim viņa pasē būs atzīme par viesošanos Izraēlā, viņš AAE ielaists netiks (varbūt tagad ir kaut kas mainījies, bet gadus atpakaļ tā bija).
Tie ir austrumi un uz daudzām lietām viņi skatās citādāk. Es nesaku, ka viņu uzskati ir obligāti nepareizi. Vienkārši tie ir citādāki.
Bet šie visi ir mani pieņēmumi. Patiesībā var būt vēl daudz citādāk