5. janvārī Dienas Biznesā parādījās raksts Latvijā zagtu dārgu auto atrod Lietuvā, kur ar atsauci uz Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļu stāstīja par 30 tūkstošus eiro vērta BMW 730 zādzību no Mārupes. Neparastais šajā stāstā bija tas, ka auto apmēram pēc trīs stundām tika atrasts Lietuvā, Paņevežā. Dienas Biznesa raksts laikam bija vismaz daļēji reklāmas raksts, jo tālākā raksta daļa bija veltīta auto apsardzes sistēmai, ar kuras palīdzību nozagtā automašīna tika atrasta – Guard Systems Latvija uzstādītā TrackGuard.
Vēl vienā tās pašas dienas rakstā Drošības eksperts: vairums auto tiek zagti Pierīgā ar atsauci uz Guard Systems Latvija izpilddirektoru Tore J.Paulsen lasītāji tika informēti, ka vairums automašīnu tiekot zagtas no jaunajiem Pierīgas mikrorajoniem, piemēram, Mārupes, Babītes, Piņķiem, Baložiem. Parasti automašīnas tiekot aizvilktas no zādzības vietas, lai netraucēti varētu atbloķēt pretaizdzīšanas sistēmas. Ļoti bieži esot novēroti atkārtoti zādzību mēģinājumi, tādēļ auto īpašniekiem vajag atbildīgi rīkoties, ja auto iepriekš ir kļuvis par zagļu iekāres objektu.
6. janvārī kriminal.lv pie šī jautājuma pastrādā pamatīgāk un publicē garāku rakstu Автокрим-2010: в Литве самолет нашел нашу BMW 730, а сервисы открыли охоту на лохов.
BMW esot nozagts naktī no 3. uz 4. janvāri, pats aizdzīšanas process noziedzniekiem prasījis tikai dažas minūtes un pēc tam viņi nesteidzīgi, jo ceļš ir bijis ļoti sniegains, devušies Lietuvas virzienā. Policija esot pārliecināta, ka noziedznieki Latvijā ir ieradušies ar savu auto, kurš pēc tam braucis pa priekšu, izlūkojot ceļu un ziņojot par situāciju uz zagto auto. Sakarā ar slikto laiku 150 km ceļš līdz Paņevežai esot prasījis apmēram 3 stundas, bet parasti lietuvieši braucot daudz ātrāk. Pašu transports viņiem esot parasti jaudīgas, sportiskas mašīnas, piemēram Audi S6. Zogot parasti tuvējā pierīgā – Mārupē, Babītē, Piņķos, Baložos. Tā kā darboties ar motora pārsega atvēršanu un signalizācijas atvienošanu māju tuvumā nav droši, mašīnas parasti tiek pārvilktas uz citu vietu. Ja neizdodas iedarbināt dzinēju, lietuvieši mašīnu vienkārši aizvelkot uz Lietuvu. Ja tas notiek vasarā pa sausu ceļu, tas prasot drusku vairāk par stundu. Naktī zagļu ātrums uz ceļa varot sasniegt pat 200 km/h (vai tiešām tas būtu domāts, velkot citu mašīnu, kurai nestrādā dzinējs un attiecīgi arī stūres un bremžu pastiprinātāji?).
Visbiežāk tiekot zagtas BMW X5, Honda CR-V, Toyota Land Cruise un Lexus džipi.
Konkrētajā zādzībā auto līdz parastajiem pasūtītājiem NVS valstīs neesot aizgājis, jo nostrādājusi signalizācija un nozagtajai automašīnai esot sekots no lidmašīnas. Esot noteikta automašīnas atrašanās vieta Paņevežā, tā nodota Latvijas policijai un tālāk Lietuvas policijai, kura nozagto auto noziedzniekiem atņēmusi. Speciālisti uzskatot, ka vienmēr tā var nepaveikties. Ja noziedznieki paspētu atdot auto kādam labam auto elektronikas speciālistam, tas varētu sekošanas sistēmu atvienot. Neapejamu signalizāciju neesot.
Pelēkā autobiznesa jaunumi
Krīzes dēļ daudzi autovadītāji bijuši spiesti atdot savas jaunās automašīnas atpakaļ bankām un līzinga kompānijām un līdzekļu trūkuma dēļ pārsēsties vecās automašīnās. Rezultātā cenas uz 15-20 gadīgiem veterāniem pat esot cēlušās, salīdzinot ar “treknajiem” gadiem un pieaugušā pieprasījuma dēļ nopirkt šādu auto labā tehniskā stāvoklī vairs neesot praktiski iespējams.
Tādēļ populārs kļuvis šāds bizness. Šrotu darbnīcas bieži nopērk automašīnas bez tehniskās apskates, maksājot bijušajiem īpašniekiem metāllūžņu cenu. Paši pēc tam taisa minimālu remontu, kurš atļauj iziet tehnisko apskati un pārdod mašīnu par 500-1500 eiro. Protams, pēc tāda remonta mašīna sāk lūzt jau no pirmās dienas.
Bieži bojājas dzinēji, ģeneratori. Šie mezgli ir dārgi remontā, bet daļu defektu var novērst ar visādām ķīmiskām piedevām. Piemēram, var ieliet dzinējā ķīmiju un kompresija un izplūdes gāzes būs atbilstošas tehniskās apskates normām, bet jau pēc 100-200 kilometriem šāds dzinējs var vienkārši ieķīlēties un jaunajam īpašniekam nāksies pirkt jaunu dzinēju vai taisīt esošā kapitālo remontu.
Papildus tam, daži servisi joprojām piedalās nozagtā autotransporta legalizācijā. Visai izplatīta esot shēma, kad pirms aizdzīšanas tiek vispirms pa lēto nopirkts tāds pat sasists auto. Nopirktā mašīna tiek izjaukta rezerves daļās, bet tiek izmantota tās tehniskā pase, nozagtajai automašīnai iesitot sasistās mašīnas virsbūves numurus.
Vēl 6. janvārī kriminal.lv iepriecina lasītājus ar stāstu par kontrabandistu auto Контрабандисты платят по 2500 за двойное дно авто.
Izrādās, ka ir pieprasījums un attiecīgi ir piedāvājums pārtaisīt automašīnas, izveidojot tajās apjomīgas kontrabandas slēptuves. Šim nolūkam tiek izmantotas visparastākās vecās automašīnas — VW Golf, VW Passat, Audi A4, BMW un Mercedes. Par slēptuvju ierīkošanu meistari prasa no 1000 līdz 2500 eiro, tātad reizēm pat vairāk, nekā par pašu automašīnu. Galvenais iemesls šādām pārbūvēm — pastiprinājušās muitas kontroles uz Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežām. Tieši tur nāk galvenās kontrabandas alkohola, cigarešu un degvielas plūsmas. Lielgabarīta transports uz robežas tiekot iedzīts speciālos boksos un izpētīts ar speciāliem skeneriem. Ja agrāk šādi izpētīti tika tikai lielie kravas auto, tad tagad caur skeneri jābrauc arī mikroautobusiem un treileriem, tādēļ kontrabandai arvien vairāk izmanto vieglās automašīnas. Pēc muitas un policijas ziņām, visbiežāk slēptuves tiekot ierīkotas sliekšņos, bamperos, zem spārniem. Vienā vecā VW Passat iespējams noslēpt līdz 200-300 blokiem cigarešu, kas pie šodienas cenu starpības viena veiksmīga brauciena gadījumā no Krievijas vai Baltkrievijas ļauj nopelnīt vismaz 400-600 latus.
Kontrabandas iekraušana esot visai sarežģīta un prasot speciālu aprīkojumu. Vispirms no mašīnas tiekot noņemti visi četri riteņi, tad caur speciāli izveidotiem caurumiem tiek sapakotas cigarešu paciņas, pēc tam kriminālais autoatslēdznieks caurumus aiztaisa un nokrāso. Pēc tam viss tiek apstrādāts ar ceļa dubļiem vai putekļiem, lai būtu dabiskāks izskats un tas nepievērstu robežsargu un muitnieku uzmanību.
Latvijā diezgan veiksmīgi cīnoties ar šādiem kontrabandistiem. Vispirms viņus ķerot uz ceļojumu vēsturi. Ja kāds rīdzinieks mēneša laikā 10 reizes ir bijis Krievijā, visticamāk ka viņa mašīnu apskatīs rūpīgāk un varbūt pat iedzīs rentgenā. Otrkārt — robežsargi reaģējot uz aizdomīgām mašīnām pēc to smaržas. Svaigā špaktele un svaigā krāsa pēc caurumu aiztaisīšanas diezgan stipri smird (vai arī smaržo, ja kādam auto fanam tā labāk patīk 
).
Kontrabandisti uz to atbild tādējādi, ka pārtaisītās mašīnas visbiežāk ir pierobežas iedzīvotājiem, kuriem braucieni uz Krieviju ir ikdiena. Pārbaudīt katru latgalieti robežsargi un muitnieki vienkārši neesot spējīgi. Vēl — auto pārbūves pasūtījumi arvien biežāk tiekot izpildīti Lietuvā. Vēsturiski ir izveidojies, ka auto remonta industrija Lietuvā ir labāk attīstīta un Viļņas pievārtē lielos rūpnieciskos angāros strādā autoservisi, kuros vesela virkne pakalpojumu ir lētāki nekā Rīgā.
Lietuvieši ir veiksmīgi specializējušies remontēt ārzemēs pilnīgi “nokautus” dārgus auto. Viņi veiksmīgi atjauno BMW 6-to sēriju, kura ir cietusi nopietnā avārijā līdz autosalona līmeņa ārējam izskatam. Lietuvieši arī zinot daudz labāk par mūsu meistariem noslēpumus, kā panākt, lai špaktele nesmirdētu. Kontrabandisti vienīgi žēlojas, ka lai pasūtījumu izpildītu Lietuvā, viņiem jāgaida vesels mēnesis.
Interesantus rakstus var atrast Kriminal.lv