Īsā atbilde ir, ka efekts uz satiksmes drošību ir visai neliels un apšaubāms, toties ir skaidri saskatāms finansiāls mērķis, bet garā atbilde ar skaidrojumu un atsaucēm būs zemāk. Vispirms lai ir ziņa, kas bija publicēta vairākos Latvijas interneta ziņu avotos:
Nākamgad uz ceļiem sola 160 jaunus fotoradarus
Nākamgad uz Latvijas ceļiem varētu parādīties 160 jauni fotoradari, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Patlaban turpinoties konkursa procedūras sagatavošana, lai izvēlētos, kurš par savu naudu valstij uzstādīs radarus. Valsts intereses esot, lai radari būtu kvalitatīvi un tiktu uzstādīti «melnajos punktos».
Līdz 1. martam Iekšlietu ministrijai jāiesniedz valdībā dokumenti, kas nepieciešami fotoradaru uzstādīšanai. Šajos dokumentos tikšot atrunāts, kā notiks fotoradaru uzstādīšana, cik tas maksās un uz cik ilgu laiku tiks slēgta vienošanās ar privāto partneri.
Kā iepriekš rakstīja laikraksts «Neatkarīgā», par fotoradaru uzstādīšanu valda neskaidrības, jo nekur pasaulē šāds projekts nav realizēts tā, kā iecerēts pie mums, — tos uzstādīt, no valsts puses neieguldot ne santīma. Pasākums izrādījies gana ienesīgs, tāpēc iecerētais publiskās privātās partnerības modelis 100 šādiem radariem uz ātrumpārkāpēju rēķina kādam uzņēmējam varētu nodrošināt nesliktu peļņu.
Radarus iegādāšoties un uzstādīšot privāts uzņēmējs, kurš ieguldīto atpelnīs no iekasētajām soda naudām. Līdzīga sistēma jau esot Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā, Slovākijā un citur, kur radaru apsaimniekošanā iesaistīti privātie partneri. Taču Latvija atšķirībā no šīm valstīm nedomā ieguldīt pašu radaru iegādē. Cik daudz naudas uzņēmējam tādējādi būs jāizdod, gan netiek atklāts. Latvijā jau uzstādīto četru pārvietojamo fotoradaru iegāde izmaksāja 140 000 latu, tātad viens maksāja aptuveni 35 000 latu. Attiecīgi, ja jauno radaru cena būtu līdzīga, vēl 100 fotoradaru iegādei būtu vajadzīgi vairāki miljoni latu. Iekšlietu ministrijā lēsts, ka uzņēmējam iesaistīšanās varētu atmaksāties piecu gadu laikā.