Japāņu izgudrotāji esot izdomājuši paņēmienu, kā izsekot banku laupītājus pēc to smaržas. Vai pareizāk sakot – pēc smakas. Īpašs smidzinātājs sāk darboties nozieguma vietā un apsmidzina nelūgtos viesus ar īpašu sastāvu, kas sāk smirdēt pēc dažām minūtēm un nodod laupītājus. Smidzinātājs sāk darboties vai nu automātiski vai arī pēc slēptas pogas nospiešanas un tā cena tiek plānota ap 1000 dolāriem. Izsmidzinātais sastāvs no sākuma ir bez noteiktas smaržas, un smaka parādās ne ātrāk par 5 minūtēm, atkarībā no apkārtējā gaisa mitruma un ķermeņa temperatūras, un saglabājas ne mazāk par nedēļu. Ja var ticēt izgudrotājiem, atbrīvoties no šīs smakas nevar ne dušā, ne vannā.
Meklējot internetā šīs ziņas pirmavotu, tā vietā uzgāju vienu citu ziņu, ka 1999. gadā Ig Nobel prēmiju ieguvis japāņu izgudrotājs Takeshi Makino, Osakā atrodošās Safety Detective Agency prezidents par izgudrojumu S-Check – speciālu sastāvu, ar kuru sievas var apsmidzināt vīra apakšveļu, lai atklātu tā neuzticību. Redzot šādu vēsturisku pēctecību un japāņu noturīgu tendenci uz odoromāniju, pirmais aprakstītais izgudrojums iegūst papildus ticamību 
Bet smakas cīņā ar noziedzību vai sabiedriskās kārtības pārkāpumiem nav nekas revolucionāri jauns. Kalifornijā tiekot lietots līdzeklis SkunkShot, kura sastāvā ir skunksa smaka. Ar šo līdzekli tiek apstrādātas vietas, kur pulcējas narkomāni un prostitūtas, un pavisam nejaukās smakas dēļ viņi ir spiesti pierastās vietas pamest. Tiesa, ziņā nav pateikts, uz kurieni viņi pārvācas, bet laikam jau katrai policijai pilnīgi pietiek, ja nevēlamie cilvēki izvācas no viņu atbildības apgabala uz kaimiņu iecirkni.
Bet atgriežoties pie sākumā pieminētā japāņu izgudrojuma – kā tas palīdzēs, ja laupītāji sāks lietot vienreizējos lietusmēteļus vai līdzīgus aizsarglīdzekļus?