oktobris 2009
P O T C P S Sv
« Sep   Nov »
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031  

Kažociņš

Šorīt no rīta Latvijas Radio tika intervēts Jānis Kažociņš, Satversmes Aizsardzības Biroja vadītājs. Intervija gandrīz 16 minūšu garumā joprojām ir pieejama Latvijas Radio mājas lapā, bet šeit īsumā atstāstīšu svarīgāko, jo dažādi mēdiji citē dažādas intervijas daļas un nav neviena pilnīgāka izklāsta. Protams, SAB vadītājs arī necenšas ārkārtīgi detalizēti un argumentēti atbildēt uz visiem jautājumiem, tādēļ atbildēs ir diezgan daudz vispārīgu frāžu un uzmanīgākām sekotājam tikai kļūst skaidrs, uz kuriem jautājumiem SAB vadītājs patiesībā nevēlas atbildēt.

Jānis Kažociņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir pietiekami daudz gudru un uzņēmīgu cilvēku, lai Latvija spētu ātri iziet no krīzes. Tomēr viņš norāda uz patriotisma trūkumu iedzīvotājos:

Mums derētu ņemt piemēru no Krievijas. Viņi pieliek lielas pūles, lai savos iedzīvotājos attīstītu lepnumu, lai attīstītu krievu vērtības un kultūru. Mums vajag veicināt piederības sajūtu Latvijas valstij. Tādā veidā mēs varētu ātrāk tikt ārā no krīzes.

Kažociņš stāsta, ka viņš Latvijas iedzīvotājos saskata milzīgu potenciālu, kas ļautu mums daudz ātrāk pārvarēt krīzi. «Mums ir intelektuālie un dabas resursi, kādi nav nevienai citai valstij. Domāju, ka varam tikt ātrāk ārā no šis krīzes, nekā paši domājam,» – tā SAB šefs.

Pēc Kažociņa teiktā, visaktīvāk Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, darbojas Krievijas izlūkdienesti. No Krievijas vēstniecības ir ir izraidītas personas, kas bijušas saistītas ar izlūkdienestiem, taču “Krievijas nav vienīgā valsts, kas par mums interesējas”, sacīja SAB direktors, citas valstis vārdā nenosaucot, bet pasakot, ka viņš šoreiz atturēsies no parastā formulējuma “valsts, kas nesastāv ES un NATO” un Krieviju vārdā nosauc tikai tādēļ, ka tās spiegi ir skaļi izraidīti:

Es neteikšu pat, ka Krievijas Federācija ir vienīgā valsts, kas par mums interesējas. Bet nav par to jābrīnās savā ziņā, jo Krievijas Federācija mums ir blakus, jābrīnās ir par attieksmi.

Viņš atgādināja pēdējo gadu skaļāko spiegu skandālu – bijušā Igaunijas Aizsardzības ministrijas drošības dienesta vadītāja Hermana Simma lietu. Viņš tika atzīts par vainīgu valsts nodevībā un notiesāts uz 12 gadiem un sešiem mēnešiem cietumā.

Igaunijas drošības policijas informācija liecina, ka Simms no 1995. līdz 2008.gadam Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestam piegādāja tūkstošiem slepenu dokumentu, tajā skaitā – ar izlūkošanu, pretizlūkošanu un aizsardzības politiku saistītus materiālus, kuri Igaunijai bija pieejami tikai saskaņā ar starptautiskiem līgumiem.

– Vai varat apgalvot, ka slepenā informācija spiegiem nav pieejama?

– To apgalvot nav iespējams. Ja pirms kāda laika būtu šādu jautājumu uzdevuši igauņiem, viņi arī būtu teikuši, ka ir darījuši visu iespējamo, bet tad viņi vēl nezināja, ka viņu galvenais noslēpumu glabātājs pats spiego Krievijas labā.

– Vai Latvijā nav kas līdzīgs?

– Tam cilvēkam, kas nodarbojās ar Simmu, Latvijā tik lielas veiksmes nav bijis.

“Diez vai viņš (Simms) ir vienīgais,” sacīja Kažociņš un piebilda, ka Krievijas interese un spiegošana Baltijas valstīs turpinās, ko apstiprina kaut vai Krievijas militārie vingrinājumi Baltijas valstu pierobežā. “Mani šie vingrinājumi pārsteidz,” sacīja SAB vadītājs. “Man ir savs viedoklis par to militārajiem mērķiem, taču to es izteiktu Nacionālās Drošības padomē.”

– Vai ko var pateikt par 13. novembri? Jānis Kažociņš atbildēja, ka šī informācija ir piefiksēta, taču tālāk ar šo jautājumu strādā Drošības policija (DP), jo šādos jautājumos SAB un DP darbības nedublējas. Runājot par 13.janvāra masu nekārtībām Vecrīgā, SAB vadītājs noliedza, ka šo nekārtību provocēšanā un rīkošanā būtu iesaistīti kādas citas valsts specdienesti, vismaz SAB rīcībā nav šādas informācijas.

Patlaban ārvalstu specdienestu lielākās intereses Latvijā ir nākamgad gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ekonomikas jautājumi, centieni ietekmēt NATO un Eiropas Savienības nostāju pret austrumvalstīm.

Jautāts, kā izpaužas spiegu interese par Saeimas vēlēšanām, Kažociņš tieši neatbild, vien norāda: «Ārvalstīs interesē Latvijas politiskā konjunktūra.»

– Kam pieder “Diena”?

– Mēs nenodarbojamies ar demokrātijas procesiem.

Krīzes dēļ un samazinātā budžeta dēļ vairākās institūcijās darbu zaudējuši ierēdņi, kuri iepriekš strādājuši ar valsts noslēpumus saturošu informāciju. Šāda informācija joprojām interesē ārvalstu spiegus, tāpēc “tas ir riska faktors”, ka šādi cilvēki paliek bez darba.

“Ir grūti to ietekmēt, jāpaļaujas uz likumu un šo darbinieku godaprātu,” sacīja Kažociņš.

– Kā SAB vērtē plānus, ka investori saņem uzturēšanas atļauju Latvijā?

– Tas ir politisks jautājums. SAB vērtēs katru gadījumu atsevišķi.

– Jūsu iestāde ir noslēpumaina. Vai jābūt vairāk pieejamai publiskai informācijai par SAB?

– Atklātība ir svarīga, bez tās nevaram strādāt, bet publicēt informāciju, kas var radīt nevajadzīgu spriedzi, Latvijā nav pareizi.

Intervija mp3 formātā ir pieejama šeit http://www.latvijasradio.lv/zinas/mater/25034.mp3

Ko varu piebilst? Jānis Kažociņš nav cilvēks, kam patiktu būt publiskam, atšķirībā, piemēram, no iepriekšējā SAB vadītāja Laiņa Kamaldiņa. Jāņa Kažociņa iepriekšējā intervija pēc ilgāka pārtraukuma bija šā gada jūlijā. Rodas iespaids, ka šodienas intervijas mērķis ir drusku uzlabot sabiedrības acīs SAB tēlu, kurš ir cietis dēļ skandāla ar invalīdu stāvvietā novietotās automašīnas ar Iekšlietu ministrijas caurlaidi logā, bet ar oficiāli iznīcinātiem numuriem :) Par to visai asu rakstu uzrakstīja Baltic Screen: SAB visatļautība kļūst demonstratīva un savā ziņā turpinājumu jau pats Lato Lapsa savā vārdā: Par spiegu romānu cienītāju Kažociņu un viņa jefiņiem.

Interesantas bija arī diskusijas otrā raksta komentāros, kur kāds komentētājs apšauba, ka bildēts ar mobilo telefonu:

Jautājums Lapsai – Kas tas Tev par Canon telefonu, es ar tādu gribu… nu grūti nav tādu “telefonu“ nēsāt, kam spoguļkamera iekšā? :D

Šī piezīme ir interesanta, jo bildes nenoliedzami izskatās labākas, nekā parasti ar mobilo telefonu spēj nobildēt parasts pilsonis, bet NRA bilžu EXIF ir izdzēsusi, tādēļ no tām par izmantoto fotoaparātu spriest nevar.

Diskusijas bija ļoti polāras, un, ja ņem vērā, ka SAB dažas lietas nevar atklāt, pat ja nav rīkojies pareizi, un šī nepieciešamība ievērot slepenību būtiski ierobežo SAB spēju sevi aizstāvēt publiskajā telpā, iespējams ka arī tur ir meklējama atbilde dīvainajai reakcijai uz Lato Lapsas uzbraucienu un arī izvēlētajam intervijas laikam ar SAB vadītāju. Jā, jautājums par dīvaino automašīnu intervijā pat netika uzdots :)

8 comments to Kažociņš