Kriminālā situācija Latvijā

Sen par šo jautājumu nebiju rakstījis situācijas apskata veidā. Par organizēto noziedzību tagad nerakstīšu un vairāk apskatīšu šībrīža tendences.

Protams, ļoti liela ietekme uz kriminālo situāciju ir kopējam ekonomikas stāvoklim Latvijā. Ir ļoti pieaudzis bezdarbs un samazinājušās iespējas likumīgā ceļā nopelnīt sev kādu iztiku, un sekas tam ir jūtamas.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs pieaug gadījumu skaits, kad cilvēki paēd un mēģina aiziet nesamaksājuši.

Populārākie veidi, kā bezmaksas maltīšu tīkotāji galdiņu pamet, ir aizbildinoties ar tualetes apmeklējumu vai pēc ēdienreizes draugu bariņā dodas uzsmēķēt. Tādēļ atsevišķās ēdināšanas iestādēs šādiem klientiem personāls ir spiests prasīt ķīlu. Tomēr rēķinu nemaksātāji lieliski prot atrisināt arī šo situāciju.

Elīza, picērijas „Čili pica” menedžere: “Klientiem ir rēķins, labs rēķins. Viņi aiziet uzpīpēt, un mēs viņiem sakām – lūdzu, atstājiet kaut ko vērtīgu. Viņi mums atstāj telefonu, un izrādās, ka telefons nav īsts. Tas ir plānoti! Plānota ir arī veca pase, vecas tiesības.”

Vēl:

Ir arī tādas situācijas, kad ir galdiņš – sēž kompānija, astoņi cilvēki, un ir vienkārši tāds klikšķis – “viss, mēs ceļamies un ejam projām”. Un viņi mūk.”

Raksta nobeigumā teikts:

Skumji atzīt, bet rēķinu krāpnieku dēļ drīz var gadīties piedzīvot situāciju, ka par vakaru restorānā būs jānorēķinās pirms katra pasūtījuma.

Tikmēr zagļi dažādo savu darbību arī lielveikalos: Zog visu, ko var noskrūvēt:

Lielveikalu zagļi no apģērbu, apavu, kosmētikas un sadzīves tehnikas nodaļu plauktiem pārcēlušies uz koplietošanas telpām un, liekot lietā apskaužamu izdomu, nozog sanitārtehniku, atzina kasjauns.lv aptaujātie lielveikalu pārstāvji. Pārspējot paši sevi, kādā lielveikalā zagļi centušies noskrūvēt pisuāru. Jautājums, kur to likt, tā arī palika neatbildēts, jo zagļi tika iztraucēti un aizbēga.

Veikala „Qlympia” mārketinga vadītāja Jekaterina Zilpauša stāsta: „ Lielveikala telpās atrodas Latvijas Bērnu fonda ziedojumu kastīte. Kāds vīrietis apņēmīgi un nesteidzīgi sāka to stumt uz kāpņu pusi. Apsargi bija tik pārsteigti, ka sākumā vienkārši vēroja vīru, jo tik nekaunīgu zādzību pat rūdītiem profesionāļiem grūti iedomāties. Ja pats fonds kastīti gribētu paņemt, tā darbinieks noteikti iepriekš pieteiktos, tāpēc apsargi sāka izvaicāt vīrieti. Tas mierīgi atbildēja, ka ir fonda pārstāvis. Mēs piezvanījām uz organizāciju, bet tur atbildēja, ka šāds cilvēks pie viņiem nestrādā. Vīrietis turpināja melot, ka strādājot tikai trešo dienu un esot nesen iznācis no slimnīcas. Lai gan bija skaidrs, ka vīrietis vienkārši gribēja nozagt trūcīgiem bērniem saziedoto naudu, nevarējām viņu aizturēt, jo lietu par nozagtu var uzskatīt tikai tad, kad tā iznesta no veikala telpām.”

Veselības centrā 4 labieriecībās dežurē kasiere, jo izrādās, ka pat ārstniecības iestādē garnadži nekaunas noskrūvēt poda vāku, krānus, nozagt papīru un ziepes. Visvairāk no garnadžiem cieš veikali, kuriem viegli piekļūt, ejot kājām, jo lielākā daļa zagļu tomēr ir no sociāli zemākajiem slāņiem un ar automašīnu nepārvietojas. Pretēju versiju minēja tirdzniecības centra „Alfa” pārstāve Ilona Zacmane. „Priekšstats, ka veikalu zaglis ir noplucis un margināls, ir novecojis. Nereti tie ir labi ģērbušies, pašapzinīga izskata cilvēki, kas nerada ne mazākās aizdomas,” stāsta Zacmane. Tirgotāji stāsta, ka no reģioniem Rīgā ierodas samērā profesionāli zagļu grupējumi un apzog tirdzniecības vietas.

Diemžēl par zagļu nozagto bieži vien nākas samaksāt veikalu pārdevējām vai ēdināšanas uzņēmumu darbiniekiem, kuri paši bieži vien ir ar mazām algām un ļoti smagā materiālā stāvoklī

Ir ziņas, ka arvien vairāk tiek apzagti iedzīvotāju vasarnīcas un pagrabi un ja agrāk tur meklēja vērtīgākas mantas, tad šobrīd tiek ņemts arī ēdamais. Šo tendenci konstatē Latvijas policijas iecirkņu priekšnieki: Iecirkņu priekšnieki: arvien vairāk zagļi siros pa pagrabiem.

Iecirkņu amatpersonas norāda, ka katru gadu jau rudenī un ziemā šādas zādzības pieaugot, taču šogad krīze zādzību skaitu var vēl vairāk pastiprināt.

Likumsargi neslēpj, ka potenciālie zagļi var būt bezdarbnieki, bezpajumtnieki un bijušie ieslodzītie. Garnadži, arī sirojot pa pagrabu, jūtas daudz drošāk un viņiem ir mazāks risks nonākt policijas rokās, jo lielveikalos, kas arī krīzes laikā cieš no zagļu sirojumiem, viņus ierobežo videokameras un apsardze.

Diemžēl, policijas spējas cīnīties ar noziedzību ir mazinājušās gan pēc policistu skaita samazinājuma, gan pēc atalgojuma samazināšanas. Kāda ir policijas ikdiena relatīvi spēcīgā iecirknī, to var izlasīt SPECIĀLREPORTĀŽA Viena diena policijas iecirknī. Daži citāti:

Apbrīnojama ir policistu savaldība, kuri, aicināti komentēt iecirkņa apstākļus, norāda, ka viņu darbs nav sūdzēties, bet gan strādāt, turklāt citās vietās esot arī sliktāk. “Šaubos, ka policijā vai kādreiz milicijā ir bijuši normāli apstākļi. Ja reiz esi atnācis strādāt par policistu, ar to jārēķinās,” teic kārtības policijas nodaļas darbinieks Juris.

“Policists ir profesija, kuru izvēlas ar iekšēju pārliecību,” teic Mārcis Mežavilks. “No algām noņemts ir diezgan pamatīgi – līdz 45 procentiem – un policisti būtībā strādā uz entuziasma principa.” Ja ir saņemta priekšniecības atļauja, policistam tiek dota atļauja strādāt citā vietā, tāpēc daži no Centra iecirkņa darbiniekiem atraduši papildu nodarbošanos apsardzes firmās. “Iztikas līdzekļi ir tik ierobežoti, ka, tuvojoties algas dienai, dažiem palikuši pieci lati, ar kuriem jāizdzīvo veselu nedēļu,” šādu izvēli skaidro policijas iecirkņa priekšnieks.

Štatu samazināšana skārusi arī Centra iecirkni, jo šogad darbavietu kļuvis par desmit mazāk. Bijuši policisti, kuri, stājoties spēkā likumam par algu samazināšanu pensionāriem, spiesti aiziet no darba, savukārt viens no viņiem darba nolūkos pārcēlies uz Kanādu. Sarunā ar TVNET Mežavilks norāda: ja darbinieku skaits tiks samazināts vēl, cietīs arī darba kvalitāte.

Diemžēl, ar entuziasmu vien pats nepaēdīsi un ģimeni nepabarosi, un sekas tam ir aprakstītas rakstā Satraucoši: policisti labprātīgi pamet darbu dienestā. Rakstā teikts:

«Mēs strikti izpildām valdības dotos uzdevumus līdzekļu samazināšanā. Algas policijā samazinātas līdz kritiskam minimumam. Policisti labprātīgi pamet darbu,» trešdien žurnālistiem sacīja Valsts policijas šefs Valdis Voins.

Patlaban Rīgā trūkst ap 100 darbinieku, bet visā Latvijā kopā ir aptuveni 300 brīvas štata vietas.

«Tas ir satraucošs cipars. Kur alga ir zemāka par 300 latiem, ir ļoti grūti pieturēt darbiniekus,» sacīja policijas šefs.

Policijas vadība atklāja, ka no policijas aiziet arī pieredzes bagāti darbinieki, ne tikai zemākā ranga policisti. «Aiziet arī darbinieki, kas specializējušies slepkavību izmeklēšanā,» — tā Voins.

Strādājot par zemāku algu, vienlaikus policistu darbs ir kļuvis vēl smagāks un bīstamāks, jo Sabiedrība kļūst agresīvāka pret policiju:

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs saka: Izrautas pogas un lamāšanās – parasta lieta. Biedē fakts, ka uzbrukumi policistiem kļūst aizvien draudīgāki un tiek izmantoti naži un šaujamieroči.

Valsts policistiem neklājas daudz labāk. Tiek lēsts, ka ik gadu no aizturēto agresijas izpausmēm nelielas traumas, kas netiek iekļautas statistikā, gūst vismaz 300 valsts policistu.

Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Mareks Matisons uzskata, ka pieaudzis nihilisms un agresija, kā normālos pārticības apstākļos nebūtu.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece septembra beigās atzina, ka katru dienu vērojama vismaz viena laupīšana, galvenokārt benzīntankos un spēļu zālēs, kur ir nauda. Bieži vien ieguvums ir neliels, taču pat dažu simtu latu dēļ bojā iet cilvēki.

Rakstā Nekaunīgākās un stulbākās laupīšanas minētie piemēri ir biedējoši:

Īpaši nežēlīga provinces banda

Pavasarī Rīgas centrā siroja vairāku jauniešu banda no Aizkraukles rajona. Viņu laupīšanas „maniere” bija skarba – metāla stieņi. Jaunieši Rīgas centrā vienkārši uzbruka cilvēkiem, mēģinot viņus aplaupīt. Viens no cietušajiem no gūtajām traumām nomira. Visi laupītāji jau iepriekš bijuši konfliktā ar likumu. Arī viņi par nodarīto jau atrodas aiz restēm.

Noziedznieki nebija fiziski spēcīgi, tādēļ bija bruņojušies ar metāla stieņiem ar kuriem sita pa galvu no aizmugures, nedodot upurim pat iespēju labprātīgi šķirties no naudas un citām vērtībām.

Neģēļi

Daugavpilī šovasar divi apmēram 30 gadus veci vīrieši aplaupīja 87 gadus vecu kundzi. Viņi sirmajai māmiņai gaišā dienas laikā, piedraudot ar fizisku izrēķināšanos atņēma 20 latus.

Nevajag arī domāt, ka laupītājs ir tikai bārdas rugājiem noaudzis vecis vai agresīvs jaunietis:

Dāmas – laupītājas

Līdzīgu neģēlīgu noziegumu pavasara pusē Rīgā pastrādāja divas sievietes. Viņas piezvanīja pie kāda dzīvokļa durvīm, iepūta tur dzīvojošai pensionārei sejā asaru gāzi un nolaupīja no dzīvokļa vairāk nekā 700 latus.

Par spīti objektīvām grūtībām, policija tomēr turpina strādāt, un brīžiem pat veiksmīgi:

• Valsts policija aizturējusi noziedznieku bandu; viens nogalināts.
• Policijas darbinieki aizturējuši uzbrucējus, kuru laupīšanas mēģinājuma laikā tika nogalināta degvielas uzpildes stacijas operatore.
• Pašvaldības policija aiztur vīriešus ar iespējami zagtām mantām.
• Par pastnieces aplaupīšanu Vecumnieku novadā aizturēts jaunietis.
• Rīgā aizturēts vairākkārt tiesāts velosipēda zaglis.
• Policija aizturējusi jaunieti par mobilā telefona zādzību veikalā.
• Policija aiztur 14 ekskluzīvo auto zagļus.

Satraucoša ziņa ir arī, ka Ļoti strauji pieaudzis no cietumiem atbrīvoto ieslodzīto skaits. Rakstā gan ir mierinoši teikts:

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte aģentūrai BNS skaidroja, ka šogad atbrīvoto ieslodzīto skaita palielināšanās, salīdzinot ar pērno gadu, ir tikai sakritība, proti, šogad daudziem ieslodzītajiem sakrita atbrīvošanas termiņi, tostarp tiem, kas cietumā nonāca 90.gados, kad bija daudz lielāka noziedzība.

Šāda ieslodzīto skaita atbrīvošana arī nav saistīta ar speciālu IeVP rīcību, lai, ieslodzītos atbrīvojot pirms termiņa, ietaupītu budžeta līdzekļus. Par to, ka tas tā nav, liecinot arī speciālo komisiju, kas nosūta ieteikumus tiesai par pirmstermiņa atbrīvošanu, darbs, proti, komisiju šogad nosūtīto ieteikumu neesot vairāk kā iepriekš.

Diemžēl, daudzi no viņiem būs spiesti gādāt sev iztiku kā māk, jo iespējas atrast likumīgus iztikas līdzekļus ir mazinājušās.

Tikmēr arī apsardzes firmas meklē iespēju, kā taupības apstākļos reaģēt uz izsaukumiem: Apsardzes firmas uz izsaukumiem plāno sūtīt policistus. Cita starpā tur parādās neiepriecinošs konstatējums, kas jau pasen zināms speciālistiem un tiem iedzīvotājiem, kuriem ir nācies redzēt apsardzes firmas ekipāžas ierašanos pēc izsaukuma:

Taču, kad izsaukums ir, nereti izrādās, ka apsardzes darbinieki ir nepietiekami sagatavoti un bez ekipējuma, turklāt «līst zem lodēm» viņiem arī negribas. Līdz ar to viņi esot ieinteresēti vilkt laiku, ja redz, ka noziedznieks vēl ir objektā.

Protams, pozitīvi ir jau tas vien, ka kādi risinājumi tiek meklēti, bet vienalga ir bažas, ka kādu brīdi būs vēl sliktāk.