Čehijas varas iestādes nupat paziņoja par to, ka no valsts tiek izsūtīts Krievijas militārā atašeja vietnieks un vēl viens vēstniecības darbinieks. Abi tiek apvainoti spiegošanā. Bet šoreiz nav runa par militāro spiegošanu, par informāciju, kas saistīta ar amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas elementiem Čehijā. Spiegus visvairāk ir interesējuši enerģētikas jautājumi. Pēc čehu izdevuma Mlada Front Dnes ziņām, interesējošo ziņu starpā ir jautājumi par Čehijas apgādi ar gāzi un plāni paplašināt Temelinas atomelektrostaciju.
Kā raksta vācu Sueddeutsche Zeitung, šis skandāls skar jūtīgu vietu abu valstu attiecībās. Līdzīgi kā Polijā, arī Čehijā nav beigušās debates par bijušā “vecākā brāļa” jauno lomu. Pēc Čehijas ārlietu ministra Karela Švarcenbergera vārdiem, Krievija turpina uzvesties tā, it kā bijušās satelītvalstis no Centrālās un Austrumeiropas joprojām atrastos Krievijas ietekmes zonā.
Pēc čehu izdevuma Respekt ziņām, valstī strādājot vismaz 100 Krievijas aģentu. Čehijas dienesti stāsta, ka kopš Čehijas iestāšanās NATO un ES, Krievijas dienestu darbinieki mēģinot izveidot ciešākas attiecības ar augstiem ministriju ierēdņiem un arī politiķiem un tos arī vervējot.
Līdzīgas ziņas nāk arī no Vācijas. Arī tur Krievijas aģentus interesē enerģētikas sektors. Kā stāsta Vācijas dienestu pārstāvji, spiegošana ir vērsta ne tikai pret lielajiem koncerniem, bet arī pret mazajiem uzņēmumiem. Galvenais spiegošanas mērķis esot palīdzēt Krievijas kompānijām gan pašā Krievijā, gan arī nostiprināties Vācijas enerģijas tirgū.
Kā ziņo Die Welt, spiegus interesē arī informācija par alternatīvajiem un atjaunojamajiem energoresursiem un par pasākumiem, kas paaugstina to efektivitāti. Interesējot arī visas Eiropas enerģētiskie plāni, plāni par energonesēju piegāžu diversifikāciju un citi saistīti jautājumi.
Līdzīgi novērojumi ir arī Igaunijā. Drošības policijas komisārs avīzei Äripäev pastāstīja, ka ārvalstu spiegiem vislielākā interese ir par enerģētiku, par degslānekļa rūpniecību un ar to saistītajām tehnoloģijām, par energonesēju tranzīta jautājumiem, kā arī par plāniem izmantot atomenerģiju.
Un ja tā padomā, tad Latvijā arī interesanta varētu būt ne jau nu militārā aviācija, flote vai abi tanki 
Latvijai 2 tanki? Ko tu esi sapīpējies?
Par ko jautrība? Savulaik no Čehijas tika dāvinājumā saņemti trīs T-55 tipa tanki, no kuriem viens pirms dažiem gadiem vēl esot bijis kustamas mantas stāvoklī. Es nosaucu vidējo lielumu – divi
Protams, var meklēt arī oficiālākus informācijas avotus, bet diezgan vienkārši un saprotami par Latvijas armiju un tās bruņojumu var izlasīt šeit:
http://militarisms.blogspot.com/2009/01/nepilnbas-latvijas-bruoto-spku-attstb.html