Ir visai pierasti lasīt par Ķīnas izlūkošanu pret rietumu valstīm, īpaši ASV. Plašā ķīniešu diaspora, milzums ķīniešu studentu universitātēs – tā ir tā ļaužu masa, kas lūko pēc noslēpumiem, kurus sūta uz etnisko dzimteni. Visbiežāk, protams, ziņās ir lasīts par militāro izlūkošanu, par jaunu bruņojumu un aizsardzības pētījumu izlūkošanu, bet nav retas arī citas ziņas. Bet izrādās, ka Ķīna pati var kļūt par upuri nopietnai ekonomiskai izlūkošanai, kas turklāt ir veikta privātas kompānijas interesēs, kaut gan, šajā līmenī nevar izslēgt arī nopietnu valstisku palīdzību, vai arī pavisam kaut ko citu, kam ar izlūkošanu nav nekāda sakara.
Ķīna darbojas ar ļoti tālejošiem plāniem, turklāt šobrīd tā ir uzkrājusi milzīgas ārzemju valūtas rezerves, kuras diezgan pamatīgi “dedzina” tās kabatu, jo liela daļa no rezervēm ir ASV dolāros un ASV parādzīmēs, par kuru ilgtermiņa stabilitāti Ķīna ir nobažījusies. Tādēļ Ķīna izmanto šo krīzi un apstākli, ka pieprasījuma trūkuma dēļ pēc rūpniecības precēm ir pamatīgi krities pieprasījums arī pēc izejvielām, un attiecīgi arī izejvielu cenas un iepērk izejvielas milzu daudzumos un veido stratēģiskas rezerves brīdim, kad ekonomika atkal atdzīvosies. Šajā sakarā Ķīna ir ļoti aktivizējusi starptautiskos kontaktus, apmeklējusi izejvielām bagātās Āfrikas valstis, kurām piedāvājusi lielas palīdzības summas, un līdzīgas aktivitātes ir bijušas arī citās pasaules daļās. Ķīnieši ir arī pirkuši lielu izejvielu piegādātāju akcijas, un pirkuši tās ar domu nodrošināt piegāžu stabilitāti, nevis iegūt kontroli šajās kompānijās.
Ir tāda milzīga kalnrūpniecības firma Rio Tinto. Darbojas šī firma globāli, bet liela daļa biznesa tai ir Austrālijā, un no Austrālijas Ķīnai tiek piegādāta dzelzs rūda lielos daudzumos. Bet dzelzs rūda ir tikai viena no Rio Tinto nozarēm. Vēl šī gada sākumā tika gaidīts liels darījums starp Ķīnas alumīnija ražotāju Chinalco, kurš grasījās investēt 19.5 miljardus dolāru Rio Tinto, kā rezultātā Chinalco būtu palielinājis savu daļu akciju kapitālā no 9.3% līdz 18%. Bet darījums, kura sākums bija brīdī, kad izejvielu cenas bija viszemākās un Rio Tinto naudas grūtības vislielākās, izjuka, kad izejvielu cenas Londonas Metālu Biržā būtiski pieauga un attiecīgi būtiski paaugstinājās kalnrūpniecības kompāniju cenas un Rio Tinto līdzekļus varēja piesaistīt citādāk.
Bet nu atpakaļ pie dzelzs rūdas un Ķīnas tērauda rūpniecības. Izrādās, ka Ķīnas tērauda rūpniecība, atšķirībā, piemēram, no Japānas un Korejas, ir ļoti sadrumstalota un pat lielākajiem ražotājiem nav vairāk par 10% no tirgus. Konkurence ir ļoti asa, tai skaitā par izejvielām. Mazie un vidējie uzņēmumi nevar saņemt dzelzs rūdas importa atļaujas un ir spiesti pirkt dārgāku vietējo rūdu vai pirkt izejvielas no lielajiem valsts uzņēmumiem.
Šajā situācijā Rio Tinto ir demonstrējis neparastu veiksmi sarunās un līgumos ar Ķīnas tērauda rūpnīcām, un Ķīnas valdība lēš, ka pēdējo sešu gadu laikā dzelzs rūdas cena Ķīnā ir pieaugusi četras reizes, kā rezultātā Ķīna ir pārmaksājusi par dzelzs rūdu apmēram 700 miljardus juaņu vai apmēram 100 miljardus dolāru. Pamatīga summa, un kā saka – nogalināt mēdz arī par mazāku.
Šajā Rio Tinto neparastajā veiksmes stāstā Ķīna ir apsūdzējusi spiegošanā un arestējusi Rio Tinto Šanhajas nodaļas četrus darbiniekus, tai skaitā vienu no vadītājiem – Sternu Hu. 1963. gadā Ķīnā dzimušais un Pekinas Universitāti beigušais Sterns Hu ir ar dubultu – Ķīnas un Austrālijas pilsonību. Sterna Hu portatīvajā datorā esot atklāta ļoti bagātīga informācija par vairākiem desmitiem Rio Tinto darījumu partneriem, par to ražošanas plāniem, par izejvielu krājumiem, kura, kā uzskata ķīnieši, esot pārāk precīza, lai būtu iegūta likumīgā ceļā. Izskan apsūdzības, ka šāda informācija var tikt iegūta kukuļošanas ceļā, jo tā esot konfidenciāla pat šo tērauda ražošanas kompāniju iekšpusē.
Bez tam, Rio Tinto un tieši Sterns Hu jau diezgan sen esot zināms kā neparasti labs Ķīnas tirgus zinātājs un arī sarunu vedējs, kurš vienmēr zinājis robežu, līdz kurai spiest cenu.
Pekina apsūdz Hu par valsts noslēpumu izspiegošanu. Rio Tinto visas apsūdzības noliedz. Chinalco noliedz, ka Hu aizturēšana būtu jelkādā veidā saistāma ar izjukušo darījumu starp Chinalco un Rio Tinto.
Skaidrs, ka Ķīnas un Austrālijas attiecības šajā brīdī ir stipri sarežģījušās un konflikta risināšanā ir iesaistīts jau diplomātiskais un pat valdības līmenis. Bet līdz atrisinājumam, šķiet, vēl ir tālu.
Vēl par šo tēmu: