Padomi mājas drošībai

Esmu aizrautīgs dažādu derīgo padomu kolekcionārs, tāpēc If apdrošināšanas padomi mājokļa drošībai man šķita pietiekami vērtīgi, lai tos te pārpublicētu bez īsinājumiem un pēc tam dotu dažas idejas par labām un sliktām slēptuvēm mājās.

If brīdina: Zagļi var izmantot sociālos tīklos pieejamo informāciju

If Apdrošināšana iesaka ikvienam būt piesardzīgam, publicējot savus brīvdienu vai atvaļinājumu plānus internetā. Nevainīga ziņa vai komentārs sociālajā tīklā, portālā vai privātajā blogā par ceļojumu vai brīvdienu plāniem var piesaistīt noziedznieku uzmanību un būt iemesls nevēlamu viesu apciemojumam jūsu prombūtnes laikā, sagādājot nepatīkamu pārsteigumu jums atgriežoties.

Tādos portālos kā Facebook, Draugiem, MSN un citos, lietotāji mēdz aprakstīt savas dienas aktualitātes un pārdomas. Tādējādi jūs informējat visus, kas ir jūsu draugu lokā vai kontaktu listē arī par došanos ārpus mājas. Nereti profila informācija ir redzama arī svešiniekiem un tādējādi var informēt arī zagļus.

If Apdrošināšanas atlīdzību centra vadītāja Iluta Šķipsna iesaka būt piesardzīgiem un padomāt, ar ko jūs dalieties informācijā par jūsu ikdienas aktivitāšu niansēm un plāniem Internetā. “Īpaši iesaku izņemt no profila foto albuma visas fotogrāfijas, kas ataino jūsu mājokli, tā iedzīvi un aprīkojumu. Ir liela atšķirība, vai ar šādu informāciju dalāties ar desmit bērnības draugiem vai simtiem paziņu, ko jūs īsti personiski nepazīstat,” uzsver I.Šķipsna.

Lai arī dažreiz šāds risks šķiet tikai teorētisks, tomēr tas pieaug ik dienas proporcionāli pieaugošam interneta draugu un interneta lietotāju lokam, kā arī pieaugošai noziedzībai sabiedrībā. Ikkatrs savu draugu vidū sociālajā tīklā var atrast ap 2-5% draugu, vasaras sezonā pat vairāk, ierakstu par atrašanos atvaļinājumā, liecina If novērojumi.

„Pieteikumi par zādzību gadījumiem parasti sākas ar frāzi „atgriezos mājās un konstatēju, ka ir notikusi ielaušanās…”, kas liecina, ka 99% zādzību notiek mājokļa iemītnieku prombūtnes laikā. Zagļi laicīgi gatavojas, ilgstoši novērojot noskatīto īpašumu, lai izsekotu tā iemītnieku dienas gaitas, brīvdienu un atvaļinājumu plānus, kā arī meklējot šāda veida informāciju par mājokļa iemītniekiem internetā. Šādas zādzības arī apjoma ziņā ir daudzreiz iespaidīgākas, jo zaglim ir bijis pietiekoši laika, lai atrastu un paņemtu pašas vērtīgākās lietas,” atzīst Iluta Šķipsna.

If mājas lapā www.if.lv izveidota sadaļa Padomi drošībai, kurā publicēta virkne ieteikumu, kā parūpēties par mājokļa drošību ceļojumu laikā, un kā rīkoties, lai izvairītos no iespējamiem īpašuma zaudējumiem.

If iesaka ikvienam parūpēties par mājokļa drošību pret zagļiem, pirms došanās tuvākā vai tālākā ceļojumā. Piemēram, vienojieties ar kaimiņiem vai draugiem, lai iztukšotu jūsu pastkastīti, nopļautu jūsu mauriņu vai aplaistītu augus uz balkona un logos, lai Jūsu prombūtne būtu mazāk pamanāma.

Mājokļu zādzību skaits 2009.gada pirmajos sešos mēnešos (salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu) ir pieaudzis par 30%, liecina If Apdrošināšanas statistika. Visbiežāk mājokļa zādzībās īpašniekam tiek nodarīti iedzīves zaudējumi 1000 – 2000 latu vērtībā.

Apdrošinātāju padomos parasti ir vērts ieklausīties, jo apdrošinātāji ir ļoti ieinteresēta puse, lai viņu klienti netiktu apzagti. Ko pie šiem padomiem piebilst? Tikai padomāt – vai esat drošs, ka to neizdarīs bērni?

Bet tagad – daži padomi un pārdomas, par to kā un ko vajadzētu slēpt vai tieši otrādi – kā nevajadzētu slēpt savās mājās.

Diezgan izplatīts ir malds, ka dzīvokļa iemītnieks savas četras sienas pazīst labāk par citiem un tāpēc zaglim ir maz izredžu. Var, protams, paslēpt naudas paciņu, saliekot pa banknotei starp pašas neinteresantākās grāmatas lapām, bet ne vienmēr vērtības ir tik kompaktas kā naudas paciņa. Var iztaisīt improvizētu slēptuvi zem grīdas (kuru atrast patiesībā ir vieglāk, nekā dažs to iedomājas), bet ja zaglim ir pietiekami daudz laika, tad izredžu droši noslēpt ir maz.

Ielaušanās brīdī noziedznieks parasti jau zina, ko tieši meklē (naudu, vērtslietas, tehniku) un cik daudz laika ir viņa rīcībā, lai nemanāmi aizietu. Tāpēc droši varam pieņemt, ka zaglis raksies skapjos, kumodēs, atvilknēs un citās tradicionālās glabāšanas vietās, un tur attiecīgi neko no vērtīgā glabāt nevajadzētu. No otras puses, ja zaglis tur neko neatradīs, viņš var sākt metodiski izmētāt mantas un var sākt fiziski iznīcināt mēbeles, tehniku un dzīvokli vai māju. Bet naudu nevajadzētu slēpt arī tehnikā, jo tad jūs varat pazaudēt gan tehniku, gan naudu.

Zinot šo, ir lietderīgi apdomāt par nelielas naudas summas atstāšanu zaglim acīmredzamā slēpšanas vietā, cerībā, ka zaglis padomās, ka tā ir visa nauda un mēģinās ar to pazust. Cik atstāt? Summai būtu jābūt pārliecinošai un atbilstošai mājokļa iekārtojumam un statusam, jo daudzas zādzības tiek veiktas pēc iepriekšējas informācijas ievākšanas. Ja zaglis padomās, ka ir atradis pietiekami, viņš dosies projām un varbūt nebojās mēbeles un interjeru.

Papildus arguments atstātajai naudai ir, ka zaglis-narkomāns jau iepriekš zina, kāda summa viņam ir nepieciešama un šo summu viņam parasti ir jāsavāc ar mantām, kuras viņš var ātri pārdot tikai par nelielu daļu to patiesās vērtības. “Atrasti” 50 lati viņam ir daudz vērtīgāki nekā televizors 400 latu vērtībā, par kuru viņš varbūt varēs dabūt šos pašus 50 latus, turklāt televizors vēl ir jāaiznes. Bet televizora īpašniekam televizors ir televizora vērtībā.

Diezgan strīdīga ir ideja, ka varētu sastādīt sarakstu (īstu vai izdomātu, tam nav nozīmes) ar vērtībām, kuras glabājas bankas seifā, un atstāt to diezgan redzamā vietā. No vienas puses, zaglim vajadzētu saprast, ka šajā dzīvoklī viņam nav ko meklēt un doties projām. Šajā reizē doties projām… No otras puses, tas viņam var radīt kārdinājumu izveidot kompāniju, kas var mēģināt “pierunāt” saimnieku pašu atnest no bankas tur atrodošās vērtības.

Var, protams, sabāzt briljantus plīša rotaļu lācītī un, ja bērna istabā valda pietiekama nekārtība, ienest tur. Noziedzniekiem ne sevišķi patīk bērni istabas, īpaši tās, kur paši vecāki var kāju nolauzt.

Ja jums mājā ir seifs, tam jābūt pamatīgi pieskrūvētam pie grīdas. Labs seifs ir laba lieta, ja jūsu pašu nav mājās. Ja esat, tad var gadīties, ka jums draudēs, lai jūs to atverat.

Ja jūs esat atstājis “vieglo laupījumu” kādā redzamā vietā, jums pieaug cerības nosargāt pārējās vērtības, kuras ir noslēptas netradicionālās vietās. Bet, ja jums guļamistabā stāvēs cukurtrauks, tad nedomājiet, ka tikai ģēnijam ienāks prātā pārbaudīt, vai tur nav noslēpta nauda. Ar slēptuvēm netradicionālās vietās ir jāuzmanās pašiem un jābrīdina otrā pusīte, lai tā netīšām neaizdod kādu īpašu grāmatu draugiem un arī tiek pie vērtībām, ja ar jums kas notiek.

Daudzi no zagļiem ar savu nodarbi nodarbojas tikai tāpēc, lai pēc iespējas ātrāk pārvērstu atrasto naudu un vērtslietas kādā devā narkotiku, tāpēc viņi varētu ļoti nopriecāties, ja atrastu kādu baltu pulverīti, kas protams skan interesanti, bet vienlaikus arī bīstami no likuma viedokļa un galīgi nepieņemami, ja mājās ir bērni.

Vēl daži ieteikumi un atgādinājumi:

• Ne visas “veiksmīgās” slēptuves ir noslēpums zaglim.
• Noslēpt kaut ko aiz grāmatām vai traukiem? Zaglis noteikti tur pārbaudīs.
• Tualetes poda skalojamā kaste un tualetes poda tuvākā apkārtne ir īpaši populāra slēptuvju vieta, tādēļ tā noteikti tiks pārbaudīta.
• Kārbas ar visādiem kellogiem vai citiem birstošiem pārtikas produktiem? Nebrīnieties, ja tās atradīsiet saplēstas uz grīdas, jo tajās slēpj bieži.
• Ledusskapis un saldētava? Arī iecienīta naudas un narkotiku glabāšanas vieta.
• Skapītis ar zālēm? Zaglis tur var meklēt “riteņus”.
• Gulta – daudzi glabā vērtības gultā vai zem gultas.

Bet vislabākā vieta, kur glabāt naudu, tomēr ir banka.