Gan iepriekšējā raksta komentāros, gan atsevišķi saņēmu dažas piebildes, iebildes un papildinājumus, kas, kā man šķiet, bija pietiekami nozīmīgas, lai rakstu papildinātu un sakarā ar papildus informācijas daudzumu ērtāk bija uzrakstīt jaunu rakstu.
Iepriekšējā rakstā tika pieminētas 3 galvenās informācijas metodes – sametināšanas jeb splitera metode, izliekuma metode un bezkontakta metode. Relatīvi bezkontakta, protams, jo nolasīšana vienalga notiek no tieša tuvuma, un vienīgā atšķirība no otrās metodes ir, ka optiskais kabelis netiek speciāli liekts. Un bija viedoklis, ka pēdējā metode varētu būt labākā, kaut arī visdārgākā. Un šim viedoklim principā varu piekrist, tikai ir vērts dažas lietas paskaidrot sīkāk.