Pavisam nesen Lattelecom Technologies sadarbībā ar Latvijas Mobilais Telefons ir radījusi jaunu un interesantu produktu – Mobilais ID. Tā būtība – vienots centralizēts autorizācijas un autentifikācijas līdzeklis, kas aizstāj dažādās kodu kartes, kalkulatorus un citus identitātes apliecināšanas līdzekļus elektroniskajā vidē.Kā jau ievadā minēju, produkts spēj aizvietot dažādus identitātes apliecināšanas līdzekļus, tas faktiski ir pases aizvietotājs elektroniskajā vidē. Ko tas nozīmē – iespēju pieslēgties dažādām informācijas sistēmām (piemēram Latvijas Krājbankas Online bankai lai veiktu maksājumus un citas darbības, CSDD lai uzzinātu vai ir iegūti kādi soda punkti, Rīgas domes portālam vai pašvaldību e-pakalpojumu sistēmai, E. Gulbja laboratorijai, lai uzzināt savus vai savu pacientu analīžu rezultātus tiešsaistē u.c.).
Vērīgs lasītājs var uzdot labu jautājumu – ar ko šis risinājums ir labāks par Latvijā ieviesto elektronisko parakstu? Atbilde: jums nav nepieciešams un līdz ar to nav jānēsā līdzi ne USB lasītājs, ne vēl viens kredītkartes izmēra plastikāta gabals. Vienīgais, kas nepieciešams, ir mobilais telefons, kurš jums visticamāk jau ir. Atliek veikt SIM kartes maiņu, jo jaunā SIM karte satur specifisku risinājumu Mobilā ID nodrošināšanai.
Loģisks nākamais jautājums: vai šis produkts ir pietiekoši drošs? Atbilde – jā ir. Tā izstrādē ir ievērotas tādas pašas prasības, kādas ir drošam elektroniskajam parakstam, tajā skaitā Mobilā ID datu nesējs – specifiska LMT SIM karte atbilst EAL4+ prasību līmenim. Datu apmaiņa ar SIM kartē esošo aplikāciju notiek izmantojot digitāli parakstītas un šifrētas īsziņas, tomēr lietotājam pašam tās nav jāraksta, par to automātiski parūpējas aplikācija. Lai iegūtu savu Mobilo ID potenciālajam lietotājam vajadzēs uzrādīt derīgu LR pilsoņa pasi, kura, protams, tiks pārbaudīta. Tomēr arī pats lietotājs būs atbildīgs par savu drošību, šajā gadījumā par Mobilā ID PIN kodu. Lai gan bez atbilstošās SIM kartes Mobilo ID nav iespējams lietot (tātad pat ja kāds uzzina jūsu Mobilā ID PIN kodu, kuru vēlams veidot atšķirīgu no SIM kartes PIN koda, tas maz ko dod), pareizo Mobilā ID PIN kodu uz telefona korpusa tomēr nerakstiet, jo ja telefons pazudīs vai to nozags, tad, paši jau nojaušat… Ticu, ka līdz tam gan nenonāksim, jo visi esam droši!
Tāpat vērīgs lasītājs uzdos nākamo loģisko jautājumu: kāds ir šāda risinājuma juridiskais statuss. Te citēšu fragmentu no Mobilais ID mājas lapas: “Ar Mobilo ID apstiprināts pieprasījums atbilstoši LR Elektronisko dokumentu likumam ir elektronisks dokuments, kas ir parakstīts ar elektronisku parakstu un ir līdzvērtīgs ar roku parakstītam dokumentam.” Komentāri šeit lieki…
Praktiskā jautājums: kā tas darbosies? Pirmkārt ir nepieciešams mobilā tīkla pārklājums (cik novērots, tāds ir pieejams arī purvā lācenes lasot). Pārējās darbības ir samērā vienkāršas: pieslēdzamies pie nepieciešamā Mobilo ID atbalstošā servisa, ievadām piekļuves informāciju, mobilā telefona SIM kartē esošā aplikācija lūgs ievadīt piekļuves PIN kodu un tā pareizas ievadīšanas gadījumā esam iekšā. Interneta bankā gan pieslēgšanās būs līdzīga kā ar kodu kalkulatoru, t.i. ievadot lietotāja vārdu, paroli un tad apstiprinot pieprasījumu ar Mobilā ID palīdzību.
Kā šis risinājums attīstīsies parādīs laiks, tomēr jau šobrīd Mobilā ID pakalpojumu sniedzēju saraksts ir garāks par Elektronisko parakstu atbalstošo pakalpojumu sniedzēju sarakstu. Pagaidām izskatās cerīgi, varbūt pat Igauniju apsteigsim? 
Vairāk informācijas Internetā:
www.mobilaisid.lv
www.lmt.lv
un pagaidām tikai LMT klientiem?
Tieši tā!
Jau dabūju un notestēju
Nadzīgs gan esi!
Kādi iespaidi?
Pārsvarā strādā
Sanāca arī uzķert gadījumu, ka īsziņas bremzē un aplikācija timeouto pirms esmu paspējis saņemt īsziņu ar lūgumu apstiprināt pieprasījumu…
Noreportē Lattelecom Technology problēmu, acīmredzot testējot nav tādu gļuku uzķēruši…
Jau darīts
Aizmirsi piebilst par izmaksām. Viss ir ļoti jauki no tehniskās puses, bet šis te pasākums ir nolemts nāvei, jo izmaksas gulstās uz autorizētāja pleciem.
Nebūtu tik drošs, ka viss ir slikti. Ja paskatāmies pieejamo informāciju par lētāko iespējamo variantu elektroniskajam parakstam: 24.61 LVL viedkarte plus sertifikāti, plus viedkartes lasītājs 13.30LVL (kuru ir jānēsā līdzi) == 37.91 LVL plus par katru laika zīmogu 36 santīmi. Turpretīm Mobilais ID – 3.63 LVL par SIM kartes maiņu ja nepaspējat būt pirmajā tūkstotī kas SIM karti saņems bez papildus maksas, plus 5 santīmi par katru darījumu. Mazliet aritmētikas: no 37.91 (elektroniskā paraksta sākuma cena) atņemam 3.63 (Mobilais ID sākuma cena), paliek 34.28 LVL. Tie ir ~685 darījumi ar Mobilo ID, rupji rēķinot pa vienam darījumam ikkatru dienu ieskaitot sestdienu un svētdienu divu gadu garumā. Jautājums – vai ikdienišķam lietotājam tik daudz vajadzēs?
Ja paliekam pie fundamentāla jautājuma, par to, ka vispār kāds maksā ir skaidrs, ka par pilnīgu velti šāds pakalpojums nebūs pieejams (to diezgan skaidri ir pateicis elektroniskā paraksta pakalpojums esošajā realizācijā), jo ja VAS šādu pakalpojumu nespēj nodrošināt bez maksas, tad ir maza cerība, ka vairāki komersanti bez valsts atbalsta spēs. Otrkārt, tā vai citādi, neatkarīgi no tā vai par pakalpojumu samaksā tā saņēmējs personīgi, vai servisa piegādātājs, kuru pakalpojuma lietotājs izmanto, par pakalpojumu tik un tā samaksā tieši gala lietotājs, līdz ar to es šeit īsti nesaredzu fundamentālu problēmu. Treškārt maza personīga atkāpe – pusprofesionālas mazās paranojas vadīts lietoju SMS paziņojumus no savas bankas par operācijām ar kontu virs n naudiņām, kur n ir pietiekami liels lai nenāktu īsziņa, kad nopērku veikalā maizi, bet pietiekami mazs lai jebkas kaut cik būtisks tiktu piefiksēts. To daru, jo vēlos būt drošs, ka manu bankas karti kādi gudrinieki nenokopē un neizpumpē sausu. Par katru šādu īsziņu banka man no tā paša pieskatītā konta atskaita 5 vai 6 santīmus. Šī maksa nav dikti maza, bet nav arī pārāk liela. Jebkurā gadījumā par savu naudas līdzekļu drošību šādu summu esmu gatavs maksāt. Līdzīgi skatos arī uz Mobilo ID.
Nobeidzot – šis pakalpojums tomēr vairāk šķiet paredzēts tiem, kas ikdienā lieto daudzas sistēmas un nevēlas n-tās kartes un kodu ģeneratorus un kuriem ir svarīga ērtība nezaudējot drošību. Gan jau ka potenciālajiem lietotājiem varētu būt arī citi iemesli. Salīdzinoši izmaksas manā skatījumā ir krietni draudzīgākas, bez salīdzinoši liela sākotnējā ieguldījuma (10x cenas starpība ir pietiekami iespaidīga). Vai šis pakalpojumus “aizies” un izdzīvos – tuvākie pāris gadi parādīs, ja izturēs šos laikus, tad gan jau arī nākotne būs tīri gaiša.
Kāds teiks: “Jā, bet Igaunijā…!” Jā, ir tā ar igauņiem, bet vai ir jēga izsniegt šādu līdzekli pilnīgi visiem skaidri zinot, ka būtiska saņēmēju daļa izsniegto risinājumu nelietos, vai lietos reizi piecgadē? Uzminiet, no kādas naudas šāds risinājums tiek uzturēts? Pareizi – no nodokļu! Kas maksā nodokļus? Un te mēs sākam ciklu no gala
Ar igauņiem ir vienkārši – viņi gribēja noziņot visai pasaulei, ka ir pirmā valsts, kur visiem tas ir, un noziņoja ar. Un tam izlietotā nauda bija nauda no viņu reklāmas budžeta, un ja paskatās tādā veidā, tad tā bija ļoti labi izlietota nauda
“…Treškārt maza personīga atkāpe – pusprofesionālas mazās paranojas vadīts lietoju SMS paziņojumus no savas bankas par operācijām ar kontu virs n naudiņām, kur n ir pietiekami liels lai nenāktu īsziņa, kad nopērku veikalā maizi, bet pietiekami mazs lai jebkas kaut cik būtisks tiktu piefiksēts. To daru, jo vēlos būt drošs, ka manu bankas karti kādi gudrinieki nenokopē un neizpumpē sausu. Par katru šādu īsziņu banka man no tā paša pieskatītā konta atskaita 5 vai 6 santīmus…”
Es arī tieši tādēļ šo pakalpojumu izmantoju, bet bieži vien tā īsziņa atnāk ar lielu kavējumu, respektīvi nevis uzreiz kad summa ir rezervēta, bet kad darījums tika apstiprināts (vai tml. definīcija)