“Situācija valstī ir kontrolējama un stabila” – tādi bija Latvijas Drošības policijas vadītāja, ģenerāļa Jāņa Reinika pirmie vārdi intervijā, kura publicēta šodienas Latvijas Avīzē.
Ne jau pirmo reizi gadās, ka kādai publikācijai negaidīti rodas turpinājums. Tā ir arī šoreiz. Vakar Latvijas Avīze drošības jautājumu interesentus iepriecināja ar interviju ar Igaunijas Drošības policijas komisāru komisāru Andresu Kaharu. Rakstu īsumā atreferēju Igaunija un Latvija, un, pievienotās vērtības meklējumos salīdzināju Igaunijas un Latvijas pieeju drošības jautājumu atspoguļojumā. Salīdzinājums nebija par labu Latvijai, jo, pret mūsu Satversmes Aizsardzības Biroja gada pārskata apmēram 3 lappusēm, igauņi liek pretī vairāk kā 50 lappušu garu savu gada pārskatu.
Protams, dienesti savā nevēlēšanā kaut ko par sevi atklāt vienmēr cenšas attaisnot ar veicamo darbu slepenību, un joprojām tiek piesaukts vecais čekistu joks “mūsu panākumi ir tik lieli, ka mēs par tiem vēl nedrīkstam neko stāstīt”, bet pasaule ir mainījusies, un par daudzām lietām publika spriež pēc tā, kā tās ir atspoguļotas brīvi pieejamos avotos. Ir nonācis pat tik tālu, ka kara uzvarētāju vairs vienmēr nevar pateikt tikai pēc tīri militāriem sasniegumiem, bet svarīgs ir arī propagandistu un viņu palīgu sniegums publiskās informācijas telpā.
Tā kā vienu no šī tīmekļa žurnāla uzdevumiem redzu padalīties ar aktualitātēm drošības jautājumos, un lielai daļai lasītāju nav pietiekamas iespējas un brīva laika pat virsrakstu līmenī iepazīties ar visām iespējamām publikācijām, kurās interesējošie jautājumi parādās tikai epizodiski, uzskatu, ka šī Latvijas Avīzes intervija ir pilnībā pelnījusi, lai tai pievērstu uzmanību.
Ko Latvijas Avīzei pastāstīja Jānis Reiniks?
Pastāstīja par 13. janvāri (visai īsi un ne sevišķi pārliecinoši), par 16. martu, kad kādi slikti cilvēki esot gribējuši spridzināt pie Brīvības pieminekļa, bet motīvi neesot noskaidroti, pieminēja “antifašistus”, pārskaitīja radikālās organizācijas, taisnojās par gadījumiem, kur tiesa bija apsūdzētos attaisnojusi Drošības policijas ierosinātās lietās, iebilda, ka Drošības policijas darbs netiek pietiekami atspoguļots:
– Tā nav, ka sabiedrība netiek informēta par drošības policijas darbu – par paveikto regulāri informējam sabiedrību. Rakstiskas atskaites gatavojam atbildīgajām institūcijām. Iespējams, turpmāk mēs varētu izdot arī plašākai sabiedrībai paredzētus informatīvus bukletus. Par to esam domājuši, tomēr jāņem vērā, ka specdienestu darbība lielā mērā ir konfidenciāla.
Vēl Jānis Reiniks pastāstīja, ka sadarbība ar KNAB ir uzlabojusies, jo “jaunais KNAB priekšnieks ir ļoti konstruktīvs cilvēks”, pavisam nedaudz pastāstīja par Krievijas darbības metodēm caur savām “tautiešu organizācijām”. Vēl uzzinājām, ka kriminālprocess par Ventspils augstskolas lektora Dimitrija Smirnova izteikumiem saistībā ar iespējamo lata devalvāciju joprojām turpinās, bet Andra Šķēles izteikumi tiek vērtēti tikai kā viedoklis. Darbs pie LR pilsoņu pasu pirkšanas liets joprojām turpinoties.
Paldies Latvijas Avīzei par šiem rakstiem, bet uzskatu, ka sabiedrības informēšanai būtu daudz vairāk jādara Drošības policijai pašai. Ar interesi gaidīšu vēl citas publikācijas, bet šī intervija ir atrodama šeit:
Ģenerālis Reiniks: «Svarīgi noziegumus ne tikai atklāt, bet arī novērst.»
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakcijas.viesis/?doc=57437
vai šeit: http://mod.la.lv/main1.php?id=3932351