Sākotnēji neletālie (ne nāvīgie, ja kādam latīņu valoda nevedas) ieroči parādījās tad, kad vajadzēja savaldīt un izkliedēt protestējošu pūli vai kādu atsevišķu nemierīgu pilsoni, uz kuru neiedarbojās saprātīgi aicinājumi būt rāmam. Kā pazīstamākie šādu ieroču veidi ir steki, asaru gāze, gumijas lodes, elektrošoki, bet pēdējos gados ir lasīts arī par eksperimentiem ar koncentrētiem mikroviļņiem vai ļoti spēcīgu skaņu. No pagājušā gadsimta sākuma tiek lietoti ūdensmetēji, gan ar parastu ūdeni, gan dažām piedevām, tai skaitā arī ļoti, ļoti smirdīgām. Ir lasīts par eksperimentiem ar lipīgām putām, bet atsevišķu personu aizturēšanā ir izmantoti izšaujami un uzmetami tīkli. Raksta turpinājums→