|
|
Rakstīja Jānis, 30.06.2009
Arī “treknajos gados” bija ļauži, kam patika pamieloties ar kolēģu maizītēm, cepumiem un citiem našķiem. Tagad droši vien situācija ir daudz nopietnāka un savas maizītes sākuši no mājām ņemt arī tie, kas nokļuvuši spiedīgos materiālos apstākļos vai vienkārši vēlas ietaupīt un tāpēc uz ēdnīcu vairs neiet. Skaidrs, ka svešu muti darbā barot negribētos, īpaši bez piekrišanas.
Situācijām, kad maizītes tiek ieliktas kādā koplietošanas ledusskapī un ir pakļautas svešas apēšanas riskam, ir radīts šāds vienkāršs risinājums: Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 29.06.2009
Vai arī mūsu daiļamatu meistari var kaut ko tik skaistu izveidot?
Drošībnieku acis priecējošais skaistums atrasts šeit: Stitchgasm! – Cross Stitch Ninja.
Rakstīja Jānis, 27.06.2009
Daudzi teiks – jā. Īpaši jau tie, kam parole “pavasaris09″ ir visos iespējamos resursos, kam nereti gadās aizmirst mājās elektroniskās caurlaides kartiņu, aizmirst PIN kodu, durvju kodu vai vēl kaut ko. Tieši no šiem cilvēkiem visbiežāk ir dzirdēti viedokļi, ka “mēs taču nestrādājam SAB, CIP, Mossad vai cietoksnī, priekš kam drošībniekiem vēl vajadzīgas kaut kādas video kameras, caurlaižu sistēma un stingri drošības noteikumi. Finansisti gribētu ietaupīt naudu, jo viņiem nav skaidrs, kā šī investīcija drošībā atmaksāsies un atsauksies uz firmas gada rezultātiem, bet visi pārējie uztraucas, ka drošībnieki jau tāpat visus noklausās, un tagad vēl arī redzēs un visādi citādi izsekos. Un vēl – visādas drošības durvis tikai kavē ārkārtīgi intensīvi strādājošu darbinieku steidzīgu pārvietošanos un prasība apmeklētājam sevi identificēt ir smags privātuma pārkāpums. No šiem cilvēkiem ir dzirdēti viedokļi, ka drošību varētu stipri vienkāršot, uz to pamatīgi ietaupīt un visiem būtu labāk, ka ierobežojumi ir pretrunā ar mūsu korporatīvo kultūru, ka darbinieki to nesapratīs un labākie ies projām, un ka neizdosies visus piespiest noteikumus ievērot. Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 26.06.2009
Sākotnēji neletālie (ne nāvīgie, ja kādam latīņu valoda nevedas) ieroči parādījās tad, kad vajadzēja savaldīt un izkliedēt protestējošu pūli vai kādu atsevišķu nemierīgu pilsoni, uz kuru neiedarbojās saprātīgi aicinājumi būt rāmam. Kā pazīstamākie šādu ieroču veidi ir steki, asaru gāze, gumijas lodes, elektrošoki, bet pēdējos gados ir lasīts arī par eksperimentiem ar koncentrētiem mikroviļņiem vai ļoti spēcīgu skaņu. No pagājušā gadsimta sākuma tiek lietoti ūdensmetēji, gan ar parastu ūdeni, gan dažām piedevām, tai skaitā arī ļoti, ļoti smirdīgām. Ir lasīts par eksperimentiem ar lipīgām putām, bet atsevišķu personu aizturēšanā ir izmantoti izšaujami un uzmetami tīkli. Raksta turpinājums→
Rakstīja Ģirts, 25.06.2009
Manuprāt, ievērības cienīgs ziņu sižets: no kāda zinātnieka naudu izspiest mēģinājis ļaundaris, kurš zināšanas par operatīvās darbības metodēm smēlies no Krievijas seriāliem, bet sīku informāciju par pašu zinātnieku atradis internetā.
Vēl viens pierādījums tam, cik vērtīgi var būt publiskie informācijas avoti – ja prot ar tiem strādāt un ja paveicas
Rakstīja Jānis, 25.06.2009
Cerams, ka nevienam to pa īstam nevajadzēs un tas kalpos tikai izklaidei. Piemēram – drauga, kolēģa vai kaimiņa sejas atveidei priekš plakāta “Policija meklē” vai avatara kādam forumam
Piemeklējam matus, galvas formu, uzacis, brilles (ja vajag), acis, degunu, ūsas (vairumā gadījumu – vīriešiem), zodu un bārdu un kaut kādu seju spēs iegūt pat [...]
Rakstīja Jānis, 22.06.2009
Ļeņins kādreiz teica, ka kapitālists esot ar mieru pārdot virvi tiem, kas gatavojas viņu pakārt. Apmēram šāda doma nāk atmiņā, lasot ziņas, ka kāda Eiropas firma ir Irānai pārdevusi sakaru pārtveršanas iekārtas, kuras varas iestādes tagad aktīvi izmantoto cīņā pret tiem, kas protestē pret vēlēšanu viltojumu.
Pirmie par neparasto pasūtījumu, kuru pildīja Nokia Siemens Networks, ziņoja austrieši vēl pagājušā gada aprīlī – Datenjagd auf Dissidenten, bet toreiz viņu ziņa, kas publicēta vācu valodā, lielu ievērību neguva. Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 21.06.2009
Pirms dažām dienām jau publicēju G4S ieteikumus mājokļa un auto drošībai, kurus biju papildinājis ar dažiem ieteikumiem no citiem avotiem. Šoreiz piedāvāju Valsts Policijas noteikumu (jā, noteikumu, nevis ieteikumu) sarakstu, kas, policijasprāt, būtu jāievēro drošai svinēšanai.
Speciāli nepakavēšos pie atsevišķiem punktiem, bet redzams, ka šeit ir citādāk likti akcenti, un īpaši uzsvērta ir satiksmes drošība. Ir arī daži citi vērā ņemami atgādinājumi, un, acīmredzot, kaut kad iedvesmas brīdī būtu vērts atgriezties pie ieteikumu sarakstiem un izveidot vairākus kompaktus sarakstus dažādām ikdienas situācijām. 80/20 princips saka priekšā, ka ar visvienkāršākajiem pasākumiem mēs varam nosegt lielāko daļu risku. Bet vēsture atkal māca, ka galvenā vēstures mācība ir tā, ka no vēstures neviens nemācās, un šādus labi domātus padomus neizlasīs tie, kuriem visvairāk būtu nepieciešams tos izlasīt  Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 19.06.2009
Kriminālā situācija valstī pasliktinās un policijas spēja ar to tikt galā ir mazinājusies. Tādēļ jo aktuālāk ir katram pašam padomāt par savu personīgi drošību. Apsardzes uzņēmums G4S ir publicējis savus ieteikumus, kurus pārpublicēju te pilnībā.
Pamata lietas mājokļa drošībai Raksta turpinājums→
Rakstīja Jānis, 18.06.2009
Lee Gomes, 06.08.09, Forbes.com
Īpašu interešu grupas un juristi apgalvo, ka aizstāv personisko privātumu. Taču patērētājiem viņi rada vairāk kaitējuma, nekā labuma.
Laikā, kad saspringtie budžeti liek ziedot arvien vairāk dažādu programmu visā pasaulē, viena nozare turpina augt ar pārsteidzošu ātrumu un nezāles efektivitāti: noteikumi par privātumu.
ASV federālā un štatu līmenī ir vairāk nekā 300 ar privātumu saistīto likumu. Ar privātumu saistīto konsultāciju pakalpojumu, ko sniedz juridiskie un grāmatvedības uzņēmumi, gada apgrozījums sasniedz 500 miljonus dolāru gadā un strauji pieaug. Raksta turpinājums→
|
|
