Kopš pirmā apskata ir pagājis vairāk kā mēnesis, un ir sakrājies materiāls jaunam apskatam.
23. aprīlī gawker.com publicēja materiālu Salma Hayek’s Hacked Emails Reveal Celebrity’s Quotidian Existence, kur ieskatījās pazīstamās aktrises Zelmas Hajekas privātajā dzīvē. Bez viņas piekrišanas ieskatījās, jo viņu rīcībā nonāca aktrises MobileMe e-pasta saturs, kam bija tikuši klāt hakeri. Līdzīgi kā Sāras Peilinas gadījumā, kuru jau esmu aprakstījis, netika lauzta vis pati parole, bet gan atbildēts uz jautājumiem, uz kuriem jāatbild tad, kad parole ir aizmirsta. Un jautājumi bija tādi, kurus ar Googles vai Vikipēdijas palīdzību būtu jāspēj atbildēt gandrīz katram:
- Dzimšanas datums
- Slepenais vārds (esot bijis viņas vārds visslavenākajā filmu lomā)
Ja ir interese, var uz augstāk minēto adresi doties un rakstu palasīt. Tur ir arī lieli ekrānšāviņi no e-pasta satura, un varbūt kādam radīsies vēlēšanās padomāt par sava e-pasta drošību, redzot, cik ļoti daudz tagad svešas acis var aplūkot.
Problēma ar “slepeno vārdu” uzminēšanu nav jauna. Vēl 2005. gadā Bruce Schneier par to rakstīja The Curse of the Secret Question.
Savās pārdomās viņš rakstīja par divdesmit gadus vecu problēmu, kad cilvēks izveido e-pasta kontu, izdomā grūtu un neatminamu paroli, un tad seko jautājums: “Kāds ir jūsu mātes dzimšanas uzvārds?”. Un gadu gaitā šim jautājumam ir pievienojušies vēl:
- Kādā ielā tu bērnībā dzīvoji?
- Kāda ir tava mīļākā krāsa?
- Kāds ir tava mājdzīvnieka vārds?
Rezultātā augstas drošības protokola (parole) vietā nāk daudz zemākas drošības protokols (slepenais jautājums), bet, kā zināms, ķēdes stiprumu nosaka tās vājākais posms.
Kā šo jautājumu risina Šneijers? Viņš parasti laukā, kas paredzēts atbildei, ieklabina kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu un gadījuma rakstura un par to aizmirst. Lai nelaimīgais hakeris pēc tam mēģina uzminēt to, ko Šneijers pats vairs nezina! 
Pa visiem gadiem viņam esot bijusi tikai viena reize, kad viņam bijusi nepieciešamība atjaunot paroli, un tad nācies pa telefonu sazināties ar kompāniju, kas uzturējusi konkrēto resursu. Un viņš pats vairs neatceroties, kā toreiz esot darbinieku pārliecinājis par savu identitāti.
Viņa ieteikums patiesībā ir ļoti jēdzīgs, īpaši ja tiek izmantoti paroļu glabātāji, kas aizmiršanas iespējamību samazina līdz niecībai. Bet arī tad var mātes dzimšanas uzvārda laukā iekopēt kādu automātiski ģenerēto paroli, piemēram n_bNaIO+#5a%Nv8x, jo paroļu glabātājam taču ir pilnīgi vienalga, ko atcerēties 
Problēma patiešām nav jauna, bet sliktie risinājumi negrib mirt un turpina dzīvot un pat vairoties. Šodien apskatīju vienu ceļojumu vietni, un te būs ekrānšāviņš, kā izskatās viņu reģistrācijas lapa:
Jauna lietotāja reģistrācijas forma
Skaists “slepeno jautājumu” saraksts, vai ne?