Ziemā daži hard-core velosipēdisti, kas pa apledojušiem ceļiem pašnāvnieciski kaut kur brauc, mani kaitina, bet ziema ir jau aiz muguras, un dusmas ir rimušas. Tagad ir jau gandrīz vai vasara, un tas ir laiks, kad arī parasti cilvēki daudz biežāk brauc ar velosipēdiem, un attiecīgi tas ir laiks, kad sarosās velosipēdu zagļi. Tādēļ ir vērts padomāt par sava velosipēda aizsardzību. Vairākus padomus atradu angļu valodā, tos arī šeit došu tulkojumā:
1. Iegādājieties labas atslēgas.
Ir vērts ieguldīt 10-20% no velosipēda vērtības atslēgās. Ļoti rekomendēta ir rūdīta tērauda piekaramā atslēga (D-lock). Lietojiet divas atslēgas – piekaramo un ķēdi/trosi un zaglim vajadzēs divu veidu rīkus, lai no tām atbrīvotos.
2. Atbilstoši saslēdziet.
Izveriet atslēgu caur rāmi un pieslēdziet pie kaut kā stabila. Atstājiet tik ķēdes/troses brīva gala cik maz vien iespējams.
Neatstājiet piekaramās atslēgas zemē, kur tās var tikt atsistas.
3. Ņemiet vērā sava velosipēda vērtību.
Tas nozīmē – jo vērtīgāks tas ir, jo vairāk zagļi to vēlēsies.
Nenovietojiet to katru dienu vienā un tajā pašā vietā.
Neatstājiet to tur, kur tas ir pats dārgākais.
4. Slēpiet sava velosipēda marku (ražotāju, modeli)
Lai cik tas nepatiktu, aizkrāsojiet vai aizlīmējiet nosaukumu, vai pat nokrāsojiet visu rāmi neglītā krāsā. Pat ja tas zaglim nenoslēps modeli, tā tālākpārdošanas vērtība būs mazāka.
5. Apsveriet saliekamo velosipēdu.
Saliekamie velosipēdi var būt dārgi, bet tos var paņemt līdzi.
6. Nopērciet lētu velosipēdu.
Tie nav prestiži, bet tos mazāk zog.
Par pēdējo – esot Holandē ievēroju, ka pie viņiem lietošanā ir milzums velosipēdu, kas izskatās galīgi veci, sarūsējuši, šķībi un visādi citādi galīgi nepievilcīgi. Radās iespaids, ka viņiem kaut kur ir milzīga vecu velosipēdu rūpnīca 
Cita starpā tur bija arī padoms par iepirkuma groza pierīkošanu velosipēdam, un ka tas padara braucamrīku mazāk prestižu un tādēļ mazāk iekārojamu. Kaut kā grūti noticēt šādam padomam. Atradu arī, ka ir koncepts velosipēdam, kuram saslēgšanas iespēja ir paredzēta jau konstrukcijā: This Bike is a Lock.
Freelock
Ja kāds grib precizēt tulkojumu vai padalīties ar saviem ieteikumiem vai precizējumiem, laipni lūgti komentāros. Der gan terminoloģiski precizējumi, gan konkrēti drošības līdzekļu ieteikumi. Ka velosipēdu var nozagt ļoti ātri, to zinu, jo esmu skatījies video ierakstus.
Es patiešām neesmu velosipēdu speciālists un labprāt uzklausītu zinātājus 
Man liekas, ka melna matēta krāsa varētu ierullēt. Vai, vēl labāk, brūna
Vēl – ne uz mirkli neatstāt riteni nepieslēgtu. Liekas pašsaprotami, taču situācija, kad cilvēks uz brīdi pieslien to malā, lai, piemēram, aizšņorētu kurpi, nobildētu smuku skatu vai nopirktu avīzi, un tikmēr kāds garāmejošs reģiska tiek pie jauna riteņa, ir gana reāla…
Nedaudz aprūsejis velosipēds bez krāsas būs zagļiem vēl netīkamāks. Tiesa – šādu paskatu iegūst tikai velokurjeru un citu hard-core minēju velosipēdi (ja izdzīvo tik ilgi).
)
Labākais saslēdzamais pēc vispārējas atziņas – U veida atslēga (D-Lock). Jo resnāks tās stienis – jo labāk.
Ne visiem zagļiem būs līdzi gana spēcigi instrumenti tādas pārvarēšanai.
Šo stieņu ražotāji gan bieži aizmirst par otru tā daļu – atslēgas mehānismu. Pamācošs video par šo tēmu: http://www.youtube.com/watch?v=0hsM88Wx8QQ
Ja esat pieraduši braukt ar velo kas aprīkots ar sacensībām piemērotiem Shimano XTR un līdzīgiem komponentiem – nopērciet OTRU velo pilsētai. Daži zagļi ne sliktāk par jums orientējas velo detaļu smalkumos un pat nespēdami nozagt VISU velo var parūpēties ka jums paliek tikai rāmis.
Braukšana pa pilsētu nav sacīkšu trase – lētākas detaļas netraucēs jums mierīgi braukt “sacenšoties” ar gājējiem, bet varbūt atturēs no vēlmes cīkstēties ar trolejbusu (paklausieties dažreiz kā vadītāji “izsakās” par velosipēdistiem kas traucē tos iegriezties pieturā uz Ķīpsalas
U (sauktas arī par D) atslēgas tiešām ir vislabākās.
Iesaku arī pievērst uzmanību lukturīšiem – kārtīgi tos pieskrūvēt, vēlams ar 8stūrainu vai vēl dīvaināku skrūvi, nepirkt quick-release turētājus (vai arī katru reizi ņemt tos nost). Ja nenozags riteni – lukturīti gan nozags..
Ja uz zagļiem ir ļoti nīgrs noskaņojums – tos var ķert
tāpat kā zivis – uz ēsmu (protams velosipēdu) 
http://www.baitbike.com/Home_Page.html
Labāk gan pasākumā iesaistīt kādu attiecigīgas nozares speciālistu – narkomāns kam nav ko zaudēt pretojas gana izmisīgi un nav diezko nekaitīgs aizturot (HIV, hepatīts-C utt lietas.)
Kādas atslēgas? O_o
D
Tā kā lāga velo sākas no vairākiem simtiem pašmāju rubļiem, vienīgais un tikai variants ir velo staipīt līdzi un pēc iespējas visu tam pakārtot. Un/vai zaudēt dzīvi un veselību kopā ar ciskudrilli.
Staipīt velo līdzi – it kā jau taisnība, bet vai vienmēr tas ir praktiski iespējams? Dažā labā iestādē ar to iekšā netikt. Atbrauks pie drauga ciemos uz viņa mazo vienistabas dzīvoklīti astoņi viņa draugi ar velosipēdiem, un visi stieps savus velo augšā?
* Neslēdz publiskā vietā, ja neesi morāli gatavs riteni vairs neredzēt
* Labāk pieslēgt, kur gaišs, daudz cilvēku, drošības kameras
PS. Kas par dusmām uz ziemas braucējiem?
Drošības kameras ir drusku labāk kā nekas, bet vispār palīdz maz. Esmu skatījies video no drošības kamerām, kur vispirms viens jaunietis kapucē pieiet, pieliecas uz dažām sekundēm un pārkniebj trosi vai ķēdi, ar ko velo saslēgts un dodas tālāk it kā nekas nebūtu noticis. Velosipēdu nozog jau otrais, kurš iet aiz pirmā zināmā attālumā. Un arī otrais ir kapucē. Viss notiek ļoti ātri.
Ja velosipēds ir noskatīts un iekārots, to nosargāt ir grūti.
Bet par ziemas braucējiem – tās nav abstraktas dusmas uz ziemas braucējiem vispār, bet uz tiem, kas brauc, nerēķinoties ar apkārtējiem. Savām acīm esmu skatījis ainu, kā pa apledojušu ceļu pa Slāvu pārvadu izmisīgi minas ziemas lisapēdists, bet viņam aiz muguras lēnām velkas divas rindas ar auto, jo garām pabraukt ir bail. Nekad nezini, uz kuru pusi puisis kritīs, un kurā tieši brīdī. Tas jau ir pavisam liels egoisms, bet protams, tas nav tikai velosipēdistiem vien raksturīgs. Tādi ir arī citi braucēji un gājēji arī, kuriem šķiet, ka viņi ir Visuma centrs
Daži tādi ir pakrituši uz nerviem, it īpašu sajūsmas vārdu straumi izraisīja kāds pajoliņš uz salu tilta sniegputenī. Mierīgi braucu savu braucamo, dikti tāli neredzu, bet arī brauc visi dikti godīgi zem atļautā ātruma, laika apstākļi slikti, baisais sānvējšs. Es pēc pieraduma braucu pa labo joslu, pirmo posmu uz centru braucot tā parasti ir brīvāka. Pēkšņi no puteņa priekšā iznirst talants u velo, brauc pa riktīgu šluru, jo labā josla nav tik labi izbraukta kā pārējās jo ir sniegputenis, slapjš un arī sāls braši sakaisīta. Un brauc šamais pašnāvnieks tā, ka ir pilnīgi skaidrs: vai nu paspēšu sabremzēties, vai notesīšu, jo peldēja čalis pa visu joslu (baisais sānvējšs todien bija) un man kur ielekt kreisā pusē nebija jo svētdienas vakara satiksme bija blīva kā parasti un brīvu logu nebija. Sabremzēties paspēju, knapi, paliekot savā joslā, bet nācās apslāpēt vēlmi iet sasist viņam seju. Būtu jutis ka nesabremzēšos – būtu nostūmis kādu auto malā pēc iespējas prātīgi, labāk bleķi nekā cilvēks… Nezinu vai arī šamais vispār palika dzīvs, jo es viņu ieraudzīju pa labu gabalu no samērā augstas pozīcijas ar labu pārredzamību, kāda kupeja varētu arī nepamanīt…
nupag, velosezonā duraku uz velosipēdiem ir n-reiz vairāk, kāpēc tad uz tiem nav “dižā dusma”? ar tādiem pašiem panākumiem var visus autobraucējus saukt par krāniem, jo viens ir tāds izrādījies. tas pats attiecas uz jebkuru citu cilvēku kategoriju, iedalītu pēc jebkādas pazīmes.
Tur jau tā sāls – ja ir padārgs un vismīļākais ričus, viss pakārtojas viņam. :XD
Nu jā, katrs lēmumu pieņem pats priekš sevis, izvērtējot apstākļus, kuri apkārtējiem var nebūt zināmi. Citam varbūt atkal kaut kas no ieteikumiem noder – vai necila paskata velo, vai drusku labāka atslēga, jo viņam atkal apstākļi un vajadzības atšķiras.
Vienkāršs padoms – bieži vien nevajag ne rūsu, ne āmuru lai padarītu savu velosipēdu nepievilcīgu zaglim, vienkārši nepērciet skaļo zīmolu riteņus. Praktisks piemērs iz tuvu radu dzīves (piemērs kādas 3 dienas “vecs”): ļaudīm ir viens Merida ritenis, bet gribas braukt divatā, tāpēc tiek palienēts Dema Paso MTB (jau pabraukts pāris gadus saudzīgi, bez vizuāliem defektiem, alumīnija rāmis, tīri OK pārējo detaļu komplektācija). Velo stāv ieslēgti pagrabā, aiz 2 metāla durvīm ar labām atslēgām un trešā atslēga pagraba “būcenim”. Māja jauncelta, daudzdzīvokļu, viss slēgts, ar kodu atslēgām utt, publika sakarīga. Vienu dienu ļaudis iet uz pagrabu un vai tu re – Dema stāv kur nolikta, bet Meridas gan vairs nav…
otrdien palaižot http://www.veloid.lv projektu. satiku puisi, kas rausies projektā, pastāstīja.. izklausījās feini – ar SMS un identifikācijas numuriem savienots aizsardzības serivss.
viņi ņemas pa http://www.twitter.com/velo_id arī. gaidam vardu sakot
[...] kā seksā, ir nebraukt ar velosipēdu vispār. Tā teikt, padomu kā aizsargāt savu īpašumu ir daudz, spēj tik lasīt, bet šoreiz stāsts nav par [...]